AUSIS.

I. Izskata nozīme.
II. Ausu dziedašana.
III. Asu sarkšana.
IV. Ausu niezēšana.
V. Asu sviedri.

I. Izskata nozīme.

1407. Kam lielas ausis un maza galva, - tas gudrs.
/K. Jansons, Plāņi./

1408. Cilvēks, kam lielas ausis, mirs nedadīgā nāvē.
/L. Rone, Iecava./

1409. Kam mazas ausis - tas sīksts; kam lielas, tas
devīgs. /K. Jansons, Plāņi./

1410. Kam mazas ausis, tas ir dusmīgs cilvēks.
/M. Zaube, Rīga./

1411. Kurai meitai augšējais auss galiņš izlīdis no
matiem, tā ir iemīlējusies.
/G. Pūliņa, Mīlgrāvis./

1412. Ja auss lien ārā no matiem, tad brūtgāns atstāj.
/L. Aizpurve, Lubāna./


II. Ausu dziedāšana.

1413. Ja ausis zvanot, tad velns ar Dievu strīdoties pēc
dvēseles. Ja tad aizmetot krustu priekšā, tad
dvēsele tiekot dievam. Ja krustu neaizmetot, tad
tā paliekot velnam.
/H.Skujiņš, Smiltene./

1414. Kad auss džingst, tad Dievs ar Velnu cīnās. Ja Dievs
Velnu uzvar, tad auss ātri beidz džinkstēt; bet ja
Velns uzvar Dievu, tad vēl ilgi pēc tam dun.
/K. Preiss, Vecgulbene./

1415. Kad ausis spiedz, tad Dievs ar Velnu strīdās ap
cilvēka dvēseli. Tad vajag teikt: "Dievam, Dievam,
Dievam."
/A. Zibens, Rugāji, Lubāna./

1416. Ja zvana labā auss, tad velns strīdās ar eņģeli par
dvēseli, kuram piederēs. Lai dvēseli neatdotu velnam
un lai eņģelis varētu velnu pievārēt, tad jāskaita
lūgšana: "Eņģeļu sveicināšana." Ja zvana kreisā
auss, tad piemin mirušie un par viņiem tad jāskaita
lūgšana: "Mūžīga dusēšana."
/M. Macpāne, Alsunga./

1417. Kad ausī zvana, tad velns ar eņģeli streidējas.
/T. Nagle, Varakļāņi./

1418. Jo ausī zvanej, tad tamā breidī streidās enģels un
velns par šā cylvāka dvēseli. Lai vinneitu eņģels,
tad ir juoskaita "Eņģels kunga."
(Eņģeļa pasveicynuošana).
/T. Beča, Preiļi./

1419. Kod cylvākam kerā ausī zvana, tod itei pīzīmej, ka
ap tū laiku engels ar čortu plēšas.
/V. Podis, Rēzekne./

1420. Kad ausis dziedot, tad velns sūdzot dievam grēkus.
/R. Bērziņš, Džūkste./

1421. Ja ausis džinkst, tad tūlin trīs reizes jāskaita
sekoša dziesma: "Spindzele sit ausī, Mani sauc
veļās; Ej pati veļās, Man basas kājiņas, Kreisā
labā, Kreisā labā, labā kreisā."
/H. Skujiņš, Smiltene.
Zeltenietis, Valmiera./

1422. Ja ausis žvinkst, tad tūlin trīs reizes jāskaita
sekojoša dziesmiņa: "Spindzele sit ausī, Mani sauc
sveļ; Ej pati veļās, Man basas kājiņas. Kreisā labā,
labā kreisā."
/J. Jansons, Rīga./

1423. Kad ausis žvinkst, it kā pulkstenīši skan, tad tūliņ
spēji jāizdzied trīs reiz sekoša dziesma, tad ausīs
vairs nekad neskanot: "Spindzele sit ausī, mani sauc
veļos; Ej pati veļos, man basas kājiņas, kreisā labā,
labā kreisā." /A. Zvaigzne, Vecpiebalga./

