Aka.

558. Velns smējies, kad Dievs racis aku, kādēļ Dievs aiz-

liedzis Velnam dzert akas ūdeni. No tā laika Velns
arī nedzerot akas ūdeni.
/M. Bērziņš, Umurga./


559. Aku sargā Dieva eņģelis, lai velns nevarētu sabojāt

ūdeni.
/L. Šmīdeberga, Zemgale./


560. Aku upes tuvumā nedrīkst rakt, ja tā tur nav bijusi,

jo tad mirst pats saimnieks.
/J. A. Jansons, Piņķi./


561. Kur Jāņa dienā pie saules pusdienā uz zāles rasa at-

rodama, tu ir laba akas vieta.
/J. Rubenis, Ērgļi./


562. Kur zirga skābenes aug, tur ir laba akas vieta.

/J. Rubenis, Ērgļi./


563. Aka esot jārok tādā vietā, kur augot smilšu zāle.

Tad ūdens tajā vietā netrūkšot.
/Z. Grīnberga, Sigulda./


564. Aka jārok tādā vietā, kur aug smilšu zāle, jo tad

tur būs tīrs ūdens.
/M. Breikše, Līgatne./


565. Rokot jaunu aku, lai izzinātu, vai viņai būs diezgan

ūdens, vakarā ielej glāzē ūdeni un noliek tanī vietā.
Ja ūdens par nakti glāzē cēlies, tad būs, ja nokri-
tis - nebūs.
/M. Priedīte, Meirāni./


566. Lai izmeklētu pareizi akas vietu, lupatiņā iesien kaļ-

ķus un ieliek zemē bedrītē. Pareizā vietā kaļķi pievil-
ksies ar mitrumu.
/A. Ulmane, Jaunsvirlauka./


567. Lai uzzinātu, kur rakt aku, tad jāapgāž vilna ar ku-

balu. Ja šī vilna, atgāžot kubalu, ir ar rasu, tad
tur var rakt aku.
/L. Aizpurve, Lubāna./


568. Jaunu aku rokot, vajaga vispirms tanī vietā piesist

ar kadiķa nūju, un ja tur dobji skanot, tad tanī akā
būšot daudz ūdens.
/K. Corbiks, Kroņa - Vircava./


569. Akas jārok tad, kad nakts un diena vienā gaŗumā, tad

ir daudz un garšīgs ūdens.
/A. Zvejniece, Piebalga./


570. Ja aku rokot akā ielec varde, tad akā būs labs ūdens.

/L. Pogule, Gatarta./


571. Veci ļaudis arī vēl tic, kad bērns akā vai ūdenī ie-

kritis, tad tā aka vai upe kādu dvēseli griboti. Tad
gailis jeb kāds cits lopiņš tanī pašā vietā jākauj un
tās asinis tur jālej iekšā, lai tur vairs cilvēks ne-
iekristu un nenoslīktu.
/Latv. gada grāmata, 1797. 2, 47./


472. Ēdot nevar iet uz aku, tad tur slīkst peles, vardes

un citi kukaiņi.
/A. Salmāns, Balvi./


473. Ja uz aku iedams ēd, tad akā dzīvos vardes.

/J. Zvaigzne, Rēzekne./


574. Akā nedrīkst ūdeni liet atpakaļ, jo tad aka izžūst.

/N. Freidenfelds, Talsi./


575. Kad no akas ar vārāmo katlu ūdeni smeļ, tad no tās

ūdens zūd.
/Atbalss k. 2897. K. Kleķeris, Skujene./


576. Kad iet pie svešas akas nodzert, tad jāuzpūš dvaša,

lai slimības nepielīp.
/E. Aizpurve, Lubāna./


577. Ja meita sēd uz akas, tad tā dabūn dzērāja vīru.

/L. Druķe, Virbi./


578. Kad pārnāk no baznīcas, tad jāuzslauka istaba un mēs-

li jāieber akā; tad tur būs svētīts ūdens.
/L. Druķe, Virbi./


579. Kad akā rodas ūdens, tad būs augsts laiks un otrādi.

/M. Navenickis, Zasa./

580. Akas ūdens izsīkst uz nelaikiem.

/R. Kalniņš, Lubāna./


581. Ja vasaru akās ūdens duļķojas, tad gaidāms slikts

laiks.
/A. Āboliņš, Alūksne./


582. Ja akas gļotains ūdens, tad rītā būs slikts laiks.

[Sal. ūdens.]
/V. Ķinķeris, Madona./


583. Ja vasarā akas ūdens paliek zaļgans, tad gaidāms lie-

tus.
/K. Palteris, Nītaure./


584. Ja akās un upēs sāk izzust ūdens, tad būs lietus.

/E. Elksnītis, Ikšķile./


585. Ja vasaru ūdens akās paliek silts, tad gaidāms lie-

tus.
/A. Āboliņš, Alūksne./


586. Ja akas ūdenim virsā parādās balti burbuļi, drīz būs

sagaidāms lietus.
/E. Brīnums, Rūjiena./


587. Ja akās ūdens ātri izžūst, tad būs lietus.

/L. Reiteris, Lubāna./


588. Ja akā ūdens spēji nokritis, tad gaidāms lietus.

/I. Zariņš, Skrīveri./


589. Par okas kuosi kuopējs meizņ gultā.

/C. Apešnieks, Bērzpils./

Aka sapnī.

590. Ja sapnī redz akas stuburu nolūstot, tad mirs

saimnieks.
/M. Navenickis,Zasa./