Aršana.
998. Pavasarī pirmo reiz jāiziet art ceturtdien, jo
tad labāk viss izdodas.
/A. Sāvītis, Lubāna./
999. Pavasarī pirmo reizi jāiziet art ceturtdienā,
jo tad
labāk izdodoties sēja. /A. Pliens, Meirāni./
1000. Priekš 300 gadiem Kurzemē bija pieņemts otreiz
art
tīrumu mēneša pēdējā ceturksnī.
/J. Kūmiņš, B. Zemes pielikums 1933. 28./
1001. Kad saimnieks ar kalpiem pavasarī pirmo reizi art
gāja, tad Zane nenesa nekādu sveci istabā, jo tad sē-
klas labi izdošoties. /C. Pupss, Zeme, 1852.12./
1002. Kad saimnieks pirmo reizi iziet art, tad trīs dienas
istabā nedrīkst ienest sveci, lai sēkla labāk izdotos.
/T. Ķenga, Jelgava./
1003. Kad pirmo reizi iet art, tad istabā nededzina uguns.
/E. Volters, Materiali, 1890.4./
1004. Kad pavasarī iesāk art jeb sēt, tad tai dienā
nevar
mājā uguns kurt, nedz arī citiem dot uguni.
/P. Š., Preiļi./
1005. Pavasarā pyrmū dīnu
atejūt nu aršanas uz sātu vokorā
nevar guns degt ustobā, tamdeļ lai zyrgi naskrītu da
škuodei un lai malnas vuorpas naaugtu.
/B. Spūlis, Vārkava./
1006. Pavasaros, kad ar zemi pirmo reizi, tad trīs vakarus
no vietas nevajag degt uguni, jo tad gani labību ne-
izgana. /J. Zvaigzne, Rēzekne./
1007. Orūt pavasorī pyrmū
reizi teirumu, treis vokorus muo-
juos navajag degt guņs, tad goni naizganēs sējumu.
/Jaunais Vords, 1932. V./
1008. Kad pavasarī zemi aŗ vecā mēnesī, tad neaug
nezāles.
/G. Stankeviča, Dzelzava./
1009. Zeme jāar vecā mēnesī, tad tā ātrāk
un labāk satrūp.
/N. Dārziņa, Ranka./
1010. Rudenī zemi vajag apart vecā mēnesī, jo
tad zeme la-
bi izpūst. /E. Ārgals, Naukšēni./
1011. Rudenī zeme jāar vecā mēnesī, tad
labi satrūd velē
nas. /V. Poriete, Palsmane./
1012. Zeme jāarot vecā mēnesī, tad velēna
labi satrupot.
/A. Lāce, Lubāna./
1013. Ja zeme aparta vecā mēnesī, tad velēna
labi trūd.
/A. Skrūze, Saikava./
1014. Vecā mēnesī vajaga apart laukus, tad neaug nezāles.
/J. Atteka, Nīca./
1015. Rudenī zeme jāar vecā mēnesī, tad
velēnas ātri sat-
rūd. /A. Dragone, Palsmane./
1016. Jaunā mēnesī arta zeme labāk iztrūd
nekā vecā mēnesī
artā. /J. Auziņš, Sērene./
1017. Lauksaimniekam zeme jāsāk art no vidusgabala, tad
skauģis nevarot neko padarīt.
/A. Zeltkalns, Lubāna./
1018. Pavasarī art ejot pirmā vaga jādzen krustām
pār tī-
rumu, lai krusa labību nenosistu.
/A. Dragone, Palsmane./
1019. Pirmo reiz arot, arkls jāapsmērē ar taukiem,
tad kur-
mji zemes neizcilā. /J. Smalkais, Rūjiena./
1020. Pirmo reiz (pavasarī) art ejot, lemeši jānosmērē
ar
dzīvsudrabu, lai tīrumā neaug nezāles.
/V. Strautiņš, Zalgauska./
1021. Kad pavasarī pirmo reiz ar, tad jāvāra pantāgs
(zupa
ar olām un miltiem un kartupeļiem): tad labība labi
briest. /E. Vēvere, Ļaudona./
1022. Kad pirmo reizi art ejot, tad arājam jādodot četras
olas ēst, tad zirgi visu vasaru būšot brengi.
