Kad Andrejs Dirnēns bijis dienestā Latgalē, tur viņš gājis katru vaļīgu brīdi mežā vilku šaut. Vienu dienu viņš izgājis, bet nevarējis neviena nošaut. Bijusi jau tumsīna, viņš gribējis iet mājā, bet vēl apsēdies uz celma līnijas malā un gribējis uzpīpāt. Te ieraudzīs, ka pa līniju nāk vilks un kaut kas tam ir uz muguru. Viņš nogulies pie celma, nomērķējis un izšāvis, bet labi netrāpījis - vilks nosviedis melnumu no muguras un ieskrējis mežā. Viņš piegājis pie melnuma un redzējis, ka tā ir melna aita. Aita bijusi dzīva, tikai dažas ribas ielauztas. Viņš paņēmis aitu un gājis uz māju. Pārgājis mājā un apprasījies apkārtējiem saimniekiem un dabūjis zināt, ka vienam saimniekam bijušas par nakti aiznestas trīs aitas un arī atrastā pie tām piederējusi.