1424. Ja ausī zvana, tad kāds domā.
/H. Krastiņa, Rīga./

1425. Ja auss zvana , kāds piemin.
/M. Ozola, Stopiņi./

1426. Ja ausis skan, kāds piemin.
/V Hāzena, Nītaure./

1427. Kad ausīs zvana, tad kāds piemin.
/K. Corbiks, Jelgava./

1428. Ja auss džinkst, tad kāds debesīs piemin.
[Skat. gavēnis.]
/V. Spandegs, Pociems./

1429. Ja ausis džinkst, tad miruši piemin.
/R Bērziņš, Džūkste./

1430. Kad ausīs zvana, tad miroņi piemin.
/K. Corbiks, Ezere./

1431. Ja ausis džingst, tad mironis piemin.
/T. Rigerte, Brunava./

1432. Kad auss džingst, tad piemin mironi.
/L. Bumbiere, Talsi./

1433. Ja ausīs zvana, tad mirušie piemin.
/V. Saulīte, Mālpils./

1434. Kad ausīs zvana, tad mirušie piemin.
/A. Veiss, Penkule./

1435. Kad auss skanot, tad mironis pieminot.
/E. Stīpniece, Vērene./

1436. Ja ausīs zvana, tad kāds miris tuvinieks piemin.
/M. Iniņberģe, Rīga./

1437. Kad ausis zvana, tad radi debesīs dzer kāzas.
/E. Jēpe, Palsmane./

1438. Ja labā auss zvana, tad vīra radi piemin, ja kreisā
tad sievas radi. /P. š., Ropaži./

1439. Kad auss svilpj, tad vajag atminēties, no kāda miroņa.
/K. Lielozols, Nīca./

1440. Kad ausis džingst, tad kāds mironis debesīs piemin. Ja
var uzminēt miroņa vārdu, tad džinkstēšana pāriet.
/K. Jansons, Plāņi./

1441. Kad auss dzied, tad mironis debesīs piemin; vajaga minēt,
kurš; kad uzmin, tad auss vairs nedzied.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

1442. Kad ausis dziedot, tad mironis pieminot. Vajagot atminēt,
tad pārejot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

1443. Kad ausis zvanot, tad vajagot iedomāt kādu cilvēku un
prasīt kādam klātesošam, kura auss zvanot. Ja tas
uzminot, tad iedomātais cilvēks domājot par viņu un
zvanīšana pārejot.
/D. Dama, Smiltene./

1444. Ja ausī zvana, tad kāds ir nomiris.
/J. Gulbis, Aizkraukle./

1445. Ja ausī spindz, tad vajag kaut ko iedomāties un likt
otram minēt, kurā ausī spindz. Minētājam arī kaut kas
jāiedomājas; ja viņš atmin, tad tas piepildīsies, ko
viņš domāja, ja ne, tad tam, kuram spindzēja.
/V. Grīva, Lubāna./

1446. Ja auss džinkst un otrs uzmin, kura auss, tad viņa
domas piepildīsies.
/L. Seržante, Aloja./

1447. Ja kādam ausī zvana un ja cits atmin, kurā ausī zvana,
tad nodomātais piepildās.
/K. Līdeka, Meirāni./

1448. Ja kāds uzmin, kura auss zvana, tad atņem laimi, ja
neuzmin, tad minētais pats kļūst nelaimīgs.
/O. Eglīte, Glūda./


1449/1. Ja auss zvana, tad kas jāiedomājas un jāliek
otram uzminēt, kura auss zvana; ja tas uzmin, tad
iedomātais piepildīsies, ja neuzmin, tad
nepiepildīsies.
/A. Skuja, Vestiena./

1449/2. Ja kāda auss džinkst, tad mudīgi jāsaka otram,
lai uzmin, pie kam vajag ko iedomāties. Ja otrs
uzmin, tad tas piepildīsies, ja neuzmin, tad
nepiepildīsies.
/M. Valtere, Jelgava, Kalnmuiža./

1449/3. Ja džinkst auss un liek otram minēt, un ja tas
pareizi uzmin, tad minētāja vēlēšanās piepildās.
/E. Rotmane, Jaunauce./

1449/4. Kad ausis džinkst, tad pašam kaut kas jāiedomājas
un otram jāliek minēt, kura auss žinkst. Kad otrs
uzmin, tad iedomātais piepildās.
/G. Pols, Baldone./

1449/5. Ja uzmin kura auss džinkst, tad uzminētāja nodoms
piepildās.
/V. Greble, Kalnamuiža./

1449/6. Ja ausī džingst, vajaga kaut ko iedomāties un tad
prasīt: "Kāda auss džinkst?" Ja uzmin, tad iedomātais
piepildīsies.
/V. Rimpele, Saldus./

1449/7. Ja auss džingst, vajaga dot otram dot minēt, kuŗa,
pašam kaut ko vēlēties. Ja uzmin pareizi, tad vēlēšanās
piepildīsies, ja neuzmin, nepiepildīsies.
/V. Rūnika, Skujene./

1449/8. Ja kāds uzmin, kuŗa auss džingst, tad piepildīsies
tas, ko domā.
/H. Jankovska, Rīga./

1449/9. Ja auss spindz un otrs atmin, tas, ko tanī laikā
domāji, piepildīsies.
/M. šķipsna, Gulbene./

1449/10. Ja spindz auss, tad vajaga kaut ko s, domāt un likt
kādam minēt, kura auss spindz; ja atminēs, tad domātais
piepildīsies.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./

1449/11. Kad auss džinkst, tad vajaga likt minēt otram, kura
auss džinkst, un kaut kas jāiedomājas. Ja uzmin, tad
domas izpildīsies, ja neuzmin, tad neizpildīsies.
/K. Corbiks, Lielsesava./

1449/12. Ja auss džinkst, jāiedomājas kaut kas un jāliek
otram minēt. Ja uzmin, kura auss džinkst, tad vēlēšanās
piepildīsies.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

1449/13. Ja auss džinkst un otrs uzmin to ausi, kura džinkst,
tad tas, ko tanī brīdī domā, viss piepildās.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

1449/14. Ja uzmin, kura auss džinkst, tad vēlēšanās izpildās.
/A. Miglava, Rūjiena./

1449/15. Ja cilvēkam zvana ausīs, tad viņš var kādam citam
likt uzminēt, kura auss zvana. Ja viņš uzmin, var
kaut ko vēlēties, ja neuzmin, tad otrs vēlas. Vēlējumi
izpildās.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

1449/16. Kad otrs uzmin, kura auss dzied, tad dziedāšana pāriet.
/ P. Š., Rauna./

1449/17. Tā auss džinkst, kas tuvāk sienai; ja pagriežas
otrādi, tad pāriet.
/P. Š., Vidzeme./

1449/18. Ja ausīs zvana, tad mirušie piemin, tādā reizē pie
sevis jānodomā: "Veseli pieminējuši, bet man nav laika."
/V. Miķelāns, Rubeņi./

1449/19. Kad cilvēkam skan ausīs, tad vajaga skaitīt Tēva
reizi.
/J. Atteka, Nīca./

1449/20. Jādod kādam minēt, kura auss spindz. Kas neatmin,
tas tajā dienā ir melojis
/M. Vētra, Tirza./

1449/21. Ja auss spindz, tad vajaga ļaut minēt. Kas atmina,
kura auss spindz, tas to dienu nav melojis, bet kas ir
melojis, tas nevar atminēt.
/K. Bika, Gaujiena./

1450. Ja kādam spindz auss, tad viņam jāprasa: "Kura auss
spindz, labā vai kreisā?" Kurš uzmin pareizi, tai dienā
nav melojis, kurš nepareizi, tas ir melojis.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

1451. Kad ausīs zvanīšanu uzmin, tas cilvēks nav melojis tanī
dienā.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

1452. Ja kādam dzied auss un to pareizi uzmin, tad uzminētājs
tajā dienā nav melojis.
/A. Leimane, Mārsnēni./

1453. Ja kāda auss zvana, tad jāliek otram minēt. Ja minētājs
zina pateikt, kura auss ir tā vainīgā, tad tas zina arī
to cilvēku, kas šo piemin vai lād.
/A. Zavicka, Sātiņi./

1454. Ja uzmin, kura auss dzinkst, tad ir laime.
/A. Miglava, Rīga./

1455. Ja kādam džinkst auss un otrs uzmin, kura auss džinkst,
tad uzminētājs pēc prasītāja nāves mantos viņa mantu.
/K. Jansons, Plāņi./

1456. Ja ausis džinkst un kāds min, kura auss, tad uzminētājs
dabū tā mantu, kam auss džinkstējusi.
/Z. Biša, Rīga./

1457. Ja kādam dzied labā vai kreisā auss un ja to pareizi
uzmin, tad uzminētājs dabūs pēc tā cilvēka nāves, kuram
auss dzied, viņa mantojumu.
/A. Leimane, Mārsnēni./

