ĀDA.

1743. Nevienu tādu zvēru, kam āda ģeld, nevajaga šaut

mellā laikā, bet tad, kad viņi dabū pa sniegu
izvārtīties; ta viņiem tūlin ir ziemas kažauks
mugurā un villa nenāk nost.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./