Jāņa naktī paparde ziedot, kuŗš to ziedu noraujot, tas paliekot laimīgs. Reiz Jāņa naktī viens vīrs gājis papardes ziedu meklēt, nosēdies zem papardes cera un gaidījis. Taisni priekš pusnakts viņam sācis mākties stiprs miegs virsū un viņš arī apgulies. Paparde uzziedējusi un zieds aizkritis vīram aiz pastalas, bet viņš pats nekā nav manījis. Vīrs uzmodies un gājis uz māju, kad nogulējis, nogulējis savu laimi. Nāk pie mājas, citi sāk smieties, kur šim viena kāja palikusi. Iet gan kā citi cilvēki, bet vienas kājas nav! Vīrs paskatās pats: ir abas kājas. Nu tik viņš sapratis, ka no papardes zieda kāja palikusi citiem neredzama.