Atzīdenis.

1229. Atzīdeņi, tādi bērni, kas tai laikā, kad mātes krūti
zīž, ir kādu dienu, kādu nakti nezīdināti iztikuši.
Varot tūliņ, tiklīdz kādu lopu redzot, to noskaust,
ja sakot: "Kas tas par brangu!" Pēc tiem vārdiem lo-
pam lecoties lēkme (vaina).
/Brīvzemnieka krājums, Lazdona. LD VII, I, 687./


1230. Kad māte, atstādama bērnu mājā, īpaši ar pirmo bērnu,
paliek kaut kur dienā pa ilgu, tā ka gailis viņu aiz-
dzied, un tad zīda bērnu, tad tāds bērns tiek par at-
zīdeli, kam tik ļaunas acis, ka tiklīdz tas paskatās
savām acīm uz kādu bērnu, tad tas neguļ par nakti,
tiek bīstami slims u. t. t., kad atzīdelis paskatās
uz lopu, arī tas nostāj ēst, nīkst, kamēr beidzas.
Gudras sievas prot sastādīt zāles arī pret kaitēm,
kas cēlušās caur atzīdeli.
/S. Novickis, Ilūkste./


1231. Ja bērnam dod krūti pēc pusnakts, apm. ap pulksten 1
vai 2, kad iepriekš no pusdienas vai rīta nav dota
krūts, tad tas topot atzīdenis, kura savādā īpašība
esot skaudīgas acis. Tam esot spēks skatoties vien
noskaust otram, kā arī citu mantu, sevišķi lopus;la-
bība tad neaug, lopi nīkst.
/K. Mūlenbacha manuskripts, Bebri./


1232. Bērnu nedrīkst atstāt bez zīdīšanas no saules līdz
saulei vai arī no gaismas līdz gaismai, citādi izaugs
par atzīdeli. /A. Aizsils, Kalsnava./


1233. Ja māte savu krūts bērnu 12 stundu ilgu laiku nav
zīdījusi, tad bērns izaug par atžindeli, ar ļaunajām
acīm. /V. Kancāns, Asare./


1234. Ja māte, kurai mazs bērns, pārnāk kādreiz mājās tikai
pēc pusnakts un tad ēdina bērnu, bērns izaug muļķis
un liels skauģis. /A. Šķēre, Skaistkalne./


1235. Ja māte ir beigusi dot bērnam krūti, tad pēc 12
stundām to vairs nedrīkst atjaunot, jo tad tāds bē-
rns, kas krūti baudījis, izaugot liels ar ļaunu ska-
tu: ko uzskata, tam kāda nelaime notiek.
/V. Priedīte, Mālpils./


1236. Tas, kas trīs gaiļu nav
apzīdīts, tam ļaunas acis, nedrīkst
laist pie bērna.
/L.Valkire, Tāšpadure./


1237. Par atzīdeli ar ļaunām
acīm topot tāds bērns, kam māte
skraidule, bieži vien ir prom no
mājas un tādēļ kādreiz ir devusi
gandrīz aizdegušu krūtu.
/K. Mūlenbacha manuskripts,
Menģele./


1238. Ja māte mazu bērnu zīda trīs gadi, tā ka šinī zīdīša-
nas laikmetā lielā piektdiena atkārtojas trīs reizes,
tad no šī bērna izaug cilvēks ar burvja spējām.
/R. Šuberts, Bramberģe./


1239. Kad trīs lielās piektās bērns zīdīts, tad tas var ik-
katram noteikt, ko viņš grib.
/J. Treimanis, Bērze./


1240. Nelabas acis ir cilvēkam,
kurš no mazotnes ir bijis atzīdi-
nāts. Ko viņš novēro - cilvēku vai
lopu - nobrīna jeb uzslavē un t.
m. l. - tas saslimst, vai arī tam
cits kas ļauns notiek.
/A. Cirsis, Kalupe./


1241. Ja māte zīda pirmo bērnu, kad jau otrs atkal ir cerī-
bās, tad pirmais paliek par atzīdeni un ir ļoti skau-
dīgs. [Sal. bērns, atzīdīts bērns.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


1242. Ja no krūts nošķirts bērns vēl zagšus pupu dabūn, tam
lielam ir skaudīgas acis. /K. Jansons, Ziemere./

1243. Ja lopu apbrīno atzīdelis, tad lops izkalst.
/A. Aizsils, Kalsnava./