460 - 462. Jautājumi ceļotājam.
460. Ceļojums pie Dieva pēc atmaksas.
A. Puika ir dzirdējis, ka Dievs atmaksājot desmitkārt par tām dāvanām, kas dotas nabagiem. Viņš nu dodas ceļā Dievu meklēt un arī dabū atmaksu, izzinādams atbildes uz tiem jautājumiem, kas viņam ceļojot uzdoti. A. Ārne ir veltījis šai pasakai plašu pētījumu (FFC 23) un nācis pie gala sprieduma, ka tā būšot ienākusi Eiropā no austrumiem, varbūt no Indijas. Tāda pasaka ir pazīstama arī pie somiem, igauņiem un lībiešiem.
B. Vīrs ceļo laimi meklēt pasaulē. Nabaga vīram nekas neizdodas, kādēļ viņš dodas pasaulē laimi meklēt. Viņš nu arī tiek pie mantas izzinādams atbildes uz ceļā dotiem jautājumiem. Šī pasaka ir iepriekšējās variants, kādēļ arī parasti ir sastopama blakus pirmajai.
461. Trīs sprogas no velna bārdas. Bagāts vīrs dabū dzirdēt tādu pareģojumu, ka viņa vienīgo meitu apprecēšot nabaga puika. Par naudu viņš dabū to puiku savā varā un nosūta to savai sievai, lai tā gādātu par puikas nogalināšanu. Ceļā tiek pārmainītā vēstule un tai vietā tiek ziņots, lai puiku salaulā ar bagātnieka meitu. Kad pēdējais to dabū zināt, tad viņš sūta savu meitas vīru, lai tas atnes trīs sprogas no velna bārdas. Ceļojot uz velnu, viņam uzdod trīs jautājumus. Velna sieva viņam izgādā trīs sprogas no velna bārdas un arī atbildes uz jautājumiem. Par pēdējiem jauneklis dabū lielu maksu. Sievas tēvs nu arī grib dabūt tādas bagātības, dodas pats ceļā, bet viņam nu ir jāpaliek par prāmnieku uz upes elles priekšā. (Grimm 29. Bolte un Polīvka, Anmerkungen, I, 276-293). Šī pasaka ir ļoti līdzīga 930. numuram, un abas viņas ir visā Eiropā labi pazīstamas. 462-164. Šādu numuru trūkst Ārnes rādītājā.
465. Skaistās sievas dēļ apskaustais.
A. Jauneklis apprecē skaistu gulbju-jaunavu (sal. 400. numuru). Skaistā sieva nu ļoti patīk pašam ķēniņam. Tas uzdod vīram trīs gŗūtus darbus, cerēdams, ka tas ies bojā. Ar sievas palīdzību viņš tomēr izdara visus uzdotos darbus. Šī pasaka ir labi pazīstama krieviem, leišiem, somiem un igauņiem.
B. Dzīvo kokļu meklēšana. Skaistā sieva, kas agrāk bijusi putna jeb kāda zvēra veidā, patīk pašam ķēniņam. Lai dabūtu viņas vīru pie malas, šis uzdod tam apgādāt dzīvās kokles. Vīram tas izdodas ar sievas palīdzību. Pie latviešiem un viņu kaimiņiem šāda pasaka ir reta.
C. Uzdevums citā pasaulē. Vīrs dabū sievu no paša Dieva. Ķēniņš aizsūta šo vīru ar kādu uzdevumu uz citu pasauli. Ar sievas palīdzību vīrs arī izpilda ķēniņa uzdevumu. Šāda pasaka ir pazīstama pie krieviem, leišiem, somiem, igauņiem un lībiešiem.
D. Velna dotā sieva. Vīrs apprecē velna meitu. Pēc kāda laika sieva iet ar vīru pie sava tēva sērst. Tur viņi dabū kādas nelaimīgas dvēseles par dāvanu līdz. Šāda varianta gan nav Ārnes rādītājā, bet pasakas par Dieva doto sievu nevarēja šķirt no līdzīgām pasakām par velna dod sievu.
466. Jauneklis ellē. Jauneklis izglābj no pūķa trīs jaunavas (sal. 300) un atsvabina no burvības par briesmoni pārvērsto princesi, ko tad viņš arī apprecē. - Pie latviešiem un igauņiem šī pasaka ir ļoti reta, bet pie somiem un lībiešiem nemaz nav atzīmēta.
