Augons.

1314. Ja zemniekam piemetas augoni jeb citi izsitumi, tad
visi domā, ka tas nāk no kādas ļaunas vietas, sevišķi
pie upēm, kur viņi sēdējuši jeb gulējuši. Tad nu visi
aiziet uz to vietu un nokasa tai drusku sudrabu no
naudas jeb sakts.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten I, 1774. 154.
IV, 1789.207./


1315. Ja otram cilvēkam ir kāds augons, vai cita kāda ādas
vaina, tad nedrīkst par to brīnīties, citādi šī vaina
pašam pielips. /E. Kampare, Skrunda./


1316. Ja redz pirmo reiz kādu izsitumu, tad jāuzspļauj, lai
noiet. /L. Strute, Šķibe./


1317. Kad aug augoni, tad jāņem metala naudas gabals, jāap-
velk ap augonu un nauda jāsviež projām. Kura tiesā
nauda iekrīt, pie tā šī slimība pāriet.
/E. Lapiņa, Vestiena./


1318. Augoņi un rozes jāriebj ar saktu un miroņu kauliem.
/A. Aizsils, Lubāna./


1319. Augoņi noiet, ja saspaida ar trīs akmeņiem tad, kad
mēness vai saule aptumšojas, un aizsviež atmuguriski.
/E. Jēpe, Palsmane./


1320. Jāuzmeklē istabas sienā kāds zars. Ap šo zaru
jāapvelk ar pirkstu 3 reizes pasaulei. Pēc tam ar
šo pirkstu jāpiesit pie augoņa, tad tas iznīkst.
/A. Aizsils, Lubāna./


1321. Augonus vajagot apspaidīt ar kaut ko ēdamu un
atdot kādam kustonim, tad augoni izzūdot.
/K. Briežkalns, Dole./


1322. Kad augons ilgi struto un negrib aizdzīt, tad to
vajaga dot sunim nolaizīt. /K. Miļnus, Žeime./

1323. Augonu nodzen, ja to dod suņam nolaizīt. [Sal.
ievainojums.] /M. Navenickis, Zasa.
M. Ozole, Stopiņi.
V. Rūnika, Skujene./


1324. Ja augons uzmeties, viņš jāapspaida ar maizi un
jādod suņam, tad noiet. /E. Gailis, Trikāta un
Rūjiena./


1325. Augons iznīkst, ja to apspaida ar kreisās rokas
ceturto pirkstu, zelta riņķi. /K. Jansons, Plāņi./


1326. Ja esot kādam augons kādā vietā, tad vislabākais un
derīgākais līdzeklis esot: vilkt ar rādītāja pirkstu
krustus uz vainīgās vietas un skaitīt: "Mans vilciņš
rūc, mans vilciņš dūc, mans vilciņš klibu kāju. Kas
Kas dziedinās tev vāju? Ja nelīdzēs, tad neskādēs,
tad tomēr vilka nesmādēs." /A. Skuja, Mālupe./


1327. Augonim, milzumam u. t. t. vajag apvilkt trīs reizes
ar adatiņu apkārt, tad neaug tālāk un kļūst vesels.
/M.Klause, Jaunpiebalga./


1328. Kam augons aug, tam tas no rīta jāapspļauda, kamēr
nav ar kādu sarunājies. /K. Jansons, Trikāta./


1329. Lai nodzītu augonu, tad tas apsmērē ar loga svīdumu.
/K. Palteris, Nītaure./


1330. Ja kāds saslimis ar augoņiem, tad to var izārstēt
barojot ar pelavām. /K. Zilbels, Meņģele./


1331. Augoni noiet, ja diegā iemet tik mezglu, cik augonu,
un to diegu noliek savos mēslos. /K. Jansons, Plāņi./


1332. Augoni var izārstēt, ja pataisa raibu kociņu, ar viņu
apspaida slimo vietu un nomet to uz krustceļiem. Kas
paceļ raibo kociņu, tam piemetas augons.
/A. Brūvele un A. Suse, Ape./


1333. Ja ir kāds augons, tad jāuzmeklē kāds vecs lopa vai
cilvēka kauls, jāberž ar to slimā vieta tādā laikā,
kad mēnesis dilst, un tad kauls ar ziedu atkal
jānosviež. Bet ja ar to kaulu jau kāds dziedējis savu
kaiti, tad otrs dziedētājs dabūj vēl pirmā dziedētāja
kaiti klāt. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 195./


