Aizgavēnis.

494. Aizgavēnis ir Vastalāvis (metenis).

/K. Jansons, Viļāni./


495. Aizgavēni svētīja meteņa dienā, no pusdienas sākot.

/G. Pols, Vecgulbene./


496. Senie ļaudis saukuši sveču dienu un pelnu dienu par

"aizgavēni".
/G. Pols, Vecgulbene./


497. Lai lini labi izdotos, tad bijis vērpšanai jāmet

miers no aizgavēņa dienas līdz pelnu dienas pus-
dienai.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./


498. Aizgavēņa dienā, t. i. otrdienā, katrā ziņā ir jāēd

trekni gaļas ēdieni. Pat nabadzīgi cilvēki ar lielām
grūtībām meklē naudu un pērk gaļu. Pat Lieldienā nav
liela lieta, ja nav gaļas, bet aizgavēņa dienā katrā
ziņā jābūt.
/Mackēviča - Saulīte, Preiļi./


499. Uzgaviens dien verd zirņu tīr ar cūkas gaļ.

/A. Šlesere, Kuršu kāpas./


500. Kas aizgavēņa laikā struodoj, tam dakreit vysaida

slimeiba un tai pat uz rūku un vaiga aug vuots.
Nikod navajag nikaidus aizgavēņus struoduot, vysod
byjusi vasals, nikaida slimeiba tevi nesatvers.
/V. Podis, Rēzekne./


501. Ja aizgavēņa vakarā kādam pie galda nav ēnas, tad

tas vairs nenodzīvos līdz nākošajam aizgavēnim.
[Sal. Jaungads.] /V. Arbidāns, Latgale./


502. Aizgavēņos (meteņos) ir jāiet laikus, tad nākošā ga-

dā būs gaŗi lini.
/Ā. Jugane, Beļava./


503. Aizgavēnī vajaga vizināties, tad augs gaŗi lini.

[Sal. metenis.]
/V. Arbidāns, Latgale./


504. Aizgavēnī jālaižas no kalna ar ragutiņām, lai gaŗi

lini aug.
/A. Zālīte, Bērzpils./


505. Aizgavēnī jāiet kaut kur vai jābrauc, lai gaŗi lini

augtu.
/V. Miķelāns, Dunava./


506. Aizgavēņos jāvāra mieži un cūkas auss, tad būs labi

mieži un treknas cūkas.
/A. Āboliņš, Alūksne./


507. Aizgavēnī jāvāra cūkas aussar grūstiem miežiem, tad

mieži labi aug.
/E. Skarnele, Kalncempji./


508. Aizgavēņa (meteņa) vakarā, kad vāra grūdeni (zīdeni)

ar cūkas galvas pusi kā aizdaru, tad jāpaņem šmecera
kauliņš un zināmā vietā sniegā jāierok. Tanī apgabalā
cūkas godīgi ēdot.
/J. Bitaka, Litene./


509. Aizgavēņa dienā nedrīkst putrai ļaut kūsēt, ja to ne-

uzmanīšot, tad talku dienās lietus līšot.
/J. Bitaka, Litene./


510. Aizgaviņos ar zedini jālec ap kāpostu dārzu, lai

kurmji nerokot.
/J. Nīders, Alūksne./


511. Aizgavēnī ar zedeni jālec ap kāpostu dārzu, lai kurm-

ji dārzu neizrok.
/L. konv. vārdnīca, 15507./


512. Aizgavēņa vakarā vajagot kurmjus nīdēt, lai tie va-

sarā neraktu zemes. To dara tā. Viens staigā pa dār-
zu, otrs stāv dārza malā un prasa: "Ko tu tur dari?"
Gājējs atbild: "Kurmjus minu." Stāvētājs saka: " Min,
min, ka vari visus izmīt!" Tas darāms trīs reizes.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./


513. Aizgavēnī vārījuši miežus ar zirņiem vai pupām un

cūkas smeceri, tad nākamā gadā labi izdevušies zir-
ņi, pupas, mieži un cūkas.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./


514. Aizgavēņa vakarā puikas ķerstījuši putniņus, lai

vasarā uzietu daudz putnu ligzdas. To darījuši tā.
Puikas ielikuši vienu puiku maisā kūts vai staļļa priekšā.
Tam tur maisā bijis jāstāv un maisam gals jātur vaļā.
Citi puikas nu gājuši un ķerstījuši putniņus pa visām
mājas paspārnēm. Viens uzkāpis uz staļļa augšas un,
no turienes šo to maisā sviezdams, teicis maisā stāvē-
tājam: "Še tev putniņi, turi labi, lai neizbēg!" Šie abi
tik ilgi tā ķēmojušies, kamēr citi izstaigājuši visu
māju pēdīgi atnākuši pie maisā stāvētāja. Nu visi
apķērušies ap maisu un turējuši to cieti, it kā tur
putniņus turētu. Tas puika no staļļa augšas nu lējis
šiem ūdeni virsū un sacījis: "Putni negrib jums savu
bērnu rādīt un aplej jūs ar ūdeni." Ar to tad arī
beigusies putniņu ķerstīšana. [Sal. metenis.]
/D. Ozoliņš, Jaunroze./


515. Ja aizgavēnī uz jumtiem ir sniegs, tad Lieldienās

arī vēl pastāv sniegs.
/V. Miķelāns, Dunava./



516. Par aizgavēni Latgalē sauc meteni jeb vastalāvi. Tai
dienā latgalieši vizinās, lai augtu gaŗi lini. Ierī-
kojuši arī grieztuvi, kur tad piesējuši ragaviņas,
kas tad tikušas grieztas apkārt. Aizgavēnī ēduši de-
viņas reizes gaļu, lai aizgavētos. Cepuši arī plāceni
ar cūkas gaļas gabaliņiem virsū. Bet ēst un dancot
varējuši tikai līdz pusdivpdsmitiem naktī, tad jau
sācies gavēnis. Notikusi arī visāda zīlēšana.
/B. Eriņa, Latgale./