AUŠANA.
1569. Audējam audekls jāvelk tanī dienā, kad
viņš dzimis -
pirmdienā, otrdienā u. t. t., tad varēs labi noaust.
/A. Zālīte, Bērzpils./
1570. Ja audeklu uzvelk un tai pašā dienā neieauž,
tad
audējai būs jāguļ pie žīda.
/P. Š., Rauna./
1571. Ja pirmo dienu ap kāju bomi reiz neapauž, tad audējai
pie žīda jāguļ.
/K. Jansons, Plāņi./
1572. Pirmo reiz govis ganos dzenot, apakš sliekšņa
jāpaliek
nītis, tad labāk audeklis speras.
/A. Aizpurve, Lubāna./
1573. Kad auž, tad jāpiekrāpj kāds bērns
(piem.: jāsaka:
"skaties, kas tur ārā ir" - lai gan tur nekā
nav), ja
bērnu izdodas piekrāpt, tad aušana labāki veicas.
/R. Rullis, Ciecere./
1574. Kad uzgriež aužamo audeklu uz stellēm, tad
griežamais
ātri jāmet kaktā, lai audeklu ātri noaustu.
/A. Bulēni, Turaida./
1575. Ja audeklu uzgriež, tad koks jāizmet pa durvīm,
lai
klizmas nebūtu.
/A. Luste, Ozoli./
1576. Ja "vērsīti" ātri izrauj no velbomja,
tad ātri noaudīs
audeklu.
/H. Dravniece, Alūksne./
1577. Kad audeklu griež uz stellēm, tad ātri jānogriež
kušķītis dziju no beidzamā gala un skriešus
jāaiznes
un jāpārmet pāri kaimiņu robežai, tādā
gadījumā ātri
šķiras aust.
/M. Eglīte, Vijciems./
1578. Ja aušana nešķiras, tad jāņem diegu
atlikumi jeb
bārkstis un jāaiznes uz kaimiņiem, kur arī auž,
tad
nebūs vairs nekādu kavēkļu.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 207./
1579. Audeklu šķērējot, nevajaga starpā
ēst, tad pulka audu
vajaga.
/K. Biša, Vijciems./
1580. Audeklu šķērējot, aste jāmet pa
roku galam, tad audeklu
ātri noaudīs.
/M. Aboliņa, Aumeisteri./
1581. Ja pirmo dienu neapauž audeklu reiz ap bomi, tad
audējai vīra tēvs salst.
/K. Jansons, Plāņi./
1582. Kad sāk aust, tad pārējie smejas, lai dzijas
nesaķeras.
/K. Corbiks, Burtnieki./
1583. Ja iesāk aust, tad pilnā kaklā jāsmejas,
lai
audekls labāk austos.
/A. Luste, Ozoli./
1584. Kad jaunu audeklu aužot min pirmās paminas, tad
citiem malā stāvot vajaga smiet, lai audeklis labi
šķiras.
/K. Biša, Vijciems./
1585. Audeklu aužot pārējiem jāsmej pilnā
kaklā, tad
audeklu ātri noaudīs.
/A. Bulēne, Turaida./
1586. Kad uzvelk uz stellēm audeklu, tad jāsaka: "Tiš,
tiš, stirniņa, mežā, par trīs dieni (vai nedēļu)
mājā." Tad ātri noauž audeklu.
/J. Krastiņš, Irlava./
1587. Kad šķērējot beidz audeklu griezt, tad
jāsmejas
un jākliedz: "Negul ilgi, neēd daudz", tad aužot
būs plats šķīriens, maz audu ies iekšā
un ātri
noaudīs.
/V. Johansone, Liepa./
1588. Kad audeklu aužot sienas zīme sienas pusē,
tad
audu netrūkst; bet ja plāna pusē, tad trūkst.
/K. Lielozols, Nīca./
1589. Kad aužot audeklu un ja zīme esot laika pusē,
tad
trūkšot audu; bet ja sienas pusē būšot zīme,
tad
netrūkšot audu.
/J. Daizis, Nīca./
1590. Audeklu uz stellēm uzvelkot vāra putraimu biezputru.
[Latvijas Sargs, 1926. 30.] Biezputra jāēd, lai
iznāktu biezs audekls un lai citu gadu aitām bieza
vilna aug.
1591. Kad audeklu liek uz stellēm, tad jāvāra biezputra,
jo tad audekls aužas biezs.
/A. Užāne, Skujene./
1592. Kad uzvelk uz stellēm audeklu, tad jāvāra
biezputra,
jo tad būs biezs audekls.
/J. Krastiņš, Irlava./
1593. Audeklu iesākot vajag vārīt biezputru, tad
būs biezs
audeklis.
/V. Greble, Kalnamuiža./
1594. Uzsākot aust jaunu audeklu jāvārot bieza putra,
tad
biezs audeklis audīšoties.
/M. Priedīte, Meirāni./
1595. Kad audeklu liek uz stellēm, tad jāvāra klimpas,
jo tad
būs audekls tikdaudz olekšu garš, cik klimpu.
/A. Užāne, Skujene./
1596. Audeklu noaužot jāvāra "klučkas",
tad būs tik daudz
gabalu, cik "klučku".
/V. Greble, Kalnamuiža./
1597. Aužot nevajaga ēst, citādi audekls prasa daudz
audu.
/M. Pelēce, Cirsti./
1598. Stellēs aužot nevajaga ēst, tad audeklim
dzijas trūkst.
/M.Priedīte, Lubāna./
1599. Ja audēja jeb vērpēja strādājot
ēd, tad peles drēbes
sakapā.
/K. Jansons, Plāņi./
1600. Kad auž villainu, stellēs nedrīkst ēst,
lai kodes
nesaēd audeklu. Kad auž nātnu, nedrīkst dzert,
lai
audekls lieki nesabriest.
/Latvijas Sargs, 1926. 30./
1601. Aužot pirmo reizi nav brīv ēst zirņus,
jo tad nītis
trūkst.
/R. Rullis, Ciecere./
1602. Ja aužot atspole neiet cauri, tad sūta kādu
uz
kaimiņiem pēc šķiemeles.
/E. Lācis, Tirza./
1603. Ja audējai ātri uzceļ nokritušo atspoli,
atradīs
putnu ligzdiņu. [Sal. Atspole.]
/H. Dravniece, Alūksne./
1604. Ja aužot diegi sametas, tad vajag ņemt podu ar karstām
oglēm un uzlikt viņam virsū dubļus, kas ņemti
no
sliekša; podu palikt zem stellēm. Ja viss tas tā būs
izdarīts, tad vairs diegi nemetīsies.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
1605. Kad audekls noausts, tad griežamais koks jāizmet
pa
durvīm un trīs reiz pret sauli uz tā ap istabu
jāapjāj, lai aust sokas.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
1606. Kad audeklu beidz aust, tad jāvāra bieza putra, lai
audekls ir biezs.
/M. Biša, Vijciems./