Reiz visi zvēri sanākuši un lielīšies šā un tā, ko katris varot. Bet tārps izbāzis galvu no rieksta un sacīš: «Man pieder viss un es paņemu pēdīgais visu.»

P i e z ī m e. Te varbūt ir noderējis arī Zvārguļu Edvarta dzejols par paraugu, bet tāda teika ir pazīstama arī tautas mutē. P. Š.