Pārdabīgais priekšmets 2.

 

560-568. Pārdabīgais priekšmets tiek varonim nojemts, bet tas to iegūst atkal atpakaļ.

560. Cūkas gredzens. Šī pasaka jau atrodas iepriekšējā sējumā, bet šeit ir uzjemti tikai pāri palikušie varianti.

561. Brīnuma 1ampa. Nabaga skrodeŗa atraitnes dēlu Aladinu grib izmantot viens burvis, lai iegūtu apakšzemes alā paslēptu brīnuma lampu, kuŗai kalpo kādi gari. Par drošību viņš iedod puikam savu gredzenu, kas ir līdzīgs lampai, bet ne tik spēcīgs. Burvis saskaistas ar Aladinu un atstāj to zemes apakšā. Aladins tiek tomēr laukā un apprecē ķēniņa meitu. Burvis pēdīgi tomēr dabūj lampu rokā un pārceļ ķēniņa meitu ar visu pili uz tālu zemi. Aladins ar savu burvja gredzenu tiek atkal beidzot pie savas lampas. Šī ir pazīstama arabiešu pasaka (skat. Ievads, 89. l. p.), kas ar Tūkstoš un vienu nakti ir izplatījusies Eiropā. Viņa ir pazīstama pie visiem 1atviešu ka!ivmiņie4m, izjemot varbūt tikai lībiešus.

562. Raganas šķiltavas. Zaldāts dabūj no vienas raganas brīnuma šķiltavas, ar kuŗu palīdzību viņš liek pārnest pie sevis ķēniņa meitu. Ķēniņš grib par to zaldātu pakārt, bet tas atkal izglābjas ar savām šķiltavām (Grimm 116. Bolte und Palīvka II, 53?5-549!). Šī pasaka ir labi pazīstama pie latviešiem un viņu kaimiņiem. Liekas, ka arī Andersena pasakas ir palīdzējušas to populāŗizēt (skat. Ievads, 109. lpp.).

563. Galdiņ, klājies. Vīrs dabūj galdiņu., kas apklājas ar ēdieniem, un āzi, ,kas met naudu, bet viens krodzinieks viņam nomāna abas brīnuma mantas. Trešā dāvana vīram ir tāda runga, kas pati sit. Ar tās palīdzību nu vīrs dabūj atkal nomānītās mants atpakaļ. (Grimm, 36, Bolte und Polīvka, I, 346-361). Šī pasaka ir labi pazīstama nevien pie latviešiem un viņu kaimiņiem, bet arī visā Eiropā. Vispirms līdzīga pasaka ir uzrakstīta Indijā, no kurienes tā ir jau sen pārceļojusi arī uz Ķīnu, Tibetu un Mongoliju.

564. Bagātā brāļa skaudība. Šī pasaka ir laikam tikai iepriekšējās pasakas tālāku attīstījies variants. Bagātais kaimiņš jeb brālis še izmāna nabaga vīra brīnuma lietas. Ar kādu citu 1ietv, kas noder brīnišķīgai sodīšanai, nabaga vīrs dabūj atkal savas lietas atpakaļ. Pie latviešiem un viņu kaimiņiem šī pasaka ir mazāk izplatīta.

565. Burvju dzirnaviņas. Nabaga vīrs dabūj dzirnaviņas, 'kas var malt bez apstāšanās. Šīs dzirnaviņas iegūst bagāts kuģinieks, kas liek tām uz sava kuģa sāli malt, bet neprot vairs dzirnaviņas apturēt. Dzirnaviņas nu maļ tik daudz sāls, ka nevien noslīkst kuģis, bet arī jūras ūdens top sāļš. (Grimm 103. Bolte und Polīvka, II, 438-440). Latvieši šo pasaku laikam ir vairāk daudzinājuši nekā viņu kaimiņi.

566. Ar brīnuma augļiem atdabūtās burvju lietas. Pasakas varonim tiek ar viltu izmānītas burvju lietas. Viņš atrod ābolus, kuŗus ēdot, viņam izaug ragi jeb pārāk gaŗš deguns. Drīz viņš uziet citus ābolus, no kuŗiem ragi jeb garais deguns atkal pazūd. Ar šiem āboliem viņam izdodas atkal atdabūt savas burvju lietas. (Grimm 122. Bolte und Polīvka, III, 39). Šī pasaka ir labi pazīstama nevien Eiropā, bet arī Āzijā. Pie tās pašas pasakas pieder arī sekošā numura varianti par "blēdīgo sievu".

