Apiņi.

846. Ja apiņus stāda, tad nedrīkst nekad stādīt vecā mēnesī,
bet jaunā.
/K. Corbiks, Blīdiene./

847. Apiņi jāstāda jauna mēneša pirmajā dienā, tad pirma-
jā gadā jau ir galviņas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


848. Apiņus dēstot, pašam jāstāv ziemeļa pusē un miets
jāsprauž uz dienvidiem, lai apiņi labi aug.
/M. Pelēce, Cirsti./


849. Uz apiņiem mēdz bērt mēslāja saslaukas, bet vajaga
sargāties, lai tur nebūtu bērza skaidu.
/S. Gūberts, 1688./


850. Apiņiem mieti jāsit vecā mēnesī, tad apiņi labi ti-
nas apkārt. /E. Laime, Tirza./


851. Apiņiem mieti jāsprauž dienvidu vējā, tad tiem lie-
lākas galviņas. /J. Jurjāns, Jaungulbene./


852. Kad apiņiem kārtis sprauž, tad kāršu galā uzliek vī-
zes jeb pudeles, kam gali nosisti; tad galviņas izau-
got labi lielas.
/K. Šilings, 1832.g. Tirza./


853. Lai apiņiem augtu lielas spurdzes, tad visgarākās
maiksnes galā jāuzmauc veca tupele.
/B. Blumbachs, Lībagi./

854. Lai apiņiem augtu lielas spurdzes, tad maikstes
galā jāuzmauc veca tupele.
/A. Kundziņa, Talsi./


855. Apiņiem miets jādur pirmdienā, tad tie no pašas le-
jas zied. /E. Medene, Meirāni./


856. Apiņi neaugot, kad tiem piespraužot bērza mietus.
/J. Zaķītis, Lauteri./

857. Ja apiņiem sprauž bērza mietus, tad apiņi neaug.
/E. Ārgals, Naukšēni./

858. Ja pie apiņiem piesprauž bērza mietus, tad apiņi
vairs neaugs.
/A. Mūrniece, Cēsis./


859. Apiņam nevarot spraust egles mietu, tad tas neaugot,
bet ja apiņam spraužot bērzu mietu, tad viņš vareni
augot. /H. Skujiņš, Smiltene./



860. Ja vasaru daudz rūc stiprs pērkons, tad aug labi
apiņi. /J. Ķikuts, Nīca./


861. Kad gadā apiņiem daudz sprogu un lazdām riekstu, tad
tanī gadā daudz precas. /A. Bergmane, Talsi./


862. Kad apinis mieta galā, tad mieži jāsēj.
/E. Laime, Tirza./


863. Ja apiņiem daudz ziedu, tad otrā gadā labi mieži.
/Z. Lāce, Veclaicene./


864. Ja pavasarī jaunais apiņu asns nenosalst, tad rudenī
nenosals labība, lai salna būtu cik liela būdama.
/P. Čakars, Ranka./


865. Kad apiņi aizsalst pavasarī, tad mieži aizsalst ru-
denī. /J. Dreimanis, Mēdzūla./


866. Apiņu jaunie asni noder asins tīrīšanai un atvēsinā-
šanai. /Gelehrte Beytrāge, 1765./


867. Apiņi jānojem pilnā mēnesī.
/S. Gūberts, 1688./


868. Uz ūdeņa laizdamies
Apiņotu alu dzēru,
Lai iet mana dvēselīte
Kā apiņa galvenīte.
/LD 30892./


869. Tādās vietās, kur auguši apiņi, nav jābūvē dzīvoja-
mās ēkas, jo tanīs dzīvojot neejot labi.
/A. Pliens, Meirāni./


870. Ja maz apiņu, gaidāma lēna un silta ziema.
/K. Palteris, Nītaure./

871. Pēc bagāta apiņgada nāk auksta ziema un babagāts
labības gads.
/A. Bērziņa, Aloja./


872. Pēc bagāta apiņu gada nāk stipra ziema un bagāts
labības gads. /A. Āboliņa, Ļaudona./