Acis.

I. Acu īpašības.
II. Acu niezēšana un raustīšanās.
III. Acu slimības.

I. Acu īpašības.

8. Kam zilas acis, tas ir patiesīgs.

\K. Lielozols, Nīca.\

9. Kam ir zilas acis, tie ir godīgi cilvēki,

kam ir brūnas, tie ir negodīgi.
\M. Macpāne, Alsunga.\

10. Sarkanas acis ir dusmīgiem cilvēkiem.

\P. Š., Rauna.\

11. Ja cilvēkam brūnas acis, tad tas ātrsirdīgs.

\L. Seržante, Aloja.\

12. Cilvēki, kuriem brūnas acis, tie ir lieli pavēlētāji.

\A. Smilga, Gaiķi.\

13. Cilvēki, kuriem brūnas acis, ir noteiktas dabas,

kam pelēkas - nenoteiktas.
\A. Smilga, Gaiķi.\

14. Kam brūnas acis, tas ir viltīgs.

\K. Corbiks, Jelgava.\

15. Tādam cilvēkam, kas acis mirkšķina, nevar nekā uzticēt.

\L. Pogule, Gatarta.\

16. Cilvēki, kam brūnas acis, ir viltīgi.

\A. Smilga, Gaiķi.\

17. Tāds cilvēks, kam ir šauras acis, ir viltīgs.

\L. Pogule, Gatarta.\

18. Kad cilvēkam viena acs brūna un otra zila,

tad teic ka tāds cilvēks nav uzticams.
\K. Lielozols, Nīca.\

19. Ja cilvēkam dažādas krāsas acis, tad viņš dzīvē

būs ļoti laimīgs.
\A.Šulcs, Krievijas pierobeža.\

20. Melnacīgs un sārtvaidzis jauneklis ir dusmīgs,

turpretim sarkaniem matiem ļoti viltīgs.
No acīm vien pazinu bezsirdīgu tēva dēlu,
melnas acis, sārti vaigi, kā uguns dzirkstelītes.
\K. Bika, Gaujiena.\

21. Tas cilvēks, kam melnas acis, ir zvērīgs.

\H. Skujiņš, Smiltene.\

22. Kam melnas acis, tas ir viltīgs cilvēks.

\P. Zeltiņa, Ikšķile.\

23. Kod pi cylvāka mozys acs, itys pīzīmēj, ka taids cylvāks ir

cīši skūps un dusmeigs.
\V. Podis, Rēzekne.\

24. Meita ar šaurām acīm nekad ātri nedabūs bērnu.


\K. Ķuze, Annas muiža.\

25. Kam lielas uz āru izspiedušās acis, ar lieliem

baltumiem, tā vīriešiem, kā sievietēm, tiem ir
ārlaulības bērni.
\K. Ķuze, Annas muiža.\

26. Kam acis ir miglainas, tas ir zaglis.

\P. Š., Rauna.\

27. Ja acu kaktiņos daudz ga-

ļas, tad ilgi dzīvosi, ja maz, tad
ātri mirsi.
\J. Zvaigzne, Rēzekne.\

28. Kas nevar otram acīs ska-

tīties, tas ir slikts cilvēks.
\P. Š., Rauna.\

29. Kam acis baidās, no tumsas

pārejot gaismā, tam daudz grēku.
[Sal. saule.]
\A. Korsaks, Ezere.\

30. Cilvēks, kam saulē skato-

ties acis neasaro, esot svēts.
\E. Bērziņa, Mālpils.\

31. Ja acs asaro,- esi aizlieg-

tu rakstu lasījis.
\J. Jakāns, Bebrene.\

32. Ja acīs ielaiž ziepju putas,

tad var daudz skaidrāk redzēt.
Ziepes izcērt acis.
\N. Rudzīte, Nogale.\

33. Ja no acu plakstiņa izkri-

tusi spalviņa, tad tā jāaizliek aiz
kakla un kaut kas jāvēlas, tad tas
piepildās.
\A. Miezīte, Rīga.\

