20. P. Šmits no P. Zeltiņas Rīgā.

Vienam puisim pļavā guļot dienasvidu, kā vērojuši,bijusi laikam ielīdusi čūska vēderā un tas nu juties pavisam slims ' Gājuši pie labdaŗa un tas arī teicis, ka viņam iekšās esot čūska. Labdaris devis padomu, lai puisis nogulstoties tādā vietā,kur daudz zemeņu jeb aveņu, tad čūska iziešot un tad lai viņu steigšus pamodinot. Tā nu arī izdarījuši, un kad čūska izgājusi ārā ogās, tad modinājuši puisi augšā, bet čūska tomēr paspējus skriet puisim mutē atpakaļ. Kad otrreiz mēģinājuši, tad modinājuši puisi ar piesietu aukliņu un tad izdevies pamodināt laikā. Čūsku nu nosituši un puisis no tā laika bijis vesels.