Reiz vienā purvā bijis daudz čūsku, un cilvēki nav nekur vairs no viņām varējuši glābties. Tā reiz atsaukuši vienu burvi, kas arī atnācis un izracis sev visapkārt lielu grāvi, piekrāvis ar sausiem žagariem un aizdedzinājis. Pats nostājies uguns vidū un saucis čūskas. Čūskas nākušas rindām vien, gan raibas, gan melnas, gan tādas ilks resnumā, gan tievas kā auklas. Kuŗā nākusi, tā iekritusi sārtā un sadegusi. Beidzot nācis pats čūsku ķēniņš ar spožu kroni galvā. Pie grāvja malas tas pēkšņi lecis, pārsviedies sārtam pāri, apsitis asti burvim ap kaklu un aizrāvis sev līdz. No tā laika čūsku gan purvā nav bijis, bet burvis arī līdz ar viņām sadedzis.