34. Ja acij izkritušo skropstu

aizmet azotē, tad, ko vēlas, tas pie-
pildās.
\A. Miezīte, Rīga.\

35. Kad no acu plakstiņa no-

birst uz vaiga kāda skropste, tad
tam, kas to ierauga, vajaga pa-
ņemt un aizmest aiz kakla, tad
būs laime.
\A. Auziņa, Rīga.\

36. No acu plakstiņiem ja iz-

krīt skropsts, tad vajaga to pa-
ņemt un ielikt matos un kaut ko
iedomāties, tad tas piepildīšoties.
\L. Legzdiņa, Talsi.\

37. Ja ierauga kādam izkritušu

acs skropstiņu, tad tam neprasot
jāpaņem, jāaizbāž sevim aiz kakla
un tad jāvēlas, tas tad piepildās.
\P. Zeltiņa, Ikšķile.\

38. Ja kādam cilvēkam ir iz-

kritusi acu skropstiņa, tad ja otrs
to paņem un aizmet aiz krekla,
tad aizmetējam gaidāma laime.
\A. Mūrniece, Cēsis.\

39. Ja acu skropstiņa izkrīt,

tad tā jāiemet azotē, jo tad tas,
ko vēlas, piepildās. Ja otrs paņem
un iemet sev, tad noņem laimi.
\E. Lācis, Tirza.\

40. Ja skropsta no acīm no-

krīt, tad tā jāieliek azotē, jo tā esot
cilvēka laime, mazākais tai dienā
ejot labi.
\A. Zvejniece, Lubāna.\

41. Ja uz vaiga uzkritusi kāda

acu skropstiņa, tad tā jānoņem un
jāieliek padusē un jānodomā kāda
vēlēšanās, tad tā piepildīsies.
\A. Brāka, Meirāni.\

42. Kad izkrīt acu skropsta,

tad to vajag ielikt azotē un kaut
ko vēlēties, tad tas piepildoties.
\V. Grīva, Lubāna.\

43. Acs skropstiņu aiz kakla

aizmetot, var ko vēlēties, tad tas
piepildās.
\M. Vētra, Tirza.\

44. Ja skropsta izkrīt, tad vaja-

ga turēt uz delnas un kaut ko vē-
lēties. Pēc tam aizpūst projām.
Tad tas, ko vēlas, piepildās.
\E. Reinbacha, Vecpiebalga.\

45. Ja izkrīt acu spalviņa un

to aizpūšot kaut ko domā, tad tas
piepildās.
\A. Kondrāte, Veļķi.\

46. Kad nomazgā acis, vajaga

katrreiz vispirms rokas slaucīt,
tad zobi nesāp.
\T. Dzintarkalns, Talsi.\

47. Tie kustoņi, kam jau pa

dzimšanai vaļā acis, tie naktī ne-
redz, bet tie atkal, kam pa dzim-
šanai nav atvērtu acu, tie pa nakti
redz labāki kā pa dienu.
\H. Skujiņš, Smiltene.\

48. Kad aci niez, dabūs rau-

dāt.
\A. Bīlenšteina rokraksts,
Zemīte un Džūkste.\

49. Ja acis niez, būs jāraud.

[Sal.piektdiena.]
\Atbalss k. 1897. K. Klein-
bergs, Skujene.\

50. Kad acis niez, tad dabūs

raudāt.
\K. Corbiks, Jelgava.\

51. Kad kāda acs niez, tad da-

būšot raudāt.
\K. Corbiks, Kroņa - Vircava.\

52. Acs niez - raudāt dabūs.

\Z. Prauliņš, Aumeisteri.\

53. Ja acis niez - raudāt da-

būs.
\M. Poriete, Lubāna.\

54. Ja acī nav nekas iebiris,

bet grauž - dabūs raudāt.
\J. Andersons, Sātiņi.\

55. Kad acs (vienalga, kuŗa)

niez, dabūs priecāties.
\K. Kēze, Priekuļi.\

56. Ja labā acs niez, tad jā-

raud; ja kreisā - jāsmejas.
\P. Š., Rauna. K. Jansons,
Plāņi. L. Zvaigzne, Gaujiena.
V. Johansone, Jaunpiebalga
un Liepa. M. Ozole, Stopiņi.
P. Zeltiņa, Ikšķile.\