567. Burvju putns. Kas šā putna galvu ēd, tas top par ķēniņu; kas sirdi ēd, tas spļauda zeltu. Bagātnieks, kas šo putnu nopērk, tomēr nemanto šīs īpašības, jo galvu un sirdi apēd, nekā nezinot, nabaga puikas. Bēgdami no vajāšanas, puikas tomēr piedzīvo, ka pareģojums piepildās. (Grimm 60. Bolte und Polīvka, I, 528-556). Šī visā Eiropā pazīstamā pasaka ir sastopama arī Āzijā un Afrikā. Visagrāk šāda pasaka ir uzrakstīta Indijā un daži pētītāji domā, ka viņa Indijā arī esot izcēlusies.

568. Ārnes katalogā šāda numura gan nav, bet še varēja tomēr ievietot kādu Weryho uzrakstītu sabojātu pasaku.

569. Ar vienu burvju ,lietu iekaŗo otru. Jaunākais par muļķi turētais brālis atrod vienu burvju lietu, pārmaina to ar kādu citu lietu, ar kuŗas palīdzību dabūj arī pirmo at pakaļ, (Grimm 54. Bolte und Polīvka, I, 464 - 485). Šāds motīvs ir bieži sastopams kā citu pasaku sastāvdaļa, bet nesamaisīta pasaka ir tomēr pie latviešiem un viņu kaimiņiem puslīdz reta.

569a. Šāds numurs ir še ielikts tādu stipri sagrozītu pasaku ievietošanai, kur ar dažādām brīnuma lietām tiek iegūta ķēniņa meita. Pirmā vietā ir še nostādīta pazīstamā, laikam no Indijas še pārnākusī pasaka, kur trīs precinieki grib iemantot skaisto ķēniņa meitu. Vienam preciniekam ir tāds spieģelis, kas visu parāda, kas vien pasaulē notiek. Otram, ir tādi segli, ar kuŗiem var visur nokļūt, kur vien vēlas. Trešam ir tāds ābols, ar ko pat miroņus var atdzīvināt. Ar spieģeli viņi dabūj zināt, ka ķēniņa meita ir uz miršanu slima, Ar brīnuma segliem visi trīs nu aizceļas pie slimnieces, A

ābolu mirēja tiek izdziedēta, Nu ir jāizšķiŗ, kuŗam preciniekam būtu lielākas tiesības uz ķēniņa meitas roku.

570. Zaķu gans. Pasakas varonim tiek uzdots zaķus ganīt. Ar kādas burvju lietas palīdzību viņam tas arī izdodas, caur ko viņš beidzot iemanto ķēniņa meitu. Šī pasaka ir labi pazīstama pie latviešiem un viņu kaimiņiem.

571-574. Ķēniņa meita tiek iesmīdināta.

571. Impampis. Pasakas varonim ir dota spēja cilvēkus, kustoņus un pat lietas vienu pie otra tā piesiet, ka tie vairs netiek vaļā. Ar šādu savienojumu, ko sauc par impampi, tiek iesmīdināta ķēniņa meita un parasti iemantota arī viņas roka. (Grimm 64. Bolte und Polīvka, II, 39--44). Šī ir visā Eiropā plaši pazīstama pasaka. Sal. Ievads, 109. l. p.

572. Ķēniņa meitu iesmīdina ar dažādām burvju lietām. Šī pasaka, kā liekas, ir reta, līdz šim, cik zināms, tikai pie igauņiem uzrakstīta.

573-574. Šādu numuru Ārnes katalogā nav.