1458. Ja auss dziedāšanu pareizi uzmin, tad dabūs tā cilvēka
mantojumu, kam auss dzied.
/H. Draviniece, Alūksne./

1459. Ja ausis dzied, tad ko jaunu dzirdēs.
/R. Vucene, Lubāna./

1460. Ja kādam spindz labā auss, tad par to runā ļaunu; ja
spindz kreisā auss, tad runā labu.
/F. Putns, Trapene./

1461. Ja auss spindz, dabūs jaunu ziņu; ja spindz kreisā -
labu, labā - sliktu.
/E. Laime, Tirza./

1462. Ja auss spindz, tad ko jaunu uzdzirdēs; kreisā labu,
labā sliktu.
/E. Lācis, Tirza./

1463. Ja labā auss džinkst, tad dzirdēs sliktas valodas; bet ja
kreisā auss džinkst, tad dzirdēs labas valodas.
/K. Preiss, Vecgulbene./

1464. Ja labā auss džinkst, tad gaidāmas sliktas, ja kreisā, tad
labas ziņas.
/A. Āboliņš. Alūksne./

1465. Ja labā auss spindz, tad dzirdēsi sliktu; ja kreisā spindz,
tad labu.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./

1466. Ja labā auss zvana, tad dabūs ko sliktu dzirdēt, bet ja
kreisā, tad labu.
/V. Duka, Vidzeme./

1467. Ja kreisā auss skan, tad dzird labu; ja labā skan, tad
sliktu.
/A. Salmāns, Balvi./

1468. Ja labā auss dzied, tad to cilvēku labi aprunā, ja kreisā,
tad slikti.
/H. Dravniece, Alūksne./

1469. Ja labajā ausī skan, tad labais draugs piemin, ja kreisajā,
tad sliktais draugs.
/V. Miķelāns, Dunava./

1470. Ja kreisā auss dzied, tad ļauni cilvēki aprunā, bet ja
labā, tad labi cilvēki piemin.
/L. Pogule, Gatarta./

1471. Ja labā auss skan, tad ļaudis runā ko labu; ja kreisā,
tad ļaunu.
/J. Simbruks, Bauska./

1472. Ja labā auss zvanot, tad labu dzirdot, kad kreisā, tad
sliktu.
/A. Krūmiņa. Smiltene./

1473. Kad ausis dun, tad slikts laiks gaidāms.
/P. Zeltiņa, Lielvārde./

1474. Zvanīšana ausīs ziemā nes atkusni, vasarā lietu.
/M. Sikle, Nīca./

1475. Kod pi cylvāka zvanēj ausis zīmys laikā, vacīji zemnīki
stuosta, ka byus sylts un slapdranks, a ka vosorā, tod
byus leits un mygla kaidys div dinys.
/V. Podis, Rēzekne./

1476. Ka cylvākam zīmys laikā suoks zvanēt ausis, itei pīzīmēj,
ka byus puormaina laikā - sylts un leits.
/V. Podis, Rēzekne./