57. Kad labā acs niez, būs jā-

raud, kad kreisā - jāsmejas.
\A. Liepiņa, Lubāna.\

58. Ja labā acs niez, tad būs jā-

raud, bet ja kreisā - tad būs jā-
smejas.
\I. Kažoka, Lubāna.\

59. Ja no rīta niez kreisā acs,

tad būs jāsmej, ja labā tad jāraud.
Ja pie vakara niez kreisā acs -
jāraud, ja labā - jāsmej.
\A. Leimane, Mārsnēni.\

60. Ja labā acs niez, tad būs

jāraud; ja kreisā acs niez, būs jā-
smejas.
\R. Svekere, Valka.
L. Vintere, Matīši.
L. Zvirbule, Jaunlaicene.
K. Kalniņa, Katvari.
V. Spandegs, Pociems.
V. Hāzena, Nītaure.
M. Šķipsna, Gulbene.
V. Runika, Skujene.
A. Bulēne, Turaida.
K. Kēze, Priekuļi.
V. Saulīte un V. Priedīte, Mālpils.
A. Rode, Umurga.
L. Bērziņa un H. Janskovska, Rīga.
T. Vēvere un J. Upmalis, Ļaudona.
A. Salmāns, Balvi.
J. Apsalons, Sērpils.
A. Berķe, Mētriena.
L. Pilsētniece, Bebri.
M. Štāle, Kaltene.
E. Melnbārdis, Virbi.
A. Šķēre, Brukna.
A. Vestmanis, Jēkabnieki.
V. Amoliņa, Olaine.
H. Siliņa, Dobele.
E. Kampare, K. Corbiks, Līvbērze.
E. Tokele, Sesava.
J. Jaunsudrabiņš, Nereta.
M. Brīdaka, Jaunroze.
V. Greble, Kalnamuiža.
A. Tirdiķe, Pabažu jūrmala.
K. Strautiņš, Mēdzula.
I. Šīrmanis, Vilzēni.
E. Lācis un J. A. Jansons, Tirza.
A. Zibens, Rugāji.
A. Zandere, Dole.
R. Bērziņš, Džūkste.
K. Corbiks, Jelgava.
J. Treimanis, Bērze.
E. Rotmane, Jaunauce.
J. Cinkovskis, Alsunga.\

61. Ja labā acs niez -būs jā-

smejas, ja kreisā - jāraud.
\T.Rigerte. Brunava.\

62. Ja kreisā acs niez -būs

jāsmejas, ja labā - jāraud.
\Dzilna, Lubāna.\

63. Ja kreisā acs knieš, jāsme-

jas, ja labā, jāraud.
\M. Priedīte, Meirāni.\

64. Ja labā acs niez, tad da-

būs raudāt, ja kreisā-smieties.
\Z. Kozenkraniuse, Ainaži.
Morgenšterne, Penkule.
A. Lāce, Lubāna.
E. Medne, Meirāni.
A. Korne, Meirāni.\

65. Ja labā acs niez, būs rau-

dāšana; ja kreisā niez, būs smie-
šanās. Lai varētu izbēgt no raudā-
šanas, tad ar to pirkstu, ar ko ber-
zē labo aci, jāberzē arī kreisā acs
un jānospļaujas. Tad būs jāsme-
jas līdz asarām.
\A. Vaskis, Tukums.\

