Akmens.

591. Akmeņi senāk esot bijuši mīksti un auguši, bet tad

Dievs viņiem aizliedzis augt un padarījis par cie-
tiem. Gausi tomēr augot akmeņi arī vēl tagad. Cieto
akmeni ļaudis, kā zināms, tura par augšanas zīmi.
/P. Š., Rauna./


592. Ja mazu akmeni uzliekot uz liela akmeņa, tad mazais

izaugot liels.
/J. Auziņš, Sērene./


593. Akmens ar savu smagumu atgādina dzīves grūtumu, kā-

dēļ sakariem ar akmeni t. dziesmās ir bieži ļauna
nozīme. [Sal. ūdens.]
/P. Š./


594. Meitas nesēd uz akmens, jo akmens nolād, ka mūžam

nedabū vīra,vai arī ilgi jāsēd bāliņos, jeb tiek tā-
lu aizvesta tautās.
/B. 11804-6./


595. Visur milzīgi lieli akmeņi esot velna upurējamā

vieta. Ja uz kāda akmeņa apgulstoties cilvēks pulks-
tens divpadsmitos dienā, tad nekāda vara nelīdzot
to cilvēku nodabūt no akmeņa. Viņam esot tur jāguļ
līdz pulkstens vienam. Tad viņš tiekot vaļā. Visu
laiku velns viņam sēdot uz kakla.
/A. Skuja, Mālupe./


596. Jaonos meitos nadreikst sēdēt uz akmiņa, tad veirs

navess.
/T. Nagle, Varakļāni./


597. Ja pavasarī akmens iegrimis zemē un zeme no tā at-

vērusies, tad tai gadā daudz mirs.
/Z. Lāce, Veclaicene./


598. Ar akmeni jāapriebj visādas vainas un tad atkal ak-

mens turpat jānoliek, tad ātri vainas sadzīst.
/A. Aizpurve, Lubāna./


599. Svešā daļā jāiebāž ķešā akmentiņš, lai suņi nerej.

/K. Jansons, Plāņi./


600. Kas ejot pret akmeni atsit labo kāju, tas satiks vī-

rieti, kas atsit kreiso kāju, tas satiks sievieti.
/K. Jansons, Plāņi./


601. Kad akmens vasaras laikā svīst, tad var droši lietu

gaidīt. Ziemas laikā, kad akmeņi paliek slapji, laiks
atlaižas.
/Latv. Av., 1858. 75./


602. Ja uz akmeņa parādās mitrums, tad otrā jeb trešā

dienā lietus.
/M. Kalniņa, Vandzene./


603. Ja akmeņi karstā dienas laikā svīst, tad sagaidāms

lietus laiks.
/V. Gūnbergs, Jaunpiebalga./


604. Ja akmeņi nosvīst, tad gaidāms lietus.

/A. Klause, Jaunpiebalga./


605. Kad akmeņi apraso, tad gaidāms lietus.

/A. Klause, Jaunpiebalga./


606. Kad ziemā akmeņi svīst, tad būs sniegs.

/A. Račevskis, Jaunpiebalga./


607. Ja akmens sāk sūnot ziemeļa pusē, tad būs dziļa ziema.

/A. Bērziņa, Aloja./