Audekls.
1244. No Lieldienas līdz Jurģa dienai nevajaga mest audek-
lu; ja to dara, tad vilks staigā pa sētu un ganību,
jo svētais Jurģis vairs nesargā.
/T. Beča, Preiļi./
1245. Audeklu vajaga mest vecā mēnesī, tad krekli ir
mīks-
ti; ja auž jaunā mēnesī, tad krekli ir cieti un
tur
aug blusas. /A. Salmāns, Balvi./
1246. Audekli un citi darbi jāsāk vecā mēnesī,
lai neēd
kodes. /H. Lielozols, Nīca./
1247. Vecā mēnesī juotaisa
au-
dekls, lai labi varētu aust. Bet jo
jaunā, tad slikti aužas.
/T. Beča, Preiļi./
1248. Kad vacs mēness grīžas par jaunu, tad navar mest
au-
daklu,jo aužūt un rīšūt pynās un grīžās.
Slikti aust
un rīst. /T. Beča, Preiļi./
1249. Jaunā mēnesī audekli nešķērē,
jo būšot nestiprs.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
1250. Audekls jāauž jaunā mēnesī, tad viņš
būs stiprs.
/A. Aizsils, Lubāna./
1251. Audekls nav jāsāk pirmdien, jo tad tas nebūs labs.
/L. Bēķe, Madona./
1252. Audeklu šķērējot, griežot augšā
tikai otardienās,ce-
turtdienās un sestdienās.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
1253. Audekls jāiesāk šķērēt un aust
sestdienā, tad drīz
šķirmējas. /K. Jansons, Skulte./
1254. Audeklu nedrīkst piektdienā uzlikt, tad tas aužot
griežas. /M. Brīdaka, Jaunroze./
1255. Tirgus dienā nedrīkst mest audeklu, tad audekli grie-
žas un raustas aužot kā ļaudis tirgū.
/I. Indāns, Gārsene./
1256. Kad audekls uz stellēm uzgriezts, tad tūliņ jāattaisa
riekums, lai audeklu var drīzi uzaust.
/K. Jansons, Plāņi./
1257. Kad audekls ir uzgriezts uz stellēm, tad vajag beigu
galu pārmest pār bomi, lai ātrāk noaustu.
/A. Konrāte, Lenči./
1258. Lai audeklu varētu viegli noaust, tad, to sākot, jā-
saka: "Lai nu plātās kā vilka žaunas, kā
jaunu meitu
brunči!" /E. Laime, Tirza./
1259. Uzsietam audeklam pirmo vērienu verot saka: "Izšķi-
ries, kā Rīga, kā Cēsis, kā vīra mātes
žaunas!"
/K. Jansons, Plāņi./
1260. Kad audekls uzgriezts uz stellēm, tad trīsreiz jāsit
uz veldenes, atlaižamā koka, un jāsaka: "Neēd
dau,
neguli ilgi!" Tad audeklu var drīz noaust, un viņš
neņem daudz šķēru iekšā. / K. Jansons,
Skulte./
1261. Kad audeklu uzgriež uz
stellēm, tad griežamo koku spiež
uz stellēm un saka: " Neguli ilgi,
neēd daudz!" Tad ātri noauž.
/K. Corbiks, Burtnieki./
1262. Kad audekls sanītīts, tad pēdējam ganģam
jānogriež
mazgls un jāizsviž pa vējam ar šādiem vārdiem:
"Vēja
māte, še tev nesekmes, dod manai mātei sekmes!"
/K. Jansons, Skulte./
1263. Kad jaunu audeklu uzvelk un sāk aust, tad saka:"Bēr-
ni, pasauciet platbiksi (leiti), lai ienāk!"
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
1264. Audeklu velkot, nedrīkst sacīt: labdien.
/M. Igaune, Galgauska./
1265. Ja, audeklu metot, svešs cilvēks ienākot kājas
augstu
ceļ, tad aužot dzijas labi lec. /M. Šķila, Nīca./
1266. Ja ienāk vīrietis ar pātagu rokā, audeklu
metot, tad
trūkst aužot dzijas. /E. Zirnītis, Lubāna./
1267. Audekls, apmests vecā dzīvē, pārvedot uz
jaunu "skī-
mins" jāpārslēdz ar atslēgu, lai pie aušanas
nevar-
zātos. /V. Miķelāns, Asare./
1268. Tai dienā, kad saimnieces uzvelk audeklu uz stellēm,
vāra biezu putru, lai audekls būtu biezs.