66. Kam niez labā acs, tas dabūs

raudāt.
\I. Mennika, Ainaži.\

67. Kam niez labā acs, tam

būs bēdas; kam niez kreisā acs
tam būs prieki.
\J. Lazdāns, Kalupe.\

68. Ja labā acs niez - būs bē-

das, ja kreisā - prieki.
\J. Jakāns, Bebrene.\

69. Jo nīz lobō acs, tad byus

bāda, jo kreisuo - prīca.
\T. Beča, Preiļi.\

70. Ja labā acs niez, dabūs

smieties; ja kresā, dabūs raudāt.
\J. Krastiņš, Irlava.
J. Nīders, Alsviķi.\

71. Kad labā acs niez, tad gai-

dāma smiešana; bet ja kreisā, tad
raudāšana.
\M. Brante, Ainaži.\

72. Ja labā acs niez, tad būs

laime, ja kreisā, tad būs jāraud.
\V. Slaidiņa, Drusti.\

73. Bļauties dabūs, ja kreisā

acs niez, bet smieties, ja labā niez.
\G. Pols, Staburags.\

74. Kod cylvākam lobuo acs

kosuos, pīzīmēj, ka jis prīcesīs, a
ka kreisuoja acs kosuos, pīzīmēj
raudot.
\V. Podis. Rēzekne.\

75. Ja kreisā acs niez, dabūs

raudāt; ja labā, dabūs smieties.
Dažs saka gluži otrādi.
\J. A. Jansons. Vecgrenbuļu muiža.\

76. Kad acs raustās, tad dabūs

smieties.
\K. Bika, Gaujiena.\

77. Ja acis raustoties, tad esot

jāraudot.
\H. Lindberga, Veselauska.\

78. Ja acs plakstieni raustās -

būs jāraud.
\Pētersons, Ērģene.\

79. Kad aci raustot, tad kāds

no pazīstamiem mirstot.
\K. Lielozols, Nīca.\

80. Ja labā acs raustās, tad būs

jāraud, ja kreisā - jāsmej.
\V. Johansone, Jaunpiebalga.\

81. Ja labā acs raustās, tad jā-

raud, ja kreisā jāsmejas.
\A. Užāne, Skujene.\

82. Ja labās acs kaktiņš niez,

tad būs prieks.
\P.Š. Rīga.\

83. Kad kriesās acs kaktiņi

niez, būs strīdus.
\K. Jansons, Pilda.\

84. Kad labā acs niez, tad kā-

du labu cilvēku satiksi.
\K. Jansons. Pilda.\

85. Jo lobuo acs nīz, tad kaut

kas peļaj; jo kreisuo nīz, tad teic.
\V. Pilipjonoks, Asūne.\

86. Ja ieskatās kāda cilvēka

slimās acīs, tad, lai nepaliktu acis
pašam slimas, vajag tikmēr ska-
tīties uz kreisās rokas īkšķa nagu,
kamēr acs sāk asarot.
\Z. Lancmanis, Lejasciems.\

87. Kad gruzis iekritis acī, tad

jāskatās uz zemi un jāsaka devi-
ņas reizes: "Vilks acī, gruzis
mežā!"
\Etn. 4, 1894. Alsviķi.\

88. Kad acī iebirst gruzis, tad

viegli jāberzē un trīs reizes jāsaka:
"Vilks acī, gruzis mežā!" Tad gru-
zis no acs iznāk vai pazūd, ka
vairs negrauž.
\J. Vītoliņš, Vestiena.\

89. Ja gruzis acī, tad jāskaita

bez apstāšanās šie vārdi: "Vilks
acī, gruzis mežā!" kamēr gruzis ir
no acs ārā.
\J. Šmits, Nītaure.\

90. Ja acī iekrīt kāds gruzis,

tad trīs reizes jāsaka: "Kize, vilks
ārā aiz durvīm." Tad gruzis no acs
pazūd.
\A. Brāka, Meirāni.\

91. Ja gruzis ir acī, tad jādabū

vēža dzirnavas, jāpaņem viens ak-
mens, lai tas maļ gruzi laukā; pie
tam jāsaka: "Vilks acī, gruzis me-
žā!"
\K. Bika, Gaujiena.\