467. Ceļojums uz debesim. Šāda numura gan nav Ārnes rādītājā, bet ceļojumam uz elli bija jānostāda blakus ceļojums uz debesim.
468. un 469. Šādu numuru trūkst Ārnes katalogā.
470. Abi dzīvē un nāvē savienotie draugi. Vīrs seko savam mirušam draugam viņā saulē. Kad viņš pārnāk atpakaļ, tad izrādās, ka viņš tur ir nodzīvojis trīs simti gadu. (J. Bolte, Johannes Pauli Schimpf und Ernst, Nr. 561.) Šī pasaka ir nevien pie latviešiem labi pazīstama, bet arī pie visiem viņu kaimiņiem.
471. Putns ievilina vīru citā pasaulē. Putns ar skaistu dziedāšanu ievilina vīru mežā. Kad vīrs Iznāk no meža laukā, tad izrādās, ka viņš jau trīs simti gadu ir bijis projām. (J. Bolte, Johannes Pauli Schimpf und Ernst, Nr. 562.) Tāpat kā iepriekšējā, tā arī šī pasaka ir labi pazīstama pie latviešiem un viņu kaimiņiem.
472. Par akmeni palikušais cilvēks. Vīrs šaubās, vai cilvēks varot pēc nāves vēl dzīvot. Par to viņš top pārvērsts par akmeni. Ilgu laiku sabijis par akmeni, viņš pēdīgi top atkal par cilvēku un tad sabrūk par pīšļu čupiņu. - Šī pasaka nav ņemta no Ārnes rādītāja, bet ir tādēļ še ievietota, ka viņa stāv tuvu abām iepriekšējām pasakām.
473. Ļaunās sievas sods. Kungs labprāt uzņem kādu nabagu, bet viņa sieva ir tam pretī. Nabags uzlūdz kungu pie sevis un rāda tam, ka viņa sieva ir pārvērsta par govi. - Gluži šādas pašas pasakas latviešiem nav bet līdzīgie varianti stāv tuvāku abām iepriekšējām pasakām.
474. numura atkal nav rādītājā.
475. Vīrs par elles katla kurinātāju. Velns noder vienu vīru par katla kurinātāju. Par algu viņš dabū mēslus jeb ogles, kas pārvēršas par zeltu. Viesnīcas saimnieks viņam noņem to zeltu, bet ar velna palīdzību viņš dabū atkal savu algu atpakaļ. - Šī pasaka ir labi pazīstama somiem un igauņiem.
476. Spēlētājs ellē. Velns aicina vienu spēlētāju uz elli par mūzikantu. Pēdējais dabū par to labu algu. Pēc velnu priekšzīmes viņš arī apslapina vienu aci ar kādām elles zālēm un pēc tam dabū redzēt velnus viņu īstā izskatā. Virszemē velns dabū zināt, ka spēlētājs viņu redz, un izrauj spēlētājam to aci. - Šādu pasaku pazīst arī latviešu kaimiņi.
477. Vīrs ceļo uz elli. Šāda numura gan nav Ārnes rādītājā, bet tā kā iepriekšējos numuros velns aicina vīrus uz elli par katla kurinātājiem un mūzikantiem, tad še bija jānostāda arī citi ceļotāji uz elli.
478. Ragana svešā zemē. Arī šāda numura nav Ārnes rādītājā, bet blakus ceļotājiem uz elli noderēja arī raganas, kas jāj uz elli jeb kādu svešu zemi. Šis numurs stāv tuvu otras daļas pasakai par novaktēto raganu (23), kas atkal nebija šķiŗamas no ķēniņa meitas ar sadancotām kurpēm (22).
479. numura nav rādītājā.
