Dažādi zvēri un lopi.

5. Suņi, 2. V. Zacharska no St. Cimaņa Sakstagala pag.

Pi vīna boguota muižynīka beja vīns cīši gudris suns, kurijis varēja skaitēt un meklēt naudu. Kur tu gribi nūgloboj naudu, suņam tikai pasok, tiuleņ atrass. Vīnu reizi pi muižsnīka sazalasējās daudz gostu, un muižnīks rozstuostēja, ka pi juo ir cīši gudris suns. Kab paruodēt gostim suņa gudreibu muižynīks un gosti pajāmja zalta naudu un pīmečēja [piezīmēja], atdevja kolpam, kab jis kur nabeis tuoļi nūnastu un nūglobuotu. Kolps pajāmja tū naudu, nūnesja tuoļi nu muižys un aizroka uz ceļa smilktīsy a pats atguoja un pascēja vysim, ka jis naudu nuglobuoja. Gosti un pats muižynīks izlaidja suni un poši nūguoja pēc suņa pakaļ, kab redzeit, kai suns atrass tū nūglobuotū naudu. Pa tū pat ceļi braucja vīns muižynīks, kurijis īraudzēja smilktīs zalta naudu. Jis tiuleņ pacēļa tū naudu un īlyka sev karmynā. Suns daskrēja pi tuos vītys, kur beja nūglobuota nauda, saūdja, ka naudys nav, dreižuok nūskrēja pakaļ pēc tuo muižynīka, kur braucja pa itū ceļi. Dadzyna suns muižynīku un suoka pi juo glaudeitīs. Tam muižynīkam tyka cīši žāļ ituo suņa, jis jū atvedja uz sovu muižu, pabaruoja jū un īlaidja sovā kambarī; kur jis guļ. Vokorā, kod muižynīks nūvylka iuzys, suns jū satvēra ar zūbim. Muižynīks dūmuoja, ka suns grib nu prīcys patrokuot, īlaidja jū sovā kambarī un atjāmja sovys iuzys. Reitā muižynīks otkon padūmuoja, ka suns grib uorā, jis attaisēja durovys, bet suns satvēra muižynīka iuzys, kur karmynā beja juo moka ar naudu. Suns ar vysim iuzim nūskrēja uz sovu sātu pi sova muižynīka. Muižynīks, kuram suns nūnesja iuzys ar naudu, ,nūskrēja pēc suņa pakaļ, un labi redzēja, ka suns īskrēja pi sova saimnīka. Atīt muižynīks pi ituo saiminīka un vaicoj : «Tovs suns zaglis, nūzoga nu manis iuzys ar vysu munu naudu.» - «Na!» atbildēja suņa saiminīks, «muns suns nav zaglis, bet jis nīmesja tovys iuzvs par tū, ka tu atrodi uz ceļa munu naudu, kura ir man aizmečeita.» Muižynīkam nu reizis puorguoja dusmis un jis navarēja nu breinuma nikuo vai ruok pasceit, bet vysu laiku glaudēja suni un gribēja jū nūpierkt. Bet saiminīks ni par kū nagribēja juo atdūt. Tai itys suns vēl tagad dzeivoj pi sova saiminīka.