BEKAS.

1939. Beka, uz kuŗas esot kritusi cilvēka acs
(cilvēks to redzējis), vairs neaugot.
/K.Gailis, Ventspils./

1940. Ja mežā apskata beku, tad viņa vairs neaug,
bet sakalst.
/M.Irbe, Alūksne. P.Š., Rauna./

1941. Jo sēnīs ejūt satiksi sīvīti, nikō napīlasīsi
(nasalūbs), bet jo veirīti - lūbsīs.
/J.Vylcāