Reiz dzīvāš vienc bērnc, kas ar savu piena traucīnu gāš dārzā un to tur dzēris. Reiz māte dzirdēsi, ka bērnc dārzā ar kādu sarunājas. Māte, zinādama, ka dārzā neviena cilvēka nav, gāsi skatīties. Un ko viņa ieraudzīsi? Bērnc ar lielu čūsku dzēruši pienu no viena trauka. Bērnc sitis čūskai ar karauti pa pieri un sacīš: «Neizdzer nu visu, atstā man ar!» Kad čūska padzērusi, tad tā laiski aizvilkusies prom. Otrā dienā piena trauku nolikuši turpat, bet bērna vais nelaiduši un čūsku nosituši, kad tā dzērusi pienu.