AUZAS.

1608. Auza teikusies neļauties ne par ko kulšanā no salmiem
atšķirties, ja citādi ne, tad uzsēdīšoties apžārbeks uz
salma un tā jāteniski iziešot salmos līdz.
/P. V., Lubāna./

1609. Kad ievas zied, tad ir auzu sējamais laiks.
/M. Klause, Jaunpiebalga./

1610. Auzas jāsēj, kad ievas zied.
/M. Briekša, Līgatne./

1611. Auzas jāsēj tad, kad paegļi zied.
/K. Meiers, Lubāna./

1612. Ja grib auzas ēst, tad sērmūkša kociņš jāmet ūdenī:
Ja kosiņš stāvēs virsū, tad jāsēj, bet ja grims -
nav jāsēj.
/A. Aizsils, Lubāna./

1613. Auzas sēj jaunā gaismā, bet arī vecā mēnesī, kad viņa
gaisma nav par vāju. Ja auzas sēj ziemeļa vējā, tad
lācis tās neēd.
/S. Gūberts, 1688./

1614. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, tad nedrīkst veldē un
neklēpo.
/M. Navenckis, Zasa./

1615. Auzas sēj jaunā mēnesī, lai tās nenoklēpā.
/K. Jansons, Plāņi./

1616. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, jo tad tām stublāji nesalūst
uz tīruma.
/E. Jēpe, Palsmane./

1617. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, jo tad tām stublāji nesalūst
uz tīruma.
/E. Jēpe, Palsmane./

1618. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, tad tās zaļas būdamas
nesagāžas veldrē un ir vieglāk nopļaujamas.
/A. Mūrniece, Cēsis./

1619. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, jo tad viņas nekrīt veldē
un neklāpā (nesakarīga sakrišana).
/L. Aizpurve, Lubāna./

1620. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, tad labāka raža.
/A. Zvejniece, Piebalga./

1621. Auzas jāsēj jaunā mēnesī.
/B. Spūlis, Vārkava./

1622. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, jo vecā klāpojot (salms
pārlūst).
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

1623. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, citādi auzu stiebri nav
stingri - auzas noklēpā.
/A. Aizsils, Kalsnava./

1624. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, tad viņas neizstaipās pa
zemi.
/J. Kladnieks, Lubāna./

1625. Auzas jāsēj jaunā mēnesī; ja sējot vecā, tad salms
lūstot pušu.
/A. Lāce, Lubāna./

1626. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, lai rudenī lietū nenoslīktu.
/V. Poriete, Palsmane./

1627. Ja auzas sēj jaunā mēnesī, tad izaug garas auzas; ja
sēj vecā mēnesī, tad zemas, bet ir vairāk graudu.
/J. Banazis, Nīca./

1628. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, tad nenolūstot. Bet kā sējot
vecā mēnesī, ta lūstot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

1629. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, tad viņas nesakrīt un
neizput; sevišķi veca mēneša piektdienā auzas
nedrīkst ēst.
/E. Laime, Tirza./

1630. Auzas jāsēj jaunā mēnesī, lai neklupā; ja tomēr
jāsēj vecā mēnesī, tad no rīta.
/J. Rubenis, Ērgļi./

1631. Lai auzas nesakristu, tad tās jāsēj jaunā mēnesī,
bet ja tomēr sēj vecā, tad agri no rīta.
/G. Pols, Bauska./

1632. Auzas jācenšas sēt jaunā laikā, jo vecā laikā sētām
ir daudz melnplauku.
/A. Trejs, Talsi./

1633. Reiz saimnieks sēja pēdīgās auzas taisni mēneša
brūcībās, un rudenī auzas bija jāpļauj puszaļas.
Lai gan auzas bija puszaļas, tomēr skaudīgi bira.
No tās reizes es ar ievēroju, ka tas ir patiesība,
ka auzas nevar sēt mēnešu brūcībās, jo tad viņas
pļaujot birst.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