575. Kēniņa dēls ar spārniem. Div jeb trīs amatnieki sacenšas brīnišķīgu. lietu izgatavošanā. Viens amatnieks iztaisa tādu putnu jeb zirgu, kas pa gaisu skrien. Ķēniņš atzīst pēdējo darbu par pārāko un nopērk to. Ķēniņa dēls paceļas ar mākslīgo putnu gaisā un aizlaižas uz skaistu ķēniņa meitu, kas ieslēgta augstā tornī. Vecais ķēniņš, meitas tēvs; sagūsta nebēdīgo ķēniņa dēļu un grib abus ar savu meitu notiesāt uz nāvi. Abi sodāmie aizlaižas ar mākslīgo putnu. Šī pasaka ir vēl atzīmēta pie zviedriem, dāņiem, samiem, igauņiem un čechiem. Vecākais pasakas variants tiek atkal Indijā vērots.

576. Burvju nazis, Vienis jauneklis nozog laupītāju pilī burvju nazi, ar ko viņš nogalina pašus laupītājus. Ar to pašu nazi viņš uzvār arī savus pretiniekus, kas sacenšas pēc kādas skaistules, kuŗu tad nu pats iegūst par 1īgavu. Šāda pasaka nav atzīmēta ne pie latviešiem, ne arī pie viņu kaimiņiem.

577. Brīnuma mālderis. Viens blēdis padzen svešumā varoni, kas izg1ābis ķēniņa meitu, un nu uzdodas pats par glābēju. Varonis dabūj kādu burvju pindzeli, ar ko viņš var visu uzmālēt, ko tik vien vēlas. Viņš nonāk arī pie tā ķēniņa, kam izglābis meitu, un izmālē tam pili. Tur viņš ir uzmālējis, kā izglābis ķēniņa meitu un kā blēdis to padzinis. Ķēniņa meita nu saprot, ka mālderis ir viņas glābējs, un tā patiesība nāk gaismā. Šī ir reta pasaka, kas pazīstamajos citu tautu krājumos nav sastopama.

578. Trīs vēja mezgli. Kuģinieks dabūj trīs burvju mezglus, kuŗus atraisot saceļas dažādi vēji. Ar šiem mezgliem tad nu arī tiek izdarīti dažādi brīnuma darbi. Šī pasaka, kā .liekas, arī ir reta un pētītājiem vēl sveša.

579. Šis numurs katalogos nav atzīmēts.

580. Sieviešu mīlulis. Jaunāko no trim brāļiem iemīlē visas sievas, no kurām viņš dabūj trīs burvju lietas, kas tam apgādā apģērbus, ēdienus un dzērienus. Pēdīgi viņu iemīlē arī viena ķēniņa atraitne un viņš nu top par ķēniņu. Šī pasaka parasti savienojas ar 518, 513, 400, 403, 4l3 un 314 numuru. Šī pasaka ir populāra pie zviedriem, dāņiem, norveģiem un somiem, bet retāka jau pie igauņiem. Pie latviešiem šāda pasaka nav atzīmēta.

581-584. Šie ir atkal tukši numuri.

Vārpste, šautuve (atspole) un adata Ķēniņa dēls grib precēt tādu jaunavu, kas būtu tai pašā laikā visnabadzīgākā un .arī visbagātākā. Nu gadās nabaga bārenīte ar brīnišķīgām kūmu dāvanām: vārpsti, šautuvi un adatu. Vārpste viņai atved ķēniņa dēlu, šautuve izpušķo ceļu un adata izgrezno istabu. Tā nu ķēniņa dēls apprecē skaisto bārenīti. (Grimm 188. Bolte und Polīvka, III, 188). Tā ir veca vācu pasaka, kas ārpus Vācijas laikam nav izplatījusies.

586 - 589. Šie ir tukši numuri.

590. Blēdīgā māte. Ļauna pamāte nevar ieredzēt savu padēlu. Tas nu aizbēg un ceļā atrod jostu, ko apliekot, viņš top ļoti stiprs. Tālāku ejot, viņš vēl dabūj divi lauvas par draugiem, Pamātei izdodas dabūt viņa jostu savās rokās un šī nu liek viņam acis izdurt. Beidzot viņš tomēr atdabūj acu gaismu un nosoda savu pamāti. Šī pasaka ir populāra pie dāņiem, zviedriem un norveģiem, bet ir mazāk izplatīta ,pie somiem un igauņiem. Pie latviešiem viņa ir stipri samaisījusies ar 315. numuru.

