Adata.

169. Ja nokrīt zemē adata un

to nevar atrast, tad velns to ar
asti apsedzis.
/J. Jakāns, Bebrene./

170. Ja zālē nokrīt adata, tad

sasien divus zāļu kušķīšus - sa-
siesi velnam asti un adatu atradīsi.
/J. Jakāns, Bebrene./


171. Adatas vai arī matadatas

nedrīkst no zemes pacelt, jo ne-
var zināt, vai tās nav apburtas un
tīšām nosviestas zemē.
/E. Zommere, Rauna./


172. Ja sienā sprauž adatas,

tanī dzīvoklī vairs nevar dabūt ie-
mītnieku.
/H. Andersons, Kaugurciems./

173. Ja zemē adatu atrod, tad

tā ir laime.
/R. Svekre, Valka./


174. Ja atrod zemē adatu, tad

sagaidāma vēsts, ka kāds miris.
/E. Zariņa, Cēre./


175. Ja atrod adatu ar aso

galu pret sevi, tad ienaidnieks
seko, bet ja otrādi, tad kāds sens
draugs atminēs.
/A. Aizsils, Meirāni./


176. Sarūsējušu adatu vai nag-

lu nedrīkst no zemes pacelt jo
kāds to varbūt nometis ar nolūku,
lai viņa ļaunums citiem piemestos.
/P. Š., Rauna./


177. Adatu nedrīkst pacelt no

zemes, tad paceļot savu nelaimi.
/E. Aizpurve, Lubāna./


178. Adatu no zemes nedrīkstot

pacelt svētdien pēc pusdienas, jo
tad tas paceļot savu nelaimi.
/E. Aizpurve, Lubāna./


179. Ja atrod kādu adatu, tā

ka tā ar aso galu guļ pret atra-
dēju, tad adatu nedrīkst ņemt; bet
ja adata ar galu guļ uz otru pusi,
tad tā ir laime un katrā ziņā jā-
paceļ.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


180. Kad uz ceļa odotu atrūn,

tad uotri slimība sagaiduoma.
/T. Nagle, Varaklani./


181. Kod cylvāks, īdams pa ce-

ļu, atrass odotu, tod lai tū odotu
nikod najam un nanas uz sovu sā-
tu, par tū, ka itei pīzīmēj lelys
dusmis ar sovim radinīkim, a lo-
buok kab nabyutu slikti, lai tū at-
rastū odotu ibuož kaidā nebejs
kukā.
/V. Podis, Rēzekne./


182. Ka atrasi uz ceļa odotu un

galveņa odotys byus pretim tevis,
itei pīzīmej, ka tevi pīmin ar lobu
tovs draugs; a ka odotu atrasi un
galveņa byus tev uz pakaļis, itei
pīzīmēj, ka uz tevis ir daudz īnaid-
nīki un tu jūs sorgīs. Taipat ni-
kam navag duovynuot odotys ir
cīši nalobi, ka īdevi, tod vajag ar
tū odotu īdurt tam cylvākam.
/V. Podis, Rēzekne./


183. Adatu nedrīkst otram rokā dot, jo tad ceļoties

naids.
/H. Skujiņš, Smiltene./


184. Adatiņu nevajaga dot otram, citādi devējs un ņēmējs

paliek viens uz otru dusmīgi.
/K. Corbiks, Jelgava./


185. Nedrīkst otram dot adatu, jo tad naids celsies.

/H. Jankovska, Rīga./

186. Ja otram dāvina adatu, tad ņēmējs lai iedur devējam,

citādi abu starpā izceļas naids.
/P. Š., Rauna un Rīga. K. Jansons,
Trikāta. P. Lapiņš, Vecpiebalga./


187. Adatas nevar otram dot, tad naidosies, bet ja arī

dod, tad mazliet vajaga iedurt ar šo adatu.
/A. Aizsils, Meirāni./

188. Adatu nedrīkst otram dot, tad dabon dūrienus.

/J. A. Jansons, Rīga./


189. Ja otrs dodot adatu, tad nevajagot ņemt, jo tad

sirdssāpes iedodot. Ja arī adatu no otra ņemot, ta
vaigot ar adatu otram trīs reizes rokā iedurt; ta
nekas neesot.
/H. Skujiņš, Smiltene./