1334. Ar miroņa kaulu vajag bez saules apriebt augoni, tad
tas ātri izput. /A. Aizpurve, Lubāna./

1335. Vecus augonus var nodzīt, ja tos trīs ceturtdienas
vakarus bez saules apspaida ar maitas kaulu.
/E. Zommere, Rauna./


1336. Kam ir augons, tam jāiet mežā un ar div cirtieniem
jānocērt kādam kokam no ziemeļa puses skaida, ar kuras
iekšpusi jāberzē slimā vieta. Skaida jācērt tikai ar
div cirtieniem. Ja neizdodas pie viena koka, var iet pie
otra koka. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 195./


1337. Augonu var izdziedēt, ja to apspaida ar atslēgu.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 195./

1338. Ja kādam ir augons un viņš dzird baznīcas pulkstenu
zvanām, tad augons aug lielāks.
/P.Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./


1339. Kam trumi augot, tam Jāņu dienā jāmazgājoties avotā un,
atpakaļ neskatoties, jāsteidzoties mājā, tad trumi
beidzoties augt. /A. Lerchis-Puškaitis, Talsi. L.P.V.300./


1340. Augoni jāmazgā ar aukstu ūdeni, kurā izkausēts sāls, tad
tad tie drīzāk iznīkst. /A. Aizsils, Lubāna./


1341. Kad uz sejas ir augoni, tad jāiet kaimiņu pļavas rasā
kailam vārtīties. /I. Melngalve, Melluži./


1342. Uz augona jāliek zaķa āda, tad augons kā mucin nomūkot.
/K. Jansons, Plāņi./


1343. Dilstošā mēnesī, mēnesim spīdot, jānogulstas uz muguras un
jāgrābj ar rokām pēc smiltīm jeb kādiem mēsliem, kas tik
rokās gadās, un ar to jāapspaida augons, sākot šādus
vārdus: "Kam jāiznīkst, tam jāiznīkst; kam jāpaliek, tam
jāpaliek!" Tā var izdziedēt vecu - vecos augonus.
/E. Zommere, Rauna./

1344. Augonam liek virsū siļķes, vardes vai žurkas ādu.
/K. Jansons, Plāņi./


1345. Uzaugona jāliek jēla peles āda. /K. Jansons, Plāņi./

1346. Uz augoņiem jāliek peles āda, tad izput.
/A. Zvejniece, Lubāna./


1347. Vajagot čūskas ādu uzlikt uz augoņa, tad augonis noejot.
/J. Skara, Jaunpiebalga./


1348. Augonus nodzen smērējot ar saceptām pelēm.
/A. Bērziņa, Aloja./


1349. Kad uzsitušies augoni, tad vajag peles nodīrāt, gaļu izcept
un apēst, bet ādiņu vēl siltu uzklāt uz augona, tad ātri
sadzīs. /J. Apsalons, Sērpils./

1350. Ja kādam ir augons, tad tam nezinot vajaga iedot izceptu
peli; tad augonis izput.
/A. Salmāns, Balvi./


1351. Kam augons, tam nezinot jāiedod peles gaļa.
/K. Jansons, Plāņi./


1352. Augonu var aizdzīt , kad ēd ceptu peli.
/ A. L.-Puškaitis./


1353. Lai augoņus varētu nodzīt, tad vajaga noķert žurku,
sadedzināt to un žurkas pulveri iedot slimajam.
/E. Zommere, Rauna./


1354. Ja kādam metas augoņi, tad to var izārstēt tā: Jādabū
pelēni bez spalvas un acīm, jāsakaltē un jāsaberž pulverī.
Šis pulveris jādod, slimajam nezinot pie ēdiena.
/M. Kalnioņa, Tirza./


1355. Kam augoni vai caurais kājās, tam jāēd peles gaļa, tad šī
sērga apstāsies. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./


1356. Mazi bērni jābaro ar gaļu, tad augoņi neceļas.
/A. Zvejniece, Lubāna./


1357. Pret augoniem derīgi sadedzinātas peles pelni.
/L. Strute, Šķibe./


1358. Kam daudz augonu, tam vajagot žurku sagrūst pulverī un
nezinot dot ar ūdeni nodzert, tad augoni iznīkstot.
/J. Jansons, Plāņi./