/Wochentliehe Unterhaltungen, 1805.227./
1269. Kad audeklu uzvelk uz
stellēm, tad mjiniekiem vajaga
biezu putru ēst, lai audekls būtu
biezs un stiprs.
/J. Petri, Neuestes Gemālde, 1809. 480./
1270. Kad vēveris iesāk audek-
lu aust, jāvāra biezputra un jāēd,
lai audekls būtu biezs.
/O. Freimane, Jaunrumba./
1271. Kad audekls noausts, tad jā-
vāra biezputra, lai audekls būtu
biezs.
/M. Pelēce, Cirsti./
1272. Pēc audekla noaušanas vajag vārīt biezputru,
tad no-
austais audekls būs biezs un stiprs.
/K. Bika, Gaujiena./
1273. Kad audeklu beidz aust,
jāvāra biezputra, lai būtu biezs
audekls.
/E. Laime.Tirza./
1274. Kad audeklu pabeidz
aust, tad vajaga biezputru vārīt,
lai audeklis ir labi biezs.
/K. Lielozols, Nīca./
1275. Kad noaužot audeklu, tad
vajagot vārīt un ēst biezu putru,
lai audeklis būtu stiprs un biezs.
/H. Skujiņš, Smiltene./
1276. Kad nobeidz kādu au-
deklu, tad jāvāra biezputra, lai
drēbe būtu bieza un stipra.
/V. Ozoliņa, Laubere./
1277. Kad beidz audeklu aust,
jāēd biezputra, tad audekls būs
biezs.
/E. Skarnele, Kalncempji./
1278. Kad beidz aust audeklu,
tad jāvāra biezputra, tad biezs au-
deklis.
/A. Brāka, Meirāni./
1279. Kad audekls noausts, tad jāēd bieza putra, lai valkā-
jot tas nepaliek šķīsts. /K. Jansons, Plāņi./
1280. Kad audeklu beidzot aust, tad klučku putra jāvārot,
jo tad varot vairāk gabalu izšūt.
/J. Putniņš, Bērzpils./
1281. Kad beidz aust audeklu,
tad ir jāvāra klimpu putra, lai tiek
daudz gabalu.
/Ā. Jugane, Beļava./
1282. Kad audeklu beidz aust,
jāvāra kluči, lai iznāktu daudz
gabalu.
/E. Skarnels, Kalncempji./
1283. Māmiņa (kartupeļu biezputra) jāēd
pie auduma nobeig-
šanas. /A. Bundža, Ķieģeļi./
1284. Audekla plauki jāaiznes uz nāburga mājas sētu
un jā-
saka: "Še jums nesekmes!" /K. Jansons, Plāņi./
1285. Audekls jābalina vecā
mēnesī, tad labāki izdodas.
/E. Gailis, Trikāta un Rūjiena./
1286. Dzijas un audekli jābalina vecā mēnesī,
lai zaļumi
iziet. /K. Biša, Vijciems./
1287. Audeklus vajagot balināt vecā mēnesī, tad
izejot za-
ļums. /A. Krūmiņa, Valka./
1288. Audekli balojas tikai līdz rudzu ziedam, vēlāk
vairs
ne. /E. Laime, Tirza./
1289. Rudzu ziedā audekli ne-
balojas.
/E. Laime, Tirza./
1290. Audekla šķērēšana sapnī
aizrāda, ka tāls ceļš priekšā.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
1291. Ja redz sapnī, ka strādā ar audeklu,tad ceļš
priekšā.
/A. Aizsils, Kalsnava./
1292. Ja sapnī auž audeklu, tad
priekšā stāv tāls ceļš.
/K. Meiers, Lubāna./
1293. Ja sapnī redz audeklu aužam, tad ceļš priekšā.
Ja
audekls garš - garš ceļš, ja īss audekls - īss
ceļš.
/A. Aizsils, Prauliena./
1294. Kad sapnī audeklu auž,
tad drīz būs jāstaigā pa garu ceļu
(kā pirmāk kungu gaitās vai uz
Rīgu, Pērnavu vai poļiem u. c.).
/Āronu Matīss, Bērzaune./
1295. Ja sapnī velk audeklu, tad būs tiesas ceļi.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
1296. Sapnī auž audeklu uz ga-
ru ceļojumu.
/V. Spandegs, Pociems./
1297. Ja sapnī auž audeklu,
tad būs garš ceļš priekšā.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
1298. Ja sapnī redz audekla baķus, tad būs tāls
ceļš.
/M. Zaube, Rīga./