190. Ja otram atdod adatu, tad ar to vajaga tam iedurt,
citādi iznāks ar to sanaidoties.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


191. Ja no otra ņem jeb otram dod adatu, tad ar viņu

vispirms jāiedur otram un tad jāiesprauž drēbēs, jo
citādi izceļas naids.
/H. Krastiņa, Rīga./


192. Ja ņem no otra adatu vai kniepadatu, tad tam jāiedur,

citādi saiet naidā.
/Teicēja 73 g. vecā A.Rozentāle, Jaunauce./


193. Kad tu jemsi nu cyta odotu, tod paprīkšu īdur jam ar tū

odotu, a ka naīdūrsi, tod tu ar jū dreiži byusi dusmeigs.
/V. Podis, Rēzekne./


194. Odotas nīkod nevajaga jimt nu cyta, vai ari cytam aizdūt.

Jo ir jau pajemta, tad kotrā ziņā vajag atdūt, cytaidi ar tū
cylvāku kod navin īzīs plēsšonuos.
/T. Beča, Preiļi./


195. Brūtgāns brūtei un otrādi nedrīkst dāvināt ne ada-

tas, ne matadatas. Ja to darot, tad mīlestība izpu-
tot.
/Teicēja 73 g. vecā A. Rozentāle,
Jaunauce./


196. Par adatu nav paldies jāsaka, lai ar to cilvēku, no

kura adatu ņem, nebūtu jāsaskaistas. [Sal. nazis.]
/K. Jansons, Plāņi./

167. Par adatu nedrīkst pateikties, tad tā nolūstot.

/H. Skujiņš, Smiltene./


198. Par adatu nevajaga teikt paldies, jo tad devējam

dur sirdī.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./


199. Par adatu paldies nedrīkst teikt, tad tai mājā kaķi

nobeidzas.
/M. Zaube, Rīga./


200. Ja kāds cilvēks otram nozog adatu, tad tam duŗ caurais.

/J. Banazis, Nīca./


201. Kad adatu zog, tad caurais dur.
/J. Steglavs, Jelgava./

202. Adatu nedrīkst zagt, jo tad, kad nomirst,

ir jālien debesīs caur adatas aci.
/V. Krieviņš, Daugmale./


203. Kas adatu zog, tam pastarā dienā būs jālien caur

adatas aci.
/A. Žeibe, K. Graudiņš, Taurkalns.
A. Šķēre, Brukna./


204. Ja kāds nozadzis adatu, tad tam viņā saulē būs jā-

lien caur adatas aci.
/V. Garais, Vecgulbene./


205. Ja nozog adatu, tad pastardienā zaglim būs jālien

caur adatas aci.
/K. Lielozols, Nīca./


206. Kas otram adatu zog, tam pastardienā būs jālien

caur adatas aci.
/M. Sikle, Nīca./


207. Nedrīkst nekad atstāt neizadītu adatu, jo tad

paliek ļoti aizmāršīgs.
/L. Rone, Ikšķile./


208. Neizadītu adatu nedrīkst otram dot, tad šķirmi

atdod līdz.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


209. Kas pliku adatu - bez diega ņem, tad tas slīkstot.

/K. Jansons, Plāņi./


210. Ja adatiņai nolūst gals, tad kāds lops beigsies.

/K. Corbiks, Līvbērze./


211. Ja adatas iemērc etiķī un gaida kamēr tās sarūs un

izkūst, tad, traipot to etiķi, var izdziedēt kaulu
sāpes.
/P. Š. no P. Smeltera, Skaista./

Adata sapnī.

212. Ja sapnī adatas redz, tad būs sirdssāpes.

/M. Zaube, Rīga./


213. Ja sapnī redz adatu, būs sāpes. [Sal. izkapts, nazis.]

/J. Kalniņš, Druviena./