591. Zemnieks iemij par savu govi burvju podu, kas viņam pārnes bagātā kaimiņa maizi, alu, naudu un citas lietas. Šī pasaka, kā liekas, ir sveša pie latviešiem un viņu kaimiņiem.

592. Žīds ērkšķu krūmā. Puika dabūj tādu svilpīti, ko pūšot, visiem jādanco. Tā viņš izdancina ērkšķu krūmā vienu žīdu, kas to apsūdz pie tiesas. Tur puika atkal pūš savu svilpīti un tiek no soda vaļā. (Grimm 110. Bolte und Polīvka II, 491-503). Motīvs par burvju svilpi sniedzas jau ļoti tālu senatnē, bet pilnīga pasaka ir pazīstama vispirms no 15. gadsimteņa angļu alodā. Pasaka ir izplatījusies ,arī ar rakstu palīdzību, ko var vērot arī pie latviešiem (skat, Ievads, 108. l. p.). Tagad šī pasaka ir jau izplatījusies pa visu Eiropu un ir labi pazīstama arī pie latviešu kaimiņiem.

593. Fidivav. Pēc kādas vecas sieviņas padoma viens jauns nabags !ieiet vienā zemnieku mājā un atsaka uz katru vārdu: Paldies". Viņš ieliek pelnos vienu burvju akmentiņu un nu " visiem, kas tik iet pie pavarda, ir pastāvīgi jāsaka: "Fidivav." Pēdīgi nabags atsvabina ļaudis no minētā vārda un apprēcē bagātā saimnieka meitu. Tā ir laikam skandinaviešu pasaka, kas izplatījusies pie dāņiem, zviedriem, norveģiem un ir pārnākusi arī pāŗa variantos pie somiem. Esmu atradis tikai divas šādas pasakas, bet pie leišiem, krieviem, igauņiem un lībiešiem tāda pasaka nav atzīmēta.

594-609. Šie ir katalogos 'brīvi numuri.

610. Veselības augļi. Veca sieviņa piešķiŗ jaunākā brāļa augļiem brīnišķīgu dziedināmo spēku. Ar šiem augļiem viņš izdziedē slimu ķēniņa meitu un iemanto viņas roku. (Grimm 165. Bolte und Polīvka, III, 267-274). Šī pasaka ir labi pazīstama rietuma Eiropā un arī pie skandinaviešiem un slaviem, bet pie latviešiem un! viņu kaimiņiem tā tomēr nesagrozītā veidā nav atzīmēta.

611. Pundura dāvanas. Viena tirgotāja dēls ir saderinājies ar otra tirgotāja meitu. Jaunajam tirgotājam ir jāaizceļo kur tālu projām aiz jūŗas. Tā ceļodams, viņš reiz izglābj vienu bērnu no nāves un dabūj par to burvju lietas, to starpā arī brīnuma zāles, Ar šīm zālēm jaunais tirgotājs izdziedē saslimušu ķēniņa meitu un .ar burvju lietām uzvār ķēniņa ienaidnieku kaŗaspēku. Pēdīgi jaunais tirgotājs atgriežas mājā ,ar lielu bagātību un apprecē savu saderēto Līgavu. Šī, kā liekas, ir skandinaviešu pasaka, kas nedaudz variantos ir pārnākusi .arī uz Somiju. Pie latviešiem, leišiem, krieviem, igauņiem un lībiešiem šāda pasaka nav tomēr atzīmēta.

612. Trīs čūskas lapiņas. Vīrs tiek iemūrēts kopā ar savu mirušo sievu kapa velvē. Tur sēdēdams, viņš nosit vienu čūsku. Drīz pēc tam iznāk viena cita čūska, atnes trīs lapiņas un atdzīvina ar tām nosisto čūsku. Vīrs pajem tās lapiņas un atdzīvina ar tām arī savu mirušo sievu. (Grimm 16. Bolte und Polīvka, I, 126-131). Lai arī šī pasaka ir pazīstama pie ģermāņu, romāņu un slavu tautām, tomēr viņa nav atzīmēta pie somiem, igauņiem, latviešiem, lībiešiem un leišiem.

