I. Asinis vispārīgi.
II. Asinis sapnī.
III. Asinslaišana.

I. Asinis vispārīgi.

1073. Slimums vienam no otra ķeras, kam "asins pret asini":
vienādas asinis. /K. Jansons, Plāņi./


1074. Asins tecēšanu var apturēt, izraujot matu un aptinot
to ap kreisās rokas mazo pirkstu.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./


1075. Asins visvairāk varot apturēt, ja uz pušuma (rētas)
uzliekot zirnekļa tīklus.
/H. Skujiņš, Smiltene./


1076. Asinis var apturēt, ja uz ievainojuma uzliek zirnek-
ļa tīklu. /M. Driņķe, Ranka./


1077. Asins apturēšanai der kaļķis, smalks sukurs, karsts
ūdens, cūkas žults, peļastes (peļašķi).
/A. Aizsils, Lubāna./


1078. Asinis var apturēt ar pelašķu lapām, kas tik smalki
saberztas, ka sula šķīst. /A. Aizsils, Lubāna./


1079. Asins apturēšanai iegriezumos lieto pelašķu lapu su-
lu. Ja degunā tek asins, tad ņem pelašķes saberž un
iebāž nāsīs. /E. Vēvere, Ļaudona./


1080. Rudeņos, kad cūkas kāvuši, arī asinis izlietojuši
lietderīgi. Atdzisušas un sarecējušas asinis novārī-
juši ūdenī. Novārītās asinis sagriezuši mazos gabali-
ņos. Čuguna katlā izkausējuši grūstus cūku taukus, tad
gabaliņus cepuši desmit minūtes taukos, pieliekot pēc
vajadzības sāli, piparus un sīpolus. Pēc tam podā lē-
juši saldu pienu tik daudz, kamēr asins gabaliņi ap-
segti un vārījuši stundas ceturksni. Ceptas asinis
ēduši ar maizi. /H. Skijiņš, Smiltene./


1081. Asina atturamie vārdi ir šādi:" Asins upe strauji tek,
Līkumiņus mētādama; Mīļā Laima, pasteidzies Asinsupi
apturēt." /J. Dāvīds, Biksere. LD 34108./


1082. Lai apturētu asinis, tad jārunā šādi vārdi: Liels
melns putns skrien pa gaisu, Pa zilu, melnu asins jū-
ru, Izrauj no tā putna spalvu Un noslauki Annai asi-
nis. /K. Jansons, Plāņi./


1083. Asins varot tvert ar šādiem vārdiem:
"Melns krauklītis gaisā skrēja,
Asintiņas pilināja;
Aizveram vara vārtus,
Lai pilīte nepilēja!"
Jeb:" Caur kalniem upe tek,
Līkumiņus mētādama;
Aiztecēja mīļā Māra,
Noturēja straujupīti."
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./


1084. Svēta lieta ir tā vaina, svēta lieta ir tā diena, svē-
ta lieta ir tā stunda (9 reizes jārunā).
/A. Šķēre, Skaistkalne./


1085. Melnais krauklis skrien pa dziļo asins jūru, asins
skrienot pil pilēdams. Kas tam krauklim ar melnu
spalvu noslauka NN asins asiņus.
/A, Šķēre, Skaistkalne./

1086. Starp kalniem straumīte tek, līkumiņus mezdama; aiz-
veram vara vārtus, lai straumīte neiztek (mest krus-
tu). /A. Šķēre, Skaistkalne./


1087. Ja asins tek tad lai tās apturētu, jāskaita: "Mūsu
Kungs Jēzus Kristus tapa krustā sists. Viņa asinis
pilēt pilēja, bet netecēja. Iekš tā vārda Dieva tā
Tēva (krusts),Dieva tā Dēla (krusts)un Dieva tā Svē-
tā Gara (krusts), Amen!" /K. Mūlenbacha man./


1088. Ja saģiftētas asinis, tad vajag uzlikt govs mēslus.
/L. Ozola, Sēļpils./




II. Asins sapnī.

1089. Ja sapnī redz mājā asinis, tad būs lielas bēdas
priekšā. /P. Š., Rīga./


1090. Ja pa sapņiem sev iegriež un tek asinis, būs lielas
sirdssāpes. /L. Ozola, Rīga./


1091. Ja sapnī redz asinis, tad būs bēdas, sirdssāpes.
/K. Jansons, Plāņi./

1092. Ja sapnī asinis redz, tad būs sirdssāpes.
/M. Zaube, Rīga./


1093. Ja sapnī redz asinis, tad būs lielas žēlabas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


1094. Ja sapnī radz pie sevis asinis, tad būs lielas žēla-
bas. /J. Kriķis, Starti./

1095. Ja sapnī redz asinis, tad būs lielas nepatikšanas.
/A. Kondrāts, Cēsis./


1096. Kad sapnī redz asinis, tad saka, ka tuvumā būs bēres.
/J. Rupjais, Asūne./


1097. Kad sapnī redz asinis tekam, tad tas ir skādē, arī
teic, ka tas zīmējoties uz lietu.
/Āronu Matīss, Bērzaune./


1098. Ja sapnī redz asinis, tad snigs sniegs.
/M. Driņķe, Ranka./




III. Asinslaišana.

1099. Asinslaišanu izdarīja veciem cilvēkiem, kuriem āda
veca un cieta un tā tad ar ragu likšanu nevarēja ne-
kā panākt. Asinslaidēji cirta ar blieti rokas liela-
jā dzīslā. Dažreiz ļoti vecam cilvēkam nemaz nevarē-
ja asiņu uzdabūt un tā par velti sakapāja visas dzī-
slas. /K. Saržants, Blīdiene./