Atraitne.

1156. Vīram nomirstot, atraitnei vajaga cepuri azotē turēt,
lai drīzāk bēdas pārietu.
/P. Zvirgzdiņš, Mārciena./


1157. Kad sievai nomirst vīrs un tā grib vēl precēties, tad
tai pēc tam, kad iznes zārku, jāpaņem vīra cepure,
jāuzliek tur, kur zārks stāvējis, un jāapsēžas tai
pašā vietā. /K. Corbiks, Valgunde./


1158. Lai atraitne dabūtu drīz sev citu vīru, tad viņai,
braucot mājās no vīra bērēm, vajag uzģērbt mirušā vī-
ra drēbes. /A.Korsaks, Ezere./


1159. Ja atraitne grib atkal precēties, tad lai viņa nosēs-
tas uz tā beņķa, no kura pašulaik tiek noņemts mirušā
vīra zārks, kad to ved uz kapsētu. Uz beņķa sēdot, vi-
ņai jāapauj kājas un tad, baltu lakatiņu rokā turot,
jāiet trīs reizes pret sauli ap bēru zirgiem un, pie
apaušiem turot, jāpaved zirgi kādus soļus uz priekšu.
Tad atraitnei drīzumā radīsies precinieki, ar kuriem
runājot, viņai jātur baltais lakatiņš rokā.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./