Netālu no Jaun-Gulbenes muižas parka, jaunās ataudziņas malā, aug viens ozols; ko sauc par Lielo ozolu. Šo ozolu esot stādījis Zviedrijas karalis. Reiz karalis, jādams no kaujas, bijis stipri piekusis. Lai atpūtinātu savus nogurušos kaulus, tas nolaidies pie liela akmeņa atpūsties (vēlāk akmens esot saplēsts un aizvests uz jaunceļamo pili). Karalis drīz iemidzis dziļā miegā, nedomādams par ienaidniekiem, kas tam pakaļ dzinušies. Te uzreiz atskanējis šāviens, bet lode atsitusies pret akmeni. Zviedru kara pulki sakāvuši un aizdzinuši ienaidniekus. Par piemiņu, ka tik laimīgi izglābies, karalis iestādījis pie akmens mazu ozoliņu. Tas izaudzis par lielu ozolu, kādu mēs to tagad redzam.