1359. Ja aug kāds augons, tad jāliek klāt gaļa, tad augons
paliekot mīkstāks un nesāpot. /E. Līdeka, Lubāna./


1360. Lielus augonus var izdziedēt, ja slimo vietu noglauda ar
nonāvētā ļaundara roku. Pēc 7 nedēļām augonis būs izdziedēts.
/T. Ķenga, Jelgava./


1361. Līdzekļi, kas mīkstu taisa, ir šādi: sveču tauki, maizes
mīkstums ar sāli, siļķes iekšas, speķis, sutināšana ar
kumelītēm, biezputru, linsēklām, ar taukiem un citi.
/K. Miļnus, Žeime./


1362. Augonam liek virsū biezu pienu, ceptu sīpolu un egles sveķus,
kas netek. /K. Jansons, Plāņi./


1363. Karstuma novilcēji ir sakasīti zaļi kartupeļi, skābs krējums
un citi. /K. Miļnus, Žeime./

1364. Ja aug augons, tad uzliek ratu smēri. /I. Johansone, Rīga./

1365. Cilvēkam pie galvas un kakla dažreiz aug tāds sacietējums kā
trums, bet sāpes gluži mazas. Tad ņem vecu vara naudu un viņu
iedauza tā, ka tas dabon puslodes izskatu, un to uzsien uz
sacietējuma, un tura tik ilgi, kamēr tas nāk pušu. Strutas, kas
no tāda sacietējuma iznāk, esot baltas kā tauki, putraimainas
un stipri smiordot. /J. Auziņš, Etn. IV, 1894./


1366. Augonam jāliek klāt zosu mēsli. /K. Jansons, Plāņi./


1367. Uz augona jāliek cilvēka mēsli. [Sal. roze.]
/K. Jansons, Plāņi./


1368. Augonus un kašķi varot nodzīt, kad tos apsmērējot ar paša
izkārnījumiem. /R. Bērziņš, Annenieki./


1369. Augons kad sāk augt, samaisa terpentīnā rudzu miltus ar pauta
baltumu un sien šo ķenīti klāt; ar to aptur ātrumā, kad sāk
pirksts augt vai kur citur. /A. Rozenšteine, Saldus./


1370. Augonu plāksteri taisa no deviņām lietām: medus, nesālīta
sviesta, ķiplokiem, speķa, vaska, sīpoliem un ziepēm. šis
plāksteris noņem sāpes, taisa mīkstu un velk strutas. Otru
plāksteri taisa no sakasīta speķa, medus un rudzu bīdelētiem
miltiem. šis plāksteris ir labs, kad augons tikko ceļas, viņš
to izdala. /K. Miļnus, Zeime./


1371. Pret augoniem un citām vainām tiek lietots sekojošs savārījums
kā vilcējs un tīrītājs. Jāsavāra sviests (laikam nesālīts),
dzīvie sveķi, vasks, raibās ziepes un sīpoli, kamēr viss
paliek brūns.
Uz augoniem un apmilzumiem liek arī jukām ar sāli sakodītu
maizi vai arī taukas cūkgaļas šķēlīti.
/Etn. IV, 2, 1894, Bilstiņi./


1372. Plāksteri, ar kuru lūkoja dziedēt augonus un ievainojumus,
vārīja no dažādām lietām, no kurām atceros tikai vairs jaunu
sviestu, jaunus labības asnus un peli.
/P.š., Rauna./


1373. Tekošu jeb sūpojošu kāju kāds izārstējis ar kādu pusmārciņas
nesālīta sviesta, kurā ielicis līdz 50 kapeikas vara
naudas, kamēr sviests palicis zaļš.
/Etn. IV, 2, 1854, Bilstiņi./


1374. Trumu jeb augonu apriebšanas vārdi, kas ar pirts slotu,
vai ar poda kāsi, vai ar bārdas nazi apriebot, tiek
runāti: "Pie suņiem, pie kaķiem, pie vārnām, pie
žagatām, pie visiem zvēriem, kas pa mežu skrien, lai
tā sāpe piesitas."
/Balt. Vēstnesis, 1870. 151./


1375. Veļu augoņus var nodzīt, ja uzliek miroņa pirkstu uz
augoņa un saka, lai ņem līdz.
/M. Štāle, Venspils./