AUSU SĀPĒŠANA.
1535. Ja auss sāp, - jāmeklē tāds cilvēks,
kas dzēris jūras
ūdeni. Pēdējam jāiepūš slimajā
ausī, tad nesāpēs.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./
1536. Kam ausis sāp, tam tur jāiebāž melna
auna vilna.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
1537. Kad cilvēkam ausi dur, tad vajaga iebāzt ausī
melnas
vilnas kušķīti, tad vairs nedur.
/M. Ķaupelis, Nīca./
1538. Kad auss sāp, tad ausī jāiebāžot
melnas aitas vilna
ar piparu, tad sāpes pārejot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
1539. Jājem melnas aitas vilna, jāuzslauc tās pašas
aitas
piens virsū un jāiebāž slimajā ausī.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./
1540. Melnam sunim jānogriež 8 šķipsnas spalvu
un jāiebāž
slimajā ausī, tad nesāpēs.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./
1541. Kad ausis sāp, tad tur jāiebāž gerāniju
lapas, vai
arī ietin melnā vilnā ķiplokus un piparus un
iebāž ausīs.
/Etn. IV, 1894. Auļukalns./
1542. Kad ausis sāp, tad tajās jāiebāž
rāmītes lapiņas.
Rāmīte [ģerānija] aug istabā ar robainām
lapiņām.
/K. Saržants, Viļāni./
1543. Kam ausis sāp, tam ausīs liek jerama (jerāņa?)
puķi.
/K. Jansons, Viļāni./
1544. Kad ausis ir aizkritušas un nevar dzirdēt, tad viņas
jādedzina: ņem linu drēbes paplatu garenu gabaliņu,
vienu pusi nosmērē ar vaskiem un tad sarullē, ka viens
gals iznāk platāks un otrs šaurāks. Šauro galu
iebāž
un pie platā gala tura aizdedzinātu skalu, tad
netīrumi sakrājoties drēbē un paliekot tīra.
/Etn. IV, 1894. Grostona./
1545. Kad ausis sāp, tad dedzina linu drēbes lupatu un
dūmus
laiž slimā ausī.
/P. Š., Rauna./
1546. Kad ausis tek, sadedzina jaunu audekla gabaliņu un
dūmus pa spolīti iepūš ausī.
/A. Rozenšteine, Saldus./
1547. Pret ausu sāpēm jāpūš ausīs
pīpes dūmi.
/Etn. IV, 1894. Ērgļi./
1548. Kam ausis sāp, tam ar aužamo spolīti caur rijas
logu
pūš elpu slimā tāds cilvēks, kas jūras
ūdeni dzēris.
/K. Jansons Vijciems./
1549. Kad bērnam dūrējs ausīs, tad tur ratiņa
spoles tievo
galu pie auss un resnajā pūš iekšā, bet tikai
tāds
cilvēks, kas dzēris jūras ūdeni.
/K. Pētersons, Tetelminde./
1550. Ausu sāpēs jādzer melnas aitas piens.
/K. Jansons, Plāņi./
1551. Skudru pūļus pajaucot, tur atrod mazus iedzeltānus
graudiņus, kas izskatās kā sveki, tie jābāž
slimās
ausīs.
/Etn. IV, 1894. Druviena./
1552. Kad sāp ausis, tās vajag izskalot ar kumelīšu
tēju.
/L. Ozola, Sērpils./
1553. Slimā ausī iepilina aitas pienu.
/Austere, Saldus./
1554. Slimā ausī iepilina vienu pilienu driģeņu
eļļas.
/A. Rozenšteine, Saldus./
1555. Slimā ausī laiž dzintara versmu.
/K. Pētersons, Venspils./
1556. Kad bērnam austiņa sāp, dedzina dzintaru
uz sakarsētu
dzelzi un laiž dūmus caur trekteri slimajā austiņā.
/K. Pētersons, Raņi./
1557. Mazam puikam ieslauc ausī meitenes mātes dējalu,
lai
bērnam ausis nesāp, un atkal otrādi.
/K. Jansons, Plāņi./
1558. Bērnam iepilina slimā austiņā izcepta
sīpola zupi. Arī
krūšu pienu iepilina iekšā. Iebāž ausī
arī mellu villu.
/K. Duka, Lielsatiķi./
1559. Sāpes ausīs var aizdzīt, ja tanīs lej
sulu, ko dabū,
cepot sīpolus ar ķimenēm.
/A. Azsils, Lubāna./
1560. Bērnam ielaiž kādu drusciņu paša
mīzalu slimā austiņā.
/Birkvalde, Lielsatiķi./
1561. Kad karstu maizes kukuli pārgriež uz pusi un ieliek
to
bļodā, tad no tās maizes izgaro tai bļodā tāds
ūdentiņš.
Ar to ūdentiņu vajaga mazgāt ausis, kad dur.
/M. Ķaupelis, Nīca./
1562. Kad bērnam ausis sāp, ietupina mellu kaķi
grāpī vai kur
citur, līdz pelcīte satek, to tad dod bērnam iekšā.
/K. Pētersons, Raņķi./
1563. Kam ausis tek, tam skudru pūžņa dūmi
zilinātā drēbē
ausīs jālaiž.
/K. Jansons, Plāņi./
1564. Kad ausis tek, iepilina aitas mīzalus. Liela zāle!
/Ķilevice, Saldus./
1565. [Kad bērnam ausis tek.] Sasutina zemes sīpoliņus
un
zupīti iepilina austiņā. Kad alkšņa malka
suzdama deg,
no pagaļu galiem sūcas ārā zupe, kuru iepilina ausī.
/Astere, Saldus./