300. Pūķa kavējs. Varonis nokauj briesmoni un izglābj ķēniņa meitu. Glābšana notiek dažādos apstākļos, par piemēru ar brīnišķu suņu palīdzību. Visvairāk šī pasaka savienojas ar sekošiem pieciem tipiem, bet neretis samaisās arī ar citu numuru pasakām, kā: 466, 502, 530, 532, 553. Šeit var pieskaitīt arī tās latviešu pasakas, kur stiprinieks kauj velnus pie kāda tilta un pēc tam vēl cīnās ar raganām. Šis mūsu pasakas visvairāk līdzinās krievu pasakām, kā jau ir aizrādīts arī mūsu ievadā (94: 96. I. p.).

301. Trīs nolaupītās princeses.

A. Trīs vīri iet parasti meklēt zudušās ķēniņa meitas. Katrs no viņiem pēc kārtas paliek mājā ēdienu vārīt, kamēr abi pārējie aiziet medīt. Abus pirmos sadauza kāds mazs vīriņš, bet pēdējais, īstais stiprinieks, uzvār vīriņu. Vīriņš nobēg kādā dziļā alā. Stiprinieks nolaižas pa virvi alas dibenā. atrod tur zudušās ķēniņa meitas un izglābj tās no briesmoņa. Biedri izvelk gan princeses no alas, bet atstāj stiprinieku alas dibenā. Šis tomēr izglābjas un nonāk atkal virszemē. Parasti stiprinieku iznes kāds liels putns (Grimm 91).

Šis variants ir pēc satura tāds pats kā iepriekšējais. Tikai no iesākuma lielais stiprinieks še sabiedrojas arī ar citiem stipriniekiem (Kokurāvēju, Kalnugāzēju). Šis stiprinieks bieži savienojas ar stipro Ansi (650). (Grimm 166).

Plašākus pētījumus par šo pasaku ir sarakstījuši R. Kölers (Reinhold Köhler, Kleinere Schriften zur Märchenforschung, 292-296), F. Pancers (Friedrich Panzer, Untersuchungen zur deutschen Heldensage I) un Bolte un G. Polīvka (J. Bolte und G. Polīvka, Anmerkungen zu den Kinder und Hausmärchen der Brūder Grimm, II, 297-318). Latviski šo pasaku esmu jau apcerējis Zinību Kommisijas 14. Rakstu krājumā (Kurbads jeb Lāčplēsis 113-133) un arī tagad mūsu ievadā (32. 35. 96).

302. Ve1na dvēse1e olā. Varonis iemanto iespēju pārvērsties par dažādiem zvēriem un kustoņiem un tādā ziņā tiek klāt pie velna paslēptās dvēseles (Grimm 197). Šo pasaku ir apcerējuši J. Bolte un G. Polīvka (Anmerkungen III, 424 - 443) un arī jau R. Kölers ir par to rakstījis (Kleinere Schriften 57, 158-161, 348. 404). Pats motīvs ir apskatīts arī mūsu ievadā (41. 73. 74. 82).

303. Dvīņu jeb asinsbrāļi. No zivs baudīšanas (sal. 705) jeb citā pārdabīgā kārtā piedzimst divi puikas, divi zirgi un dažreiz arī divi suņi. Viens brālis izglābj ķēniņa meitas no pūķa jeb velna (sal. 300). Kāda ragana pārvērš šo par akmeni, bet otrs brālis to dabū zināt un izglābj viņu no burvības lāsta (Grimm 60, 85) Šī vecā Eiropas pasaka ir jau mūsu ievadā apskatīta (72). Plašāki to ir apcerējuši J. Bolte un G. Polīvka (Anmerkungen I, 528-556). Daudz lietišķus aizrādījumus ir devis arī R. Kölers (Kleinere Schriften, 67, 68, 178, 303, 387, 409).

304.   M e d n i e k s.   Vienam vīram ir burvju plinte, ar ko viņš var milžus nošaut, kuŗi taisās nolaupīt vienu ķēniņa meitu. Šis šāvējs nu ieiet kādā pilī, kur visi guļ, paņem no turienes vairāk lietas, ar kuŗām viņš pierāda padzītai princesei, ka viņš bijis šās glābējs. Augstmanis, kas viltīgi izdevies par milžu kavēju, dabū savu sodu (Grimm 111, Bolte und Polīvka, Anmerkungen I, 503-506).

305. Pūķa sirds asinis ķēniņam par dziedināmām zā1ēm. Jauns varonis, gribēdams glābt slimo ķēniņu, nokauj pūķi un atnes viņa sirdi. Kāds kungs piesavinās šo sirdi ar viltu, izdziedē ķēniņu un dabū par algu ķēniņa meitu. Pēdīgi patiesība nāk gaismā, blēdīgais kungs tiek nosodīts un pūķa kavējs apprecē ķēniņa meitu. Pie latviešiem šī pasaka ir pārnākusi stipri sagrozītā veidā un ir uzrakstīta tikai divos variantos.

306. Sadancotās kurpes. Ķēniņa meita katru nakti nozūd, aiziet slepeni pie velna un tur danco ar viņu. Ķēniņš brīnās katru rītu par noplēstām kurpēm un liek meitu novaktēt. Jauneklis, kas var palikt neredzams, princesei slepeni sekodams, novaktē viņu un pēdīgi dabū viņas roku. (Sal. 507. Grimm 133. Bolte und Polīvka, Anmerkungen III, 78-84). Šī plaši pazīstamā pasaka ir cēlusies no vecajām teikām par garu dejām un raganu sapulcēm par naktim. To ievērojot, pie šīs pasakas ir pievienotas arī mūsu teikas par novaktētām raganām.