Apšautums.

970. Iegadās kādā vietā sarkanums, kurš niez un plešas
lielāks, tad ir apšautums. Sagrūž ķiplokus kreimā,
sarauga un sasmērē. /Austere, Saldus./


971. Apšautums ceļas no tā, ka svētās meitas apšautušas,
tādēļ to sauc arī par svēto meitu apšautumu. Apšau-
tuma vieta apklāta ar sarkanām un baltām pumpiņām,
kas sprāgst pušu un plešas tālāku. Teicēja redzējusi
bērnu, kuram viss ģīmītis bijis vienā apšautumā. Tā-
dā gadījumā sarauga kampara eļļu un sasmērē slimo
vietu, jeb arī sadedzina pērtas bērzu slotas lapas,
sataisa ar skābu kreimu, sarauga un sasmērē. Apšau-
tuma raugāmie vārdi ir šādi: "Sarkans ābols ietīts
baltā drānā; iznīkst kā purva pūpēdis, kā rīta sal-
na." /A. Rozenšteine, Saldus./