Reiz darbinieki pļāvuši muižā sienu un kunga nav bijis klāt. Nu ko tur daudz, nogulēsies kādu brīdi par dienas vidu. Uzreiz jāj kungs un redz, ka vienam darbiniekam pa atvērto muti ielien čūska; kungs pietur zirgu un gaida, kas būs. Pēc kāda brīža izlien atkal ārā, noslauka gļotas un ielien atpakaļ. Tā kādas trīs, četras reizes. Pēdīgi ielien un vairs ārā nenāk. Kungs neko daudz nedomādams, saceļ darbiniekus un liek vienam sajāt savu zirgu gluži putās. Citi nekā nesaprot un skatās acis izplētuši. Kungs prasa, ko katrs sapinīs redzējis. Cits redzējis šo cits to, bet viens esot ļoti aukstu ūdeni dzēris. Kungs liek tam dzert sajātā zirga mīzalus. Gan šis negrib gan, bet kungs draud ar pātagu. Darbinieks dzer un izvemj čūsku.

P i e z ī m e. Vēl tādu teiku ir uzrakstījis K. Bika Gaujienā. Div līdzīgas teikas esmu arī Raunā dzirdējis: vienu, kur slimniekam jāņem zirga sviedri iekšā, otru, kur ar piena dzeršanu dabū čūsku laukā. P. Š.