/E. Gaile, Aumeisteri./
1023. Pirmo reizi arot, jāvāra uz katras zirga kājas
viena
ola un arāja jārumulē (jālej ar ūdeni),
tad zirgi ir
čakli un arājs nesnauž ardams.
/A. Klause, Jaunpiebalga./
1024. Pirmo vagu tīrumā dzenot jāizdzen pret ziemeļiem
lauku aparot. Jāizplūc vārpatnes sakne un jāpaliek
zem velēnas, tad vārpatnes no lauka pazūd.
/K. Krastiņš, Līvbērze./
1025. Kad pirmo vagu dzina, tad arājs nesa kuli plecos un
vagas galā ēda.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 1888. 28./
1026. Pavasarī, pirmo reizi art ejot, mājas tēvam jāuzkar
plecos kulīti ar puskukuli maizes. Trīs vagas nodzi-
nušam, tam no tās jāēd, lai labība labi aug
un augļu
kokiem daudz augļu būtu. /V. Strautiņš, Zalgauska./
1027. Kad pavasarī pirmo reiz ar, tad no pirmās velēnas
jā-
paņem piciņas un jāuzliek mājā uz logiem,
tad govis
ganos būs godīgas. /A. Kalniņa, Jaunpiebalga./
1028. Pavasarī arot pirmo vagu vajaga pajemt zemes un pār-
mest govij pār muguru, tad tā nebizo.
/E. Zariņa, Cēre./
1029. Kur lēpes [tussilago farfaru] aug, tur krustiņš
jāar,
bet atpakaļ neskatoties, tad tās iznīks.
/A. L. Puškaitis./
1030. Ja pavasaros ilgi pēc sniega nokušanas vēl ir grūti
art un ecējot smērējas, tad gaidāma laba raža.
/L. Lauksaimnieks, Jaunpils, Kurzeme./
1031. Kas ežiņas ar, tas badu ar.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./
1032. Pavasarī, kad pirmo reiz gāja tīrumā art,
tad vakarā
arājiem nebija atļauts kājas noaut istabā, bet tiem
vajadzēja iet ārā un izbērt no pastalām
piebirušās
zemes; citādi augot blusas un citādi kukaiņi istabā.
/Etn. II, 1892. 72./
1033. Šodien brāļi artu gāja lielajā tīrumā.
Vakarā pārnāku-
ši, auniet kājas sētiņā; Auniet kājas
sētiņā, kariet
zeķes paspārnē, Nenāciet istabā smilšainām
kājiņām:
Nebūs smilšu istabā, ne blusiņu gultiņā.
/LD 28123./
1034. Ja pirmo reiz iziet art un no pirmās vagas aruma pa-
ņem zemi un izkaisa istabu, tad to gadu neesot blusas.
/K. Lielozols, Nīca./
1035. Kad oruojs pyrmū reizi izīt
ortu, juonūzūg drusku
nu juo aportuos zemez un tū zemi juopakaisa pa ustobu,
tad ustobā vysu vosoru nabyus blusu.
/Jaunais Vords, 1932. V./
1036. Kad arājs pavasarī sāk art pirmo vagu, tad viņam
ne-
redzot jāpaņem aiz muguras kāds klēpītis
smilšu, kas
tad jāizkaisa istabā, lai blusas neaugtu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
1037. Kad arājs pirmo reizi un pirmo vagu dzen, tad vajaga
slepeni paņemt sauju zemes, lai nekas neredzētu, at-
nest uz māju un pabērt pa grīdu, tad blusu nav.
/J. Rupjais, Asūne./
1038. Ja arājs iet tīrumā pirmo reizi art, tam jāpārnes
pirmā velēna mājās, jo tad mušas neieviešas.
/E. Kraulīte, Embūte./
1039. Pavasarī, pirmo vagu arot, jāpaņem sauja smilšu,
jā-
iesien sainītī un jānoliek tumšā vietā,
lai mušas ne-
augtu. /J. A. Jansons./
1040. Kad pavasarī iesāk art, tad pirmā velēna
jānes mājās,
lai mušu nav. /A. L. Puškaitis./
1041. Lai istabā nebūtu mušu, tad pavasarī pirmo
reizi ejot
art, jāņem pirmā izartā velēna un jāpiestiprina
ista-
bā pie griestiem.
