Akmens.
591. Akmeņi senāk esot bijuši mīksti
un auguši, bet tad
Dievs viņiem aizliedzis augt un padarījis par cie-
tiem. Gausi tomēr augot akmeņi arī vēl tagad.
Cieto
akmeni ļaudis, kā zināms, tura par augšanas zīmi.
/P. Š., Rauna./
592. Ja mazu akmeni uzliekot uz liela akmeņa, tad
mazais
izaugot liels.
/J. Auziņš, Sērene./
593. Akmens ar savu smagumu atgādina dzīves grūtumu,
kā-
dēļ sakariem ar akmeni t. dziesmās ir bieži ļauna
nozīme. [Sal. ūdens.] /P. Š./
594. Meitas nesēd uz akmens, jo akmens nolād,
ka mūžam
nedabū vīra,vai arī ilgi jāsēd bāliņos,
jeb tiek tā-
lu aizvesta tautās. /B. 11804-6./
595. Visur milzīgi lieli akmeņi esot velna upurējamā
vieta. Ja uz kāda akmeņa apgulstoties cilvēks pulks-
tens divpadsmitos dienā, tad nekāda vara nelīdzot
to cilvēku nodabūt no akmeņa. Viņam esot tur
jāguļ
līdz pulkstens vienam. Tad viņš tiekot vaļā.
Visu
laiku velns viņam sēdot uz kakla.
/A. Skuja, Mālupe./
596. Jaonos meitos nadreikst
sēdēt uz akmiņa, tad veirs
navess.
/T. Nagle, Varakļāni./
597. Ja pavasarī akmens iegrimis zemē un zeme
no tā at-
vērusies, tad tai gadā daudz mirs.
/Z. Lāce, Veclaicene./
598. Ar akmeni jāapriebj visādas vainas un tad
atkal ak-
mens turpat jānoliek, tad ātri vainas sadzīst.
/A. Aizpurve, Lubāna./
599. Svešā daļā jāiebāž
ķešā akmentiņš, lai suņi nerej.
/K. Jansons, Plāņi./
600. Kas ejot pret akmeni atsit labo kāju, tas satiks
vī-
rieti, kas atsit kreiso kāju, tas satiks sievieti.
/K. Jansons, Plāņi./
601. Kad akmens vasaras laikā svīst, tad var
droši lietu
gaidīt. Ziemas laikā, kad akmeņi paliek slapji, laiks
atlaižas. /Latv. Av., 1858. 75./
602. Ja uz akmeņa parādās mitrums, tad
otrā jeb trešā
dienā lietus.
/M. Kalniņa, Vandzene./
603. Ja akmeņi karstā dienas laikā svīst,
tad sagaidāms
lietus laiks.
/V. Gūnbergs, Jaunpiebalga./
604. Ja akmeņi nosvīst, tad gaidāms lietus.
/A. Klause, Jaunpiebalga./
605. Kad akmeņi apraso, tad gaidāms lietus.
/A. Klause, Jaunpiebalga./
606. Kad ziemā akmeņi svīst, tad būs
sniegs.
/A. Račevskis, Jaunpiebalga./
607. Ja akmens sāk sūnot ziemeļa pusē,
tad būs dziļa ziema.
/A. Bērziņa, Aloja./