11. Tabaka. V. Zacharska no S. Razgaļa Rēzeknes apr.Makašānu pag.Latvju kultūras kr.

Daudz godu tam atpakaļ dzeivuoja uz šuo pasauļa skaista meita, juos skaistumu navar nimoz aprakstīt, ni izstuostīt. Itei meita paprīški beja gūdīga, bet pēčuok pasalaidja un palyka par nalobu meitu, dzēra brandiņu, gulēja ar puišim un dreiži saslyma ar nalobu slymeibu. Jau nivīns cylvāks nagrybēja jū dzīdēt un pat ar jū runuot. Jai nabeja jau vairuok kur dzeivuot. Tai jei gulēja naktī uz īlas un jai nabeja kū ēst. Vīnu reizi jei apgulējās pi vīna krūga un aizmyga. Mute beja jai vaļā un kod palyka nakts, nu krūga guoja puiši un naredzādami taisēja sovas dareišanas taišņi jai mutī. Meita jau beja nadzeiva, bet paglobuot arī nivīns jū nagrybēja, tai jei gulēja daudz godu. Pēc ilga laika izauga nu juo zuoļe, kuru nūsauca par tabaku. Tai nu tuos reizes vysi vacēji ļaudis dūmoj, ka tabaka izauga nu nalobas meitas un nadūd juo jaunim pīpuot.