/M. Veidenberga, Vecmokas./
1042. Saimniecei pavasarī slepus jānoņem arājam
velēna un
jāaizbāž istabā aiz griestiem, tad nebūs
pa vasaru
istabā mušu. /A. Kundziņa, Talsi./
1043. Ja pēc aršanas pirmo velēnu aizbāž
aiz grieztiem, tad
ir maz mušu istabā. /K. Corbiks, Jelgava./
1044. Kad pirmo vagu arājs dzen pa tīrumu, tad vajaga paņemt
sauju zemju un izkaisīt pa kūti, tad mušas neēd
lopus.
/J. Banazis, Nīca./
1045. Arot, dēli, ecējot,
Apariet vagu galus;
Tā dzīvoja mans tēviņš.
Tam bij maize dievs un gan. /LD 27935./
1046. Kad arājs pirmo dienu art aiziet un vakarā pārnāk,
tad
tam acīs jālej ūdens, lai tas uz vagas nesnauž.
/J. Putniņš, Bērzpils./
1047. Pavasarī, kad pirmo reizi arājs nāk no aršanas
mājā,
tad viņš jānorumulē, lai arot nesnauž.
/E. Stīpneice, Vērene./
1048. Kad pavasarī pirmo reizi ara, tad jauni cilvēki va-
karā manījās cits citam ūdeni acīs ieliet,
lai pie
darba nesnaužot. /J. Rubenis, Ērgļi./
1049. Ja pavasarī pirmo reizi ar vai lopus dzen ganos un
labi nolejas, tad snaudiens nenāk.
/A. L. Puškaitis, K. Graudiņš./
1050. Kad pavasarī pirmo reiz iet art, tad rumulē zirgus
un pašus arājus, lai nesnaužot.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
1051. Kad arājs pirmo reizi ar, tas jālej, lai pie darba ne-
aizmigtu. /E. Skarnele, Kalncempji./
1052. Arāju vajagot rumelēt, lai zeme mitra stāvētu.
/E. Gaile, Aumeisteri./
1053. Pirmo reizi, kad gāja art vai aitas mazgāt, lēja
ūdeni.
/A. Irbe, Rūjiena./
1054. Kad pirmo reiz iet art, tad vakarā rumulē un vāra
pantāgu. /J. Upmalis, Ļaudona./
1055. Kas iet pirmo reiz art, tas jāplej ar ūdeni un tam
jādod vistas olas, lai vasarā sniegs nesnigtu.
/Brīvā Tēvija, 1927. 183./
1056. Kad pie aršanas, ecēšanas vai cita zemes darba zirgu
jūdz, tad arklam vai ecēšai nebūs priekšu uz
ziemeļu
pusi atstāt. Šī puse ir tukša un, protams, arī
laiks
būs tukšs. Vislabāk griezt uz dienvidiem.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 188. 28./
1057. Ja arot beidzamās vagas galā nolūzt lemesis, tad
arā-
jam jāmirst. /K. Oļļe, Mazsalaca./
1058. Kad pavasarī beidz art, jāēd biezputra, tad augs
bieza
labība. /A. Liepiņš, Bērzaune./
1059. Ja aparta zeme ātri žūst, gaidāms lietus.
/M. Leimane, Lubāna./
Aršana sapnī.
1060. Ja uz lauka arot var dzirdēt sitam mājas pulksteni,
tad būs laba raža. /J. Vīksne, Meirāni./
1061. Kad pa sapni ar jeb rok, tad tais mājās kāds mirs.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./
1062. Ja sapnī aŗ zemi, tad kādam jāmirst.
/A. Aizsils, Prauliena./
1063. Ja sapnī redz arājus aram, tad kāds no tuviniekiem
mirs. /K. Meiers, Lubāna./
1064. Kad sapnī ar zemi, tad tas ir dobes (kapa) rakšanā,
kura zemē ar, tā zemē dobē jārok.
/Āronu Matīss, Bērzaune./
1065. Ja sapnī ar, tad kaps jārok.
/V. Spandegs, Pociems./
1066. Ja sapnī ar, tad būs jāiet bērēs
jeb kāds mājā mirs.
/K. Jansons, Plāņi./
1067. Ja sapnī redz zemi aram, tad arāja mājās
kāds mirs.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
1068. Ja sapinīs kāds istabas tuvumā ar, tad tai mājā
kāds
mirs. /K. Jansons, Plāņi./