III. Ausu sarkšana.

1477. Ja ausis deg, tad kāds aprunā.
/Cirītis, Rīga, no A. Bīlenšteina
rokraksta./

1478. Kam ausis nosarkst, to aprunā.
/K. Jansons, Plāņi./

1479. Kad ausis kaist, tad otrs aprunā.
/R. Bērziņš, Džūkste./

1480. Kad ausis kaist, tad kāds cits aprunā.
/M. Valtere, Rīga./

1481. Kad ausis kaist, tad kāds aprunā.
/M. Sikle, Nīca./

1482. Ja ausis deg (sarkst), tad aprunā.
/P. Š., Rīga./

1483. Ja ausis deg, kāds aprunā.
/H. Augstkalne, Rīga./

1484. Ja ausis deg, tad kāds aprunājot.
/A. Vestmanis, Jēkabnieki./

1485. Kad ausis karst, tad aprunā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

1486. Ja auss deg, tad kāds aprunā.
/J. A. Jansons, Skrīveri./

1487. Ja ausis kaist, - kāds aprunā.
/J. A. Jansons, Rīga./

1488. Kad ausis svilst, tad kāds aprunā.
/H. Jankovska, Rīga./

1489. Ja ausis deg, tad tas nozīmē, ka citi aprunā.
/V. Rimpele, Rīga./

1490. Ja auss tvīkst, tad kāds aprunājot.
/L. Daugaviete, Smiltene./

1491. Ja ausis karst, kāds nopeļ.
/M. Ozola, Rīga./

1492. Kad ausis kaist, tad cits ir aprunājis.
/Bērziņš, Ropaži./

1493. Ja ausis svilst, tad kāds par to domā.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

1494. Ja kaist ausis, - tevi slavē.
/J. Jakāns, Bebrene./

1495. Kod cylvākam auss dag, itys pīzīmoj, ka par jū
kurnebejs runuoj un aprunuoj.
/V. Podis, Rēzekne./

1496. Kad ausis vai vaigi deg, tad kāds lamā.
/V. Eglīte, Rīga./

1497. Ja labā auss svilst, vīrietis piemin. Ja kreisā
auss svilst, tad sieviete piemin.
/M. Vilciņa, Pope./

1498. Ja labā auss svilst, vīrietis piemin, ja kreisā -
sieviete.
/Z. Biša, Rencēni./

1499. Ja labā auss deg (sarkst), tad vīrieši runā ko
labu, ja kreisā - tad sievietes.
/P. Š., Ropaži./

1500. Ja kam ausis tvīkst, tad par to tiek runāts. Ja
runā vīrietis, tad kaist labā auss; ja sieviete
runā, tad kreisā auss.
/V. Rancāns, Asare./

1501. Ja kaist kreisā auss, tad kāds slavē, ja labā, tad
peļ.
/K. Corbiks, Jelgava./

1502. Ja nosarkst labā auss, tad par pašu runā sliktu, bet
ja kreisā, tad labu.
/A. Aizsils, Lubāna./

1503. Ja kreisā auss sarkana, tad to cilvēku aprunā.
/K. Bruņinieks, Sēme./

1504. Ja ausis deg, kāds par tevi runā; ja kreisā - labu,
labā - sliktu.
/M. Štāle, Kaltene./

1505. Ja svilst kreisā auss, tad slavē, bet ja svilst labā,
tad paļā.
/I. Irbe, Venspils./

1506. Kad kreisā auss karst, tad kāds paslepši mīlē, kad
labā, tad peļ.
/E. Šneiders, Alūksne./

1507. Ja labā auss nosarkst, tad slikti runā par to, kam
auss nosarkusi, ja kreisā, labu.
/E. Līdeka, Lubāna./

1508. Ja kreisā auss paliek sarkana, tad draugi tevi piemin.
/E. Bērziņa, Ropaži./

1509. Ja labā auss paliek sarkana, tad ienaidnieki to
cilvēku aprunā.
/E. Bērziņa, Ropaži./

1510. Ja kreisā auss tvīkst, tad saka, ka aprunājot.
/L. Aizpurve, Lubāna./

1511. Ja labā auss tvīkst, tad saka, ka lielot.
/L. Aizpurve, Lubāna./

1512. Kam ausis kaist, tas melo.
/K. Corbiks, Valgunde./


IV. Ausu niezēšana.

1513. Kad auss niez, tad dabūs jaunas ziņas dzirdēt.
/T. Rigerte, Brunava./

1514. Kam aizausē niez, to aprunā.
/K. Jansons, Pilda./

1515. Auss niez uz kādu nelaimi.
/A. Aizsils, Kalsnava./

1516. Ja kreisā auss niez, tad dabūs kaut ko sliktu dzirdēt,
ja labā - tad labu.
/A. Aizsils, Kalsnava./

1517. Jo lobuo auss nīz, tad kas navīn luod; jo kreisuo nīz,
tad nycynoj.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

1518. Kad auss niez, tad būs sauss laiks.
/K. Jansons, Vijciems./

1519. Kad ausis niezot, tad laiks palikšot siltāks un
kusīšot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

1520. Ja auss niez vai knieš, tad būs savāds laiks.
/M. Briņķe, Ranka./

1521. Ja auss niez, tad gaidāms vējš.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./

1522. Kad auss niez, tad ārā laiks paliek siltāks.
/I. Mennika, Ainaži./

1523. Kad auss niez, tad gaidāms mīksts laiks.
/M. Brante, Ainaži./

1524. Ja auss niez, gaidāms vējš, ja piere - kauns.
/K. Lielozols, Nīca./

1525. Ja auss niez, tad gaidāms atkusnis.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

1526. Ja ziemā niez ausis, tad būs atkusnis.
/A. Broža, Naukšēni./

1527. Ja auss niez, tad būs slapjš laiks.
/A. Zibens, Rugāji./

1528. Ja auss niez, - gaidāms vējš.
/J. A. Jansons./

1529. Ja auss niez, tad gaidāms vējš.
/Bērziņš, Ropaži./


V. Ausu sviedri.

1530. Ja kas kur ejot paņem ausu sviedrus līdz, tā tad
neviens nedzird.
/K. Jansons, Plāņi./

1531. Ausīs ausu vaski kūsā uz lietu.
/A. Aizsils, Zilupe./