Arkls.

985. Senāk ara zemi ar bērza jeb egles arkliem. Kad sāka
lietāt dzelzi, tad kala tā saucamās griezes, kas
grieza vienīgi velēnu. /G. Pols, Vecgulbene./


986. Arkla lemesnīcas koku cērtot, nedrīkst to gāzt ar
roku, bet jāļauj tam pašam nogāzties, jo citādi no
tā taisītā lemesnīca neņem labi velēnu un ir jā-
spiež zemē ar rokām. /A. Pliens, Meirāni./


987. Ja arklam (spīļu)lemesnīcu cērtot skaidas lec tālu,
tad no viņa pagatavotais lemesis metīs labu velēnu.
/A. Pliens, Meirāni./


988. Redzēju saimnieku, kas savus aramus rīkus pameta uz
lauka un nekad nenolika savā vietā. Tad nu gadījās,
ka lemeši no arkla bija nozagti , un nu domāja , ka
visa lauka svētība ir nozagta.
/Latv. Avīzes, 1857. 18./


989. Kad arājs uz arkla sēd, tad zirgs svīst.
/Lazdiņa, Sabile./

990. Tīrumā zirgus no arkla izjūdzot tas arvien jāatstāj
ar lemešu pret dienvidiem, jo citādi tanī tīrumā vā-
ji aug. /A. Pliens, Meirāni./


991. Pēc aršanas nedrīkst atstāt ilksis uz ziemeļu pu-
si,jo tad sals maitājot sēju.
/K. Corbiks, Jelgava./

992. Arklu nedrīkstot dzīt šļūceniski uz mājām, tad pe-
les nākot no lauka mājās. /R. Bērziņš, Džūkste./


993. Pēc zirga izjūgšanas no arkla nedrīkst rīkus atstāt
uz lauka priekš dzeguzes aizkukošanas.
/K. Corbiks, Jelgava./


994. Ja rudenī, pabeidzot art, arkls stipri norūsējis, tad
nākošgad būs laba raža.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./