Apse.

I. Apse vispārīgi.
II.Apses lapu drebēšana.
III. Apses ciršana.
IV. Apse sakarā ar labību.
V. Apses simpatetiska ietekme.

I. Apse vispārīgi.

921. Apse ir zavetnieku koks.
/Langius vārdnīca./


922. Ar apses malku tikušas raganas dedzinātas, tāpēc to
arī sauc par raganu malku.
/K. Straudovskis, Lielplatone./


923. Ja apsē iecērt cirvi, tad drīz kāds lops nolauzīs
kāju. /A. Šķēre, Jaunsaule./

II. Apses lapu drebēšana.

924. Dievs uzsviedis apsei Velna asinis. Tādēļ arī apse
sākusi trīcēt un trīc vēl šobaltdien, jo velna asi-
nis apsei briesmīgi nepatīkot.
/J. Bērziņš, Valmiera, Rozēni./


925. Kad Jēzus nesis krustu, tad visi koki locījušies, bet
tikai apse vien ne. Par to nu viņai jātrīsot.
/P. Š., Rauna./


926. Pasauli radot, Dievs uzdevis visiem zvēriem un ko-
kiem savu darbu. Visi arī to izpildījuši, tikai apse
vien ne, par to apsei vēl tagad jādreb.
/P. Zeltiņa, Rīga./


927. Kad jūdi Kristu situši krustā, tad visi koki stāvē-
juši mierā, tikai apse drebējusi, un no tā laika vēl
tagad apsei dreb lapas. /K. Jansons, Plāņi./


928. Apse trīsot tādēļ, ka Jēzu situši krustā, visi koki
esot nolaiduši lapas, bet apse ne. Par sodu tai nu
esot vienmēr jātrīsot. /H. Skujiņš, Smiltene./


929. Apse deva rīkstes kristu šaust, tādēļ trīcot.
/Skolotāji, Rīga./


930. Apsei tādēļ dreb lapas, ka no tās bijis Pestītājam
krusts taisīts. [Sal. alksnis, sērmūkslis.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


931. Kristus krusts esot taisīts no apses koka, tāpēc
apses lapas vējā trīc. /M. Navenickis, Zasa./


932. Apse tādēļ trīcot, ka Jūdass pie tās pakāries.
/J. Jansons, Plāņi./


933. Apse tādēļ trīc, ka Jūdass tur esot pakāries, kad
pārdevis Kristu. /V. Pilipjonoks, Asūne./



934. Pērkoņa laikā nevar zem apses stāvēt, jo tās vidū
dzīvojot velns. /A. Zibens, Rugāji./


935. Dievs pavēlējis apses lapām trīcēt, lai kūlāvs ne-
dabūtu no viņu rasas padzerties. [Sal. vālodze.]
/J. Rubenis, Ērgļi./


936. Ja pavasaros apses lapas stipri trīc, tad vasarā
zirgi būs paēduši. /J. Zvaigzne, Rēzekne./


937. Pavasar, kod apses lopa treis, tod zyrgim bareibas
pītiks. /Jaunais Vords, 1932. V./


938. Kad pavasar lopas uz apses kūka jau treīs, tad zyr-
gi ganībās jau byus paāduši.
/M. Apeļs, Stoļerova./


939. Nevienam kociņam
Tā lapiņas nedrebēja,
Kā drebēja apsītei,
Lēna vēja vēdināmas. /LD 30629./


940. Visi koki Dieva doti,
Apse viena velna dota:
Visi koki čaukstēt čaukst,
Apse viena grabēt grab. /LD 30631./


941. Trīci, trīci, apses lapa,
Kas jel tevi trīcināja!
Mīļā Māra trīcināja,
Apakšāi stāvēdama. /LD 30630./


942. Kā tu drebi apses lapa,
kāds velns tevi drebināja?
Vēja māte drebināja
zem saknēmi gulēdama. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

III. Apses ciršana.

943. Nekad necērt apšu meijas mājas pušķošanai.
/P. Š., Raina./


944. Apses jācērt veca mēneša beigās, tad no viņām iznāk
sausa malka. /P. Š., Rauna./


945. Apse jāgriež jaunā mēnesī, jo tad atvases neaug.
/L. Aizpurve, Lubāna./


946. Ja apses cērt augošā mēnesī, tad tās nevar lietot
malkā, jo tā paliek vienmēr slapja.
/S. Dunkule, Jaunauce./

IV. Apse sakarā ar labību.


947. Kuru gadu daudz apses zied - būs labs vasarājas
gads. /Atbalss k. 1895. P. Lodziņš, Sērpils./


948. Kad apsēm lieli pumpuri, tad tai gadā labas auzas.
/J. Dreimanis, Mēdzūla. P. Š., Rauna./


949. Ja pavasarī apsēm lieli pumpuri, tad gaidāma laba
auzu raža. /K. Preiss, Vecgulbene./


950. Kad pavasarī apsēm un alkšņiem pulka garu pumpuru,
tad tai gadā būs labas auzas. /J. Rubenis, Ērgļi./


951. Ja apsēm un alkšņiem gari pūpoli, tad būs labs auzu
gads. /E. Laime, Kalsnava./


952. Ja apses labi zied, tad auzu raža izdosies.
/L. Rudzīte, Vijciems./


953. Ja pavasarī apsēm daudz ziedu, tad vasarā mieži la-
bi izdosies. /Z. Krozenkraniuse, Ainaži./


954. Apšu pumpuri ir uz auzām, pīlādžu ziedi uz miežiem
un egļu čiekuri uz kartupeļiem.
/K. Oļļe, Mazsalaca./

V. Apses simpatetiska ietekme.


955. "Kur sarkana apse zied, tur būs brūte šoruden."
/B. 11758./


956. Ja kādas mājas robežās redz nosarkušu apsīti, tad
tajās mājās būs brūte. /E. Laime, Tirza./


957. Rudenī, pie kuras mājas ir sarkana apse, tai mājā
tad ir brūte. /K. Pelteris, Nītaure./


958. Ja rudens laikā mājas apsei ir sarkanas lapas, tad
tai gadā būs kāzas. /J. Rečs, Silajāņi./


959. Ja mājas tuvumā vasaru apse sarkst, tad kāzas gaidā-
mas. /Z. Biša, Rencēni./

960. Mājās, kur rudenī apses sarkanas, gaidāmas
kāzas.
/A. Zvejniece, Lubāna./

961. Ja kāda saimnieka daļā aug apsei sarkanas lapas,
tad tanī gadā kāzas kādam no tās mājas iedzīvotājiem.
/E. Aizpurve, Lubāna./


962. Ja rudenī pie mājas kādai apsei lapas ļoti ātri no-
dzeltē, tad tais mājās meitas nākamo gadu tiek iz-
precētas. /E. Ārgals, Naukšēni./


963. Cērtiet kļavas, ozoliņus,
Apses vien necērtiet:
Drebēs jūsu valodiņa
Ar kungiem runājot. /LD 31406./


964. Es tev lūdzu, tautu meita,
Nevij apšu vainadziņu,
Drebēs tava valodiņa
Ar tautām runājot. /P. Zeltiņa, Ikšķile./


965. Ai, ragana, raganiņa,
Rītu tevi dedzinās;
Vakar cirta apses malku,
Triju kungu darbinieki. /LD 31445, 2./


966. Skauģis manu kumeliņu
Apses šautru smidzināja,
Skauģim auga apšu birze,
Man aug bēri kumeliņi. /LD 29958./