Alus.
I. Alus darīšana.
II. Alus sakarā ar svinībām.
III. Alus dziedēšanā.
IV. Alus sapnī.
658. Alus jādara vecā mēnesī,
tad tas neskābst un ir ve-
selīgs.
/S. Gūberts, 1688./
659. Priekš alus darīšanas vajaga ēst
gaļu, jo tad darī-
tais alus būs mīksts un patīkams.
/K. Bika, Gaujiena./
660. Alu darot jāliek trauks tā, ka viņam
nevar apiet
apkārt, citādi alus skābst.
/M. Navenickis, Zasa./
661. Kad iesalu lika žeirī, tad sūtīja
kādu mājinieku uz
kaimiņiem pēc sviesta, lai alus labāki tecētu.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 1888. 28./
662. Kad raugu alam nesot, tad nedrīkst atpakaļ
skatī-
ties, lai alus labi rūgtu.
/K. Gailis, Ventspils./
663. Alum ieraugu taisot, dumji jādzied un jāsmej.
/K. Jansons, Plāņi/
664. Alu raudzējot un kubulā pildot, jādzied
un jākliedz,
lai alus būtu stiprs.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./
665. Kad alu darot liek raugu, tad stipri jākliedz,
lai
alus būtu stiprs.
/Šķila, Nīca/
666. Kad alu darīja, tad priekš rūgšanas
to nedrīkstēja
citādi saukt kā par lācīti. Tāpat arī
bērni to ne-
drīkstēja nāburgiem stāstīt.
/J. Rubenis, Ērgļi./
667. Pirms alu lej raudzēt kubulā, pēdējais
jāizslauka ar
cimdu, lai alus būtu biezs kā cimds.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./
668. Kad alu raudzē, tad uz pārsegta kubula
jāsviež cepu-
re un jāsauc: "Dzīvo kā vīrs!" Tad alus
būs stiprs un
labi rūgs. /O. Pelēce, Jaunpiebalga./
669. Alu darot, nedrīkst neko slaucīt, citādi alu dzerot
izcelsies strīdus.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
670. Kamēr alu darīja, nebija brīvi galvas
sukāt, lai
dzerdami nekaujas.
/J. Rubenis, Ērgļi/
671. Alu darot, nedrīkst galvu sukāt un utis kaut, tadkaujoties dzērēji.
/J. Cinovskis, Snēpele./
672. Kad alu dara, ja tad utis kauj, tad alu dzeŗot vīri
kaujas.
/N. Druviņa, Stende./
673. Kad alu darot utis kauj, tad vīri dzeŗot kausies.
/Lagzdiņa, Sabile./
674. Kad alu dara, tad skala ogli nedrīkst nolauzt
pie
alus mucas, jo tad dzeŗot kaušoties.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
675. Kad alu dara, nedrīkst maisāmo klapēt,
citādi dzerot
naidojas.
/J. Cinovskis, Snēpele./
676. Alu darot, nedrīkst piesist pie kubula malas,
kur jau
alus atrodas, citādi alus dzērēji plēsīsies.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
677. Kad alu dara, tad misu tecinot nedrīkst alu lielīt,
citādi iznāks nelabs.
/O. Darbiņš, Birži./
678. Alu darot, nedrīkst jautāt, vai jau misa
tek, jo tad
vairs netek.
/E. Lācis, Tirza./
679. Ja uz tā kubla, kur alus rūgst, uzliek
cepuri, tad alus
būs tik stiprs kā vīra galva.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./
680. Alu brūvējot jābūt dusmīgam,
lai alus būtu stiprs.
/K. Bruņinieks, Sēme./
681. Alu darot saimniecei jāaizsprauž cūku
kaunamais dū-
cis aiz mucas stīpām, lai bez viņas ziņas neviens
neietu alu dzert; kas dzēris, tas palika slims.
/S. Skrastiņa, Vaive./
684. Kad alus izdarīts, tad pirmā alus šlenka
jālej rijas
speltē un jāsaka jeb jādzied: "Visi rijas puteklīši
gaida manu veldzēšanu." /K. Jansons, Gatarta./
685. Jauns alus saskaities, tāpēc viņš
tāds balts raugās.
/Veca vārdnīca (17. g. s.)./
686. Pār roku nedrīkst otram liet alu, ne citu
ko, tad
pašam piekaras kas ļauns. Pār roku var liet tikai
medniekam. /L. Reiteris, Lubāna./
687. Ja lej alu no pudeles pāri pār roku, tad
lējējs uz
dzērāju domā ko ļaunu.
/E. Lappuķe, Jelgava./
688. Alu dzerot, trauku laiž apkārt, tā
kā miežus sēj.
/K. Jansons, Plāņi./
689. Alu dzerot, senāk šā sarunājušies.
Viens teicis: "Alus
staigā." Otrs atbildējis: "Dievs dod man aŗ satik-
ties!" [Sal. kristīšana.] /P. Š., Rauna./
690. Ja alus saburts un iet ārā no traukiem,
tad jāņem
trauku lupats, jānoslauka, kas izgājis, un jāiemet
krāsnī vai citā ātrā ugunī. Alus tūlīt
apstāsies.
/J. K. Dambergs, Ēdole./
691. Ja alus ir apburts, tad pastāvīgi puto.
No tā alus
kādu drusku vajaga ieliet kādā trauciņā,
izvilkt
ecēšu trešo naglu un tai caurumā izliet to alu. Tad
naglu vajaga ielikt vecā vietā, bet ačgārniski.
Kad
nagla ir ielikta, vajaga to atkal pavilkt drusku at-
pakaļ, citādi burvim jāmirst.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205./
692. Lai, alu dzerot, nereibtu galva, tad jāēd
sāls.
/V. Poriete, Palsmane./
694. Ar pirmo alus pilienu, žeira kubulu vaļā
taisot, var
izdziedēt visas vainas.
/K. Jansons, Plāņi./
695. Ja deviņu alus krūžu saskalas atrociņis
iedod kādam
slimam, tad viņš paliek vesels.
/K. Jansons, Plāņi./
696. Ja sapnī alu redz vai tas jādzer, tad
ziemā drīz gaidāms
atkusnis, vasarā lietaines.
/J. Grīva, Koknese./
697. Ja sapņojot dzeŗ alu, tad gaidāms
slikts laiks. [Sal.
brandavīns.]
/M. Šķila, Nīca./
698. Ja sapnī redz alu, tad mīksts laiks.
/A. Aizsils, Prauliena./
699. Ja sapnī alu dara, tad lietus līs.
/A. Aizsils, Prauliena./
700. Kad sapnī dzeŗ alu, būs lietus.
/A. Račevskis, Jaunpiebalga./
701. Ja sapnī dara alu, tad līs lietus.
/J. Jurjāns, Jungulbene./
702. Ja sapnī dzer alu jeb vīnu, tad būs
lietus. /A. Skrūze, Saikava./
7032. Ja sapnī dzer alu, tad sagaidāms
lietus. /K. Meiers, Lubāna./
704. Kad pa sapņiem dzer alu, tad
lietus būs. /K. Lielozols, Nīca./
705. Ja sapnī dzer alu, tad būs
lietains laiks. /J. Jurjāns, Jaungulbene./
706. Ja sapnī dzer alu, tad dabūs klepu.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
707. Ja sapnī dzer alu, tad būs slimība.
/J. Kriķis, Starti./
708. Kad sapnī dzer alu vai šņabi, tad lies
gaužas asaras.
/Āronu Matīss, Bērzaune./