Reiz bijis burvis, kas pratis par čūskām valdīt. Kādai kalpu sievai čūska sakodusi govi un tā nu atsaukusi burvi palīgā. Burvis nostājies pie govs un kaut ko murminājis. Viņam līdzās parādījusies čūska, kuru burvis saķēris pie astes un nosukājis ar smalku žagariņu, vēl vienmēr kaut ko murminādams. Čūska žēli locījusies un šņākusi, bet tomēr ģifti izsūkusi un govs bijusi uzreiz vesela.