1634. Auzas nedrīkst sēt brūkošā (dilstošā) mēnesī, tad
sētas auzas pļaujot stipri birstot.
/Gailis, Venspils./

1635. Auzas nedrīkst sēt vecā mēnesī, tad viņas nobirst
laukā.
/J. Simbruks, Bauska./

1636. Auzas nesēj vecā mēnesī, tad auzas sakrītot.
/M. Priedīte, Lubāna./

1637. Auzas neesot jāsēj vecā mēnesī, tad viņsa salūstot.
/M. Priedīte, Meirāni./

1638. Auzas jāsēj vecā mēnesī, tad viņas augs biezas.
/V. Amoliņa, Olaine./

1639. Auzas jāsēj vecā mēnesī, tad viņas nenoklēpo
(nonolūst).
/J. Apkalns. Koknese./

1640. Auzas jāsēj vecā mēnesī no rīta, lai tām augot
nepiemestos kāda slimība.
/A. Gailis, Trikāta./

1641. Ja auzas jāsēj vecā mēnesī, tad jāsēj no rīta, lai
neklūp [nekrīt veldē].
/K. Krastiņš, Koknese./

1642. Auzas jāsēj jaunā mēnesī. Jaunā mēnesī sētas auzas
neaug, paliek mazas, bet krīt gar zemi, un salmus
lopi neēd.
/K. Mu:lenbacha mat./

1643. Jaunā mēnesī sētas auzas lāgā nepaaugot un
nenobriestot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

1644. Auzas jāsēj pilnā mēnesī, tad tās izaug garas un labas.
/P. Zeltiņa. Ikšķile./

1645. Auzas nevajaga sēt, kad mēnesi pušu lauž, tad noklēpā
(sakrīt).
/J. Rubenis, Ērgļi./

1646. Auzas jāsēj priekš pusdienas, tad tās nekrīt veldē.
/E. Korne. Meirāni./

1647. Auzas jāsēj rītā bez saules, tad tās labi aug.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

1648. Ja auzas sēj ziemeļa vējā, tad lāči tās neēd.
/S. Gūbērts, 125./

1649. Auzas neklēpā, ja tās sēj tādā laikā, kad abi spīdekļi
(saule un mēnesis) pie debesīm.
/H. Skujiņš. Smiltene./

1650. Ja pavasarī pa dienu var redzēt mēnesi pie debesīm un
ja tad tanī dienā sēj auzas, tad viņas klups (kritīs
veldē).
/K. Gorbiks. Sērene./

1651. Auzas sējot jāievēro padebeši, kad tie ābolaini, tad
auzas kupli padodas.
/K. Krastiņš, Mālpils./

1652. Auzas jāsēj pie mākoņainām debesīm, tad viņas aug
kuplas un skarainas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

1653. Auzas sējot vispirms jāuzsēžas uz maisa, jo tad, auzas
pļaujot, viņas nebirst uz lauka.
/K. Gorbiks. Jelgava./

1654. Auzas sējot sējējam jāģērbjas skrandās, tad aug labas
skarainas auzas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

1655. Auzas sējot jāvelk mugurā labi skrandains kamzolis, lai
aug skarainas auzas.
/Alksnis-Zundulis. Naudīte./

1656. Redzēju vīru, kas izgāja laukā auzas sēt, piegrāba
pirmo sauju smilšu un tās izsēja un pēc tam tad sāca
auzas sēt. Ar tām smiltīm visiem saviem skauģiem acis
būšot piebērt, lai neapskaužot tā sējumu.
/Latv. Avīzes. 1838. 13./

1657. Auzām ziedot, vajaga pusdienas laikā apiet apkārt
auzu laukam, tad ziemu nesalst kājas.
/K. Corbiks, Līvbērze./

1658. Lai lāči auzas neēstu, tad tās jāsēj pret ziemeļu
(ziem. v. p.) vēju ar cimdiem rokā.
/A. Pliens. Meirāni./

1659. Pavasarī, kad sēj auzas, pirmās saujas jāmet pret
sauli, jo tad vārnas neēd labību.
/M. Veidenberga. Vecmokas./

1660. Ja auzas sēj pavasarī, karstā pusdienas laikā, tad
vasara sausa un karsta.
/R. Šmits, Ilūkste./

1661. Auzu salmus savāra un dzer pret kāsu.
/M. Simiņš, Brukna./

1662. No jēlām auzām zirgs pļūta.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./