613. Divi ceļotāji. Divi ceļotāji: viens labsirdīgs un otrs ļaunprātīgs, ceļo pa lielu mežu. Ļaunprātīgais izduŗ labsirdīgajam acis. Labsirdīgais dzird, ka kokā putni sarunājas, dabūj zināt kādus noslēpumus un izzina arī, kā viņš atkal var tikt pie acu gaismas. Ar šiem noslēpumiem viņš tiek pie lielas bagātības, Saticis ļaunprātīgo biedru, viņš izstāsta arī tam, kā ticis tik bagāts. Šis nu arī aiziet uz to koku un gaida, ka arī viņš naktī dabūs kādus svarīgus noslēpumus dzirdēt. Bet ļaunie gari ir nu dusmīgi, ka viņu noslēpumi ir izpausti, sāk meklēt, vai te nav kāds cilvēks, kas klausās. Atraduši tur šo ceļotāju, viņi to tūliņ nogalina. (Cirimm 107. Bolte und Folīvka, II, 468--482. J. Pauli, Schimpf und Ernst, I, 283 u. 284 [488 u. 490], II, 369-370). Šī pasaka ir vispirms uzrakstīta Indijā un no turienes laikam gan arī izplatījusies pa visu Eiropu, Āziju un arī Afriku. Izplatīšanās ir notikusi arī ar rakstu palīdzību., kā redzams sevišķi. no J. Pauli grāmatas, kas 16. gadsimtenī ir tikusi, dažādās valodās tulkota. Pie latviešiem. šī pasaka ir tikpat populāra kā pie viņu kaimiņiem. 614-619. Šie visi ir tukši numuri.

620. Dāvanas. Augstprātīgā māsa negrib palīdzēt vecai sieviņai, bet tā viņai tomēr iedod vienu burvju kūjiņu, ar kuŗas palīdzību viņa uzbur sev lepnu pili un paliek par ķēniņieni. Bet augstprātības dē viņa tiek beidzot padzīta no savas pils. Pēdējās pazemīgā māsa dabūj citu dāvanu, kas to padara patiešām laimīgu. Šāda pasaka ir populāra pie Skandinavijas tautām, bet pie latviešiem un viņu kaimiņiem vēl nav atzīmēta

621. Uts āda. Skaistā ķēniņa meita grib iet pie tā par sievu, kas uzmin, no kādas ādas ir viņas kurpes, kas bijušas no uts ādas taisītas, Kad nu gadās divi uzminētāji, tad vecais ķēniņš apsola meitu tam preciniekam, uz kuŗa pusi meita, pa nakti gulēdama, būs ģīmi pagriezusi. Savos materiālos es šādu tipisku pasaku neesmu atradis, lai gan abi šie motīvi ir sastopami citās pasakās (sal. 425 B. un 559.). Še ievietotais variants stāv tuvu 593. numuram. Reta šī pasaka ir arī pie latviešu kaimiņiem.

650 A. Stiprais Ansis. Stiprais Ansis ar knipi nosit vērsi, tiek ielikts akā, brauc uz velna dzirnavām u. t. t. Lai arī dažas šīs pasakas sastāvdaļas ir ļoti vecas un tālu pazīstamas, tomēr visvairāk, kā liekas, viņa ir ,attīstījusies pie vāciešiem. Sal. Grimrn 98 un Bolte und Polīvka, Anmerkungem, II, 285-297. Pasaka ir tāpat populāra ,nevien pie latviešiem, bet arī pie visiem viņu kaimiņiem.

65C B. Lielie stiprinieki. Jauneklis .iet pasaulē meklēt stiprus pretiniekus. Viņš atrod divus stipriniekus, daudz pārākus par sevi, guļ starp tiem abiem un naktī aizbēg projām. Šie dzenas bēglim pakaļ, bet ceļā tiem gadās vēl lielāks stiprinieks, kas šos abus aiztura. Šī pasaka pie latviešie ir mazāk pazīstama, bet ir vairāk izplatīta pie igauņiem.

650 C. Pie Ārnes šāda numura gan nav, bet tas bija vajadzīgs tādu pasaku novietošanai, kur darbojas dažādi stiprinieki ar pārdabīgiem spēkiem.