BEBRAKĀRKLS

(Solanum dulcamara).

1929. Judu (jeb budu) kārkliņi aug prāvos pūlīšos kā
ogumētru krūmiņi; viņu mazās lapiņas izskatās
kā zaķu austiņas. Kārkliņus izžaudētus dzeŗ kā
tēju, kad saskausts, kad vidus vaina; savārītus
dzeŗ iekšā, kad uziet uz nelabām pēdām. (Tādā
vietā cilvēku sajem aukstumi, tāda pūsma kā
viesulis.) Notikumiem viņi par daudz labi.
/K.Pētersons, Raņķi./

1930. Ja ar bebrakārklu zobus baksta, tad zobi
izbirst. [Sal. zeltenājs, kazinājs.]
/K.Jansons, Plāņi./

1931. Bebru kārklus lieto pret zobu sāpēm.
/J.Ilsters./

1931a. Sarīvēti bebru kārklu kātiņi der pret zobu
sāpēm.
/R.Bērziņš, Annenieki./

1932. Bebru kārkli jāsagriež smalki un jāliek pie
tabakas, tad tā jauki ožot un dodot patīkamus
dūmus.
/Etn. I, 1891. 109,Jaunsesava./

1933. Bebru kārklus dod sutinātus govīm pret asins
sērgu.
/S.Novickis, Ilūkste, RKr. 11./

1934. Latvieši lieto bebru kārklu pret klepu.
/E.Birzmanis, Latv. ārstn.
stādi, 1897./

1934a. Pret kāsu dzeŗ bebrakārkla novārījumu un
kaltētu liek to arī pīpē.
/P.Š., Rauna./