Aizrīšanās.

531. Ja kāds ēdot aizrijas, tad devējam ir ēdiena žēl.

/P. Š., Ranka un Smiltene.
K. Jansons, Plāņi./


532. Ja ēdot aizrijas, tad otram bijis žēl.

/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./


533. Ja cilvēkam ēdot kumoss pieduras pie balss rīkles,

tad kāds to ēdienu žēlo.
/J. Lazdāns, Kalupe./

534. Kad ēdot aizrijas, tad otram ir tā ēdiena žēl.

/P. Zeltiņa, Ikšķile./


535. Ja ēdot aizrijas, kādam ir žēl.

/V. Rūnika, Skujene./


536. Kad ēdot viens aizrīstas, tad līdzēdējam

esot žēl, ka tiekot ēsts.
/Ārne, Pļaviņas./


537. Ja ēdot aizrijas, tad kādam ir bijis žēl.

/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./


538. Ja pie galda ēdot aizrijas, tad otram ir žēl.

/R. Svekre, Valka./


539. Ja ēdot kumoss rīklē aizspriežas, tad kādam

ir bijis žēl.
/L. Pilsētniece, Bebri./



540. Ja ēdot aizrijas, tad ir kāds apskaudis.

/M. Švarcbacha, Svirlauka./


541. Ja ēdot pie galda kāds aizrijas, tad tas uz

pārējiem saka: "Jūs man pavīdējāt", t.i.
kumoss, ar ko viņš aizrijies, ir nožēlots,
nenovēlēts.
/Vilce./


542. Ja ēdot aizrijas, tad vai nu kāds steidzas, vai

kādam skauž.
/K. Corbiks, Jelgava/


543. Kad ēdot aizrīstas, tad kāds pie ēdājiem

steidzas.
/A. Kabuce, Bulduri/


544. Ja ēdot aizrijas, tad kāds steidzas.

/H. Laimiņš, Druviena/


545. Kad pie galda ēdot ieskrien kaut kas kaklā, tad kas

steidzas šurp. Tad jāceļ bļoda uz augšu, lai nācējs
nokrīt zemē.
/J. Lazdāns, Kalupe./


546. Ja ēdīsi un maize nokļūs balss rīklē, tad zin, ka

kas steidzas, tad vajaga pacelt bļodu, lai steidzē-
jam nokrīt bikses.
/J. Rupjais, Asūne./


547. Kuŗš runājot aizrijas siekalās, tas drīzumā šņabi

dzeršot.
/H. Skujiņš, Smiltene./


548. Ja ēdot kāds aizrijas, tad kāds bada kāsis nākot.

/E. Cimbule, Lauri./


549. Ja ēzdams aizrijas, tad dabū pērienu.

/K. Bērziņa, Limbaži./