92. Kad acīs ielaiž vēža dzirnu,

tad tās dzirnus izvāc melnumus.
\K. Jaunzeme, Nīca.\

93. Kam acī iebiris, tam vēža

dzirnaviņas acī jāielaiž.
\K. Jansons, Plāņi.\

94. Ja kas acī iebiris, tad ir de-

guns jāšņauc.
\P. Š. Rauna.\

95. Ja piebirusi acs, tad jā-

šņauc deguns.
\J. Jurcēvics, Krukļu pag.,
Šauļu apr., Lietuva.\

96. Ja acī iebirst kāds gruzis,

tad tā pati nāss, kurā acī iebiris
gruzis, ir stipri jāšņauc.
\J. Kriķis, Stati.\

97. Kad gruzis acī iekritis, vē-

dzeļu pienes vai sliekas jāsapūdē
pudelē un ar tām jāsmērē.
\Etn. 4, 1894.\

98. Ja katlā mazgā muti, tad

acis sāp.
\Etn. 4, 1894.\

99. Ja kādam ieskatās acīs,

kam acis sāp, tad vajaga paskatī-
ties uz saviem nagiem, lai kaite
nepieliptu. [Sal. lielā piekta.]
\A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava.\

100. Ja redzi otram acis sāpot,

tad paskaties uz savu roku pirkstu
nagiem, tev šī slimība nepielips.
\V. Miķelsons, Kaldabruņa.\

101. Ja gadās saskatīties ar cil-

vēku, kam acis sāpīgas, jāpaskatās
uz savas kreisās rokas nagiem.
Tad pašam šī slimība nepielips.
\K. Juchnevica, Liepāja.\

102. Sāpošas acis vajaga maz-

gāt ūdenī, kas pret sauli tek.
\A. Bērziņa, Aloja.\

103. Ja acis sāp, tad jāmazgā

rīta rasā, jo tad veselas paliek.
\H. Siliņa, Dobele.\

104. Vājas acis jāsmērē ar ra-

su, kura atrodas uz ratkrētēm
(drosera rotundifolia).
\Koknese.\

105. Kad acis sāp, tad izcep-

tai maizei no apakšas jāizgriež
apaļa garoza un jāuzliek uz glā-
zes; kad glāze apsvīst, tad ar šiem
sviedriem jāapsmērē acis.
\Etn. IV, 1894.\

106. Acu vainā sieviete iemī-

zusi sev šaujā, tad lējusi slimam
mīzelus acīs un sacījusi: "Dīvs
(Dievs) radz nū dabasim!"
\K. Jansons, Gatarta.\

107. Kam acis slimas, tam jā-

mazgā mīzalos, tad žigli paliks
veselas.
\H. Skujiņš, Smiltene.\

108. Acu slimība pāriet, ja tās

izmazgā ar mīzaliem.
\A. Vaskis, Tukums.\

109. Pret vājām acīm der bran-

davīns, kuru uzpilina uz lupatiņas
un tad uzliek uz vājās acs.
\K. Kriķis, Starti.\

110. Ka acis asarojot, ta vaja-

got viņas izmazgāt ar vīnu.
\H. Skujiņš, Smiltene.\

111. Acu slimība pāriet, ja rū-

gušu pienu ietin linu drēbē un ap-
sien ap slimajām acīm.
\A. Vaskis, Tukums.\

112. Acu slimība pāriet, ja ku-

melīšu novārījumā iemercē drēbi
un tad to apsien ap slimajām
acīm.
\A. Vaskis, Tukums.\

113. Slimām acīm uzliek lupa-

tiņu samērcētu kumeliņu vai citā
kādā tējā, lai paliek mīkstas.
/Ķilevice, Saldus/

