Atraugas.

1166. Ja pēc ēšanas atraugājas, tad citu gadu vēl ēdīs.
/A. Aizsils, Kalsnava./


1167. Ja ēdot atraugājas, tad nākošu gadu vēl ēdīs turpat.
/E. Līdeka, Lubāna./


1168. Kad ēdot atraugājas, tad tas nozīmē, ka ēdīs vēl
nākošo gadu. /E. Bukava, Rīga./


1169. Kad ēdot nāk atraugas, tad pēc gada atkal tajā pašā
vietā ēdīs. /H. Skujiņš, Smiltene./


1170. Kad atraugas nākot, tad nākošā gadā vēl ēdīšot tur-
pat un to pašu ēdienu. /H. Skujiņš, Smiltene./


1171. Kam pēc ēšanas uznāk atraugas, tas ēdīs arī vēl
droši nākamā gadā. /St. Kokins, Aglona./


1172. Ja pēc ēšanas atraugājoties, tad pēc gada vēl tai
pašā vietā ēdīšot vai dzeršot.
/H. Skujiņš, Smiltene./


1173. Kas paēdis atraugājas, tas nākošā gadā tai pašā
vietā atkal to pašu ēdīs. /K. Jansons, Plāņi./


1174. Kad ēdot uznāk atraugas, tad vairs nav jāēd; ko vēl
ēd, tas tiek velnam. /J. Rubenis, Ērgļi./


1175. Ja atraugājas paēdis, tad citu gadu vairs neēdīs tai
vietā. /E. Līdeka, Lubāna./


1176. Ja ēdot atraugājas, tad citu gadu vairs neēdīs.
/E. Zirnītis, Lubāna./


1177. Ka tu ēssi un tev raus atpakaļ tū ēšonu, itei pīzīmēj
ka pi tevis uz pusdīņim byus svešs cylvāks, kurs
reizjā ar tevim ēss pusdīnus. /V. Podis, Rēzekne./


1178. Ja neēdušam cilvēkam nāk atraugas, tad rados kāds
mirs. /M. Klause, Jaunpiebalga./


1179. Kas neēdis no rīta atraugājas, bēru maizi dabūs.
/K. Jansons, Plāņi./