480. Bārenīte un mātesmeita akā, pirtī un mežā. Šai pasakā ir runa par vienu labu un otru ļaunu māsu. ļaunā pamāte izdzen godīgo barenīti no mājas. Šī nu nonāk pie kādas vecenītes, jeb vecīša, velna jeb sumpurņa un dabū no tiem par pakalpojumiem labu algu. Skaudīgā mātesmeita grib arī dabūt tādas pašas dāvanas, bet viņa ir slinka
un nepaklausīga, par ko dabū bargu sodu. Aka jeb avots, kuŗā iekrīt spole un tai pakai arī meita, izrādās par ieeju apakšzemes valstī, kur dzīvo kāda vecenīte, Laimes māte, jeb kāds vecītis. Vecenītes vietā dažreiz sastopam raganu un vecīša vietā arī velnu un sumpurni. Dažreiz meita maldās tikai pa mežu, jeb dzenās gar upi pazaudētai lietai pakaļ. Labai meitai ir arī pakalpīgi zirgs, govs, aita, ābele jeb krāsns ar maizi, bet rupjai un slinkai mātes-meitai viņi nepalīdz. - Šī pieder pie vispopulārākām pasakām Eiropā un ir pazīstama arī ārpus Eiropas robežām. Latviešiem ir šai pasakai tik daudz variantu, ka daži, kuŗiem nebija nekādu sevišķu pazīmju, bija jāatstāj neiespiesti. Ļoti labi pazīstama viņa ir arī pie visiem latviešu kaimiņiem.
481. Padēls un īstais dēls mežā. Šāda numura gan nav Ārnes rādītājā, bet tādi varianti, kur iepriekšējās pasakas sieviešu vietā ir vīrieši, bija tomēr jāatdala atsevišķā numurā.
482-499. Šādi numuri atkal nav atzīmēti katalogos.
1. Pārdabīgais palīgs.
500. Briesmoņa vārds. Jaunava ir nepareizi izdaudzināta par lielu vērpēju. Kungs jeb ķēniņš uzdod tai lielu darbu un apsolās to precēt, bet piedraud bargu sodu, ja viņa visu nesavērps, kas uzdots. Mazs vīriņš nāk viņai palīgā un apsolās visu savērpt, ja viņa tam atdos savu pirmo bērnu. Jaunava apsola un viss tiek izdarīts. Bet nu vīriņš nāk bērnam paka]. Viņš ir ar mieru atstāt mātei bērnu, ja tā uzmin šā vārdu. Mātei izdodas uzminēt vārdu un mazais vīriņš padara sev galu. Dažos variantos vērpējas vietā ir kāds vīrs, kuŗam velns liek uzminēt, cik šis esot vecs. - Grimm 55. Bolte und Polīvka, Anmerkungen, I, 490-498. Daži folkloristi domā, ka šī pasaka cēlusies pie ģermāņiem, varbūt pat pie zviedriem. No turienes tā izplatījusies pa visu Eiropu. Viņa ir labi pazīstama arī pie leišiem, krieviem, igauņiem un somiem.
501. Trīs vecenītes par palīgiem vērpšanā. Iesākums tāds pats kā iepriekšējam numuram. Bet še mazā vīriņa vietā nāk trīs labvēlīgas vecenītes par palīgiem, kuŗas jaunai mātei jālūdz kāzās. Tur nu jaunais kungs dabū dzirdēt, ka no lielas vērpšanas vienai vecenītei radusies pārāk gaŗa lūpa, otrai pārāk resna kāja, trešai pārāk platas gūžas. Nu kungs vairs neļauj savai jaunai sievai vērpt lai tā arī nepaliktu tikpat neglīta. Grimm 55. Bolte und Polīvka, Anmerkungen, I, 190-115. Arī šī pasaka esat laikam pie ģermāņiem cēlusies un izplatījusies parasti līdz ar iepriekšējo. Viņa ir labi pazīstama arī pie leišiem, krieviem, lībiešiem, igauņiem un somiem.
502. Mežonīgais vīrs. Ķēniņa dēls izlaiž tēva sagūstīto meža vīru no cietuma. Tēvs dusmās padzen savu dēlu, bet meža vīrs palīdz dēlam. Izdarīdams dažādus varoņa darbus, ķēniņa dēls apprecē ķēniņa meitu. - Grimm, 136. Bolte und Polīvka. Anmerkungen, III. 94. -114. - Šī ir Eiropā un Āzijā labi pazīstama pasaka, rakstos minēta Eiropā jau no 13. g. simteņa. Viņa ir sastopama arī pie krieviem, leišiem, lībiešiem, igauņiem un somiem.