114. Vistas vainā acis jāsutina

vistas gaļas sutā.
\K. Jansons, Plāņi.\

115. Kam vistu vaina, tam acis

aknu sutā jāsutē.
\K. Jansons, Plāņi.\

116. Jāuzvāra vērša aknas un

uz to garaiņām jātura vājas acis.
\Etn. IV, 1894.\

117. Acu slimība pāriet, ja tur

iepilina vienu jeb divi pilienus ka-
meņu medus.
\A. Vaskis, Tukums.\

118. Ja iesarkušas acis, vajaga

sasildītu medu izspiest caur lupatu
un iesmērēt acis.
\I. Ozole, Sērpils.\

119. Pret acu vājībām jāiekai-

sa smalka sāls vai sukurs acīs un
krietni jāsaberž.
\Etn. IV, 1894. Ērgļi.\

120. Kad acis sāp, tad pa nak-

tīm jāuzliek uz acīm novārītas
olas baltums.
\Etn. I, 1891. 109. Jaunsesava.\

121. Vajaga izvārīt olu labi cie-

tu un tad izņemt dzeltānumu.
Dzeltānuma izņemtā vietā vajaga
iekaisīt smalku sukura pulveri,
kamēr vēl ola silta, pēc tam jāat-
gulstas augšpēdu un jāliek ola uz
acs. Viņa jātur tik ilgi virsū, ka-
mēr tā izdziest, pēc tam jānoņem.
Šās olas tad nedrīkst neviens ēst,
jo tad tam atkal tā acu slimība
piemetas.
\K. Bika, Gaujiena.\

122. Ja sāp acis, tad vajaga

ņemt olu, to apvilkt trīs reizes ap
acīm, tad aiznest un iesviest upes
straumē, tad acis paliek veselas.
\K. Briežkalns, Dole.\

123. Vājas acis jāmazgā ar pie-

nu, olas baltumu un rītos ar paša
ūdeni.
\Etn. IV, 1894.\


124. Kad acis niez un sāp, tad

jānovāra ola, tās baltumā jāiz-
kausē naža galiņš acu sukura, šis
šķidrums jāizspiež smalkā drēbē,
un tad ar šām zālēm jāsmērē. Veci
cilvēki, kuriem acis sāka tumšas
mesties, iesmērēja tās ar pīpes zu-
pi, lai labi izcirstu, pēc kam tad
acis atkal palikušas spožas.
\Etn. I, 1891. 158.\

125. Miezis jāapspaida ar vī-

rieša cepuri.
\K. Jansons, Plāņi.\

126. Ja pubulis acī, tad tās jā-

apspaida ar cepures dibenu vai
brunču apakšu (štosi).
\A. Bērziņa, Aloja.\

127. Ja acī iemeties mieža

grauds, tas jāapspaida ar svārku
vīli.
\M. Zaķis, Stiene.\

128. Ja acu plakstiņā iemeties

miezis, tad jājem laulības gredzens
un jāapvelk 3 reizes apkārt.
\V. Amoliņa, Vecpiebalga.\

129. Ja acī iemeties mieža

grauds, tad jānoņemot mātes lau-
lājamais gredzens un 3 reizes jā-
apvelk ap to aci kuŗā mieža
grauds iemeties.
\M. Dambe, Ozoli.\

130. Lai izdzītu mieža graudu

no acs, tad tas trīs reiz jāapspaida
ar sudraba naudu.
\V. Johansone, Liepa.\

131. Ja kādam miezis acī, tad

nezinot acī ir jāiespļauj, lai mie-
zis noietu.
\K. Palteris, Nītaure.\

132. Lai pubuli izdzītu no acs,

tad kādam nezinot jāiespļauj acī.
\A. Bērziņa, Aloja.\


133. Kad miezis acīs, tad jā-

ņem no rijas un piedarba deviņi
miežu graudi un jāapbaksta ar
akotu galiem tā vieta, kuŗā miezis
atrodas, pēc tam mieži jāiemet
ugunī un jābēg no mājas saucot:
"Ai, ai, mieži deg! Ai, ai, mieži
deg!"
\J. Miljons, st.Birze.\


134. Kad miezis acī grauž, tad

ņem no rijas un piedarba šķirbām
deviņus mieža graudus un pabak-
sta ar grauda akotu galiem slimo
vietu; tad sviež graudus ugunī un
bēg no mājas ārā saucot: "Ai, si,
mieži deg, ai, si, mieži deg!"
\M .Kārkliņš, Dignāja.\


135. Ja kādam esot acī miezis

iemeties, tad, lai viņu varētu izdzīt,
jārīkojas šā: ir jāsameklē miezis
rijas baļķu starpā, jāsabaksta ar
viņu vainīgā vieta, t.i. miezis pats,
un tad tūliņ miezis jāiemet kuro-
šā rijas krāsnī. Tad jāiet no rijas
ārā, un pār slieksni kāpjot jāsaka
deviņas reizes: "Miezis deg, miezis
deg, u.t.t.!"
\A. Skuja, Mālupe.\


136. Juo mīzs acī, vokorā bez

saulis juoaizīt uz kulu, juopaņam
nu čīkstinis mīža gryuds, treis
reizes juoīboda un juonūlīk tai
pat, kai beja.
\A. Borozinska, Barkava.\


137. Ja mieža grauds acī, tad

jāuzmeklē rijā čiekstenē palicis
mieža grauds un ar to jāapspaida
un grauds jāatliek, kur bijis.
\A. Bērziņa, Aloja.\


138. No acu vāciņa izdzen mie-

zi tā: Jāņem rijā nokritis miežu
grauds, jāapbada (jāapriebj) sāpo-
šais vāciņš, un jānoliek grauds tai
pašā vietā. Vai arī jāņem mieža
grauds kaut kur, jāapriebj slimais
vāciņš, un tad grauds jāiebāž rijas
sienas ciekstenē (šķirbā).
\J. Apsalons, Sērpils.\


139. Miezis acī iznīkst, ja kāds

tai acī nejauši iespļauda. [Sal.
ēde.]
/K. Jansons, Plāņi./


140. Mieža grauds pie acs jā-

baksta ar mieža galiņu, un tad tas
jānoliek, kur neviens neredz.
/P. Š., Rauna./


141. Ja pubulis (mieža grauds)
acī, tad viņu var izdzīt apspaidot
ar mieža graudu un pār plecu
iesviežot vistai.
/A. Bērziņa, Aloja./


142. Mieža graudu no acs var

izārstēt, ja to apbada 7 reiz ar
mieža graudu un pēc tam šo grau-
du noglabā rijā kādā sienas
spraugā.
/L. Pilsētniece, Bebri./


143. Ja acī mieža grauds, tad

jāpaņem trīs miežu graudi, ar kat-
ru trīs reiz jāapspaida acī miežu
grauds un tad jāaiznes uz kūti vai
riju. Spaidot jānostājas ar seju
pret ziemeļiem.
/V. Johansone, Jaunpiebalga./


144. Ja ir miezis acī, jāņem

mieža grauds, jāapbaksta miezis,
un grauds jāatdod gaiļam vai vis-
tai, tad miezis izejot.
/A. Brūvele un A. Suse, Ape./


145. Ja acī ir mieža grauds,

tad vajaga apspaidīt ar mieža
graudu un atdot gailim, tad mieža
grauds izzūd.
/K. Briežkalns, Dole./


146. Ja acī iemeties mieža

grauds, tad vajaga ar miezi ap-
spaidīt un iedot gailim apēst; tad
mieža grauds ātri noiet.
/M. Vennere, Cēsis./


147. Kad acī iemetas mieža

grauds, tad viņu ar mieža graudu
jāsabaksta, un grauds jāatdodn vis-
tai. Mieža grauds izzudīs.
/A. Kabuce, Bulduri./


148. Kad miežu grauds acīs,

tad jāņem 9 miežu graudi, un
ar katru 3 reizes jāpabada miežu
grauds acīs, un mieži jādod apēst
vistai. Tad miežu grauds izzūd.
/L. Valkne, Tāšpadure./


149. Ja acī ir mieža grauds,

vajaga paņemt mieža graudu un
deviņas reizes apbadīt apkārt, tad
iedot to vistai, lai apēd, - acs pa-
liks vesela.
/K. Corbiks, Līvbērze./


150. Kod cylvākam uz acis iz-

aug mīžs un suop, tod vajag pa-
jimt treis zerni mīžu un pabadeit
uz tuos vītys treis reizis ar kotru
zerni un itūs mīžus atdūt malnai
vystai. Suopja nu reizis puoris, un
mīžs uz acja propuls.
/V. Podis, Rēzekne./


151. Kad mieža grauds acī, tas

jāizbada ar miezi, pēdējais jāieliek
pātagas riņķī un jāatdod vistai.
/O. Šulme, Embūte./


152. Ja acī uzaug mieža grauds,

tad, lai nodzītu, vajaga ar mieža
graudu apspaidīt un pēc tam dot
cālim, lai noēd.
/K. Kalniņa. Katvari./


153. Kad acī miezis aug, tad
ar sarkanu diegu jāapsien kreisās
rokas zelta riņķis (ceturtais
pirksts).
/K.Jansons, Plāņi./


154. Ja miezis labā acī, tad jā-

apsien ar aukliņu divi kreisās ro-
kas pirksti, ja kreisā - tad labās
rokas pirksti.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./


155. Ja miežu grauds acī,
piem., labā, tad vajaga kreisās ro-
kas trešo un ceturto pirkstus krus-
tiski sasiet ar kādu diegu (Pirmais
pirksts - īkšķis).
/V. Johansone, Jaunpiebalga./


156. Kam acī miezis aug, tam,

ja miezis ir, piem., labā acī, jāap-
sien ar dzīparu labās rokas divi
pirksti: Zelta riņķis un gaŗais
Mārcis.
/K. Jansons, Pilda./


157. Lai izdzītu pubuli no acs,

tad vajaga apspaidīt to 3 reiz ar
maizi un atdot sunim.
/E. Jēpe, Palsmane./


158. Ja miežu grauds acī ieme-

ties, tad jāpaņemot mīksta maize,
jāsapaidot un, muguru uzgriežot,
jānometot suņam, pie kam ne-
drīkstot skatīties, pirms suns nee-
sot apēdis, tad noejot.
/A. Krūmiņa, Valka./


159. Ja kādam ir acī miezis,

tad jāņem silta maizes piciņa, jā-
apspaida miezis trīs reiz ar to mai-
zi un jādod suņam; tad miezis
iziet.
/A. Brūvele un A. Suse, Ape./


160. Ja acī ir miežu grauds, tad

vajaga iedot sunim maizi aplaizīt
un pēc tam pielikt pie slimās acs.
Tādā gadījumā tā būs vesela.
/A. Zaķe, Drusti./


161. Kuslam bērnam actiņas,

kad pieposājušas, nekad nemazgā
ar ūdeni: apslauc mutīti (t. i. ģī-
mīti) ar krūšu pienu, noslauka ar
lupatiņu sausu. Piens acīm vese-
līgs, un bērnu nevar tik viegli
aprunāt.
/K. Pētersons, Raņķi./


162. Kad bērnam acis posā, ie-

slauc krūšu pienu, lai paliek mīk-
stas.
/Ķilevice un Austere, Saldus.
Birkvalde, Lielsatiķi./


163. Slimas actiņas izslauka ar

paša bērna nočurinātu drāniņu.
/Rašmane, Saldus./


164. Kad bērnam actiņas sāp,

iepūš viņās sukura putekļus. Kad
acis apasarojušas, jādzen bērnam
sari.
/A. Rozenšteine, Saldus./


165. Kam sari neizpērti, tam

metas acīs spalvas.
/K. Daka, Lielsatiķi. Ķilevice,
Saldus./


166. Dažam bērnam augot

spalvas acīs. Slimība pazīstama no
tā, ka plakstieni resnīgi. Ar naža
palīgu izlasot spalvas.
/Birkvalde, Lielsatiķi. Ķilevice, Saldus./


167. Kad acīs iemetas pūtes un
pumpas, bērnu ved pie kasītājas,
kura ar pucnazi kasa acis. Kasītā-
jas lasa arī spalvas no acīm.
/K. Pētersons, Līvbērze./