Apvārdošana.

972. Ka puiss vai meita savu mīlu laiž kur nebejs uz ga-
ra laika gostūs vai kur nebejs uz pilsātu struoduot
un grib, kad jis vai jei dreižuok atbrauktu uz sātu,
tod kai pavada, tivleņ vajaga atēt uz sātu, stuotīs
uz saulis izlekšonys un treis reizis runuot vordus:
"Dūd Dīvs, kab jis byutu tja,a napalyktu ti." Ni par
kū tam, kurs nubraucja, navareis puordzeivuot treju
dīnu, jis dreižuok steigsīs uz sovu sātu.
/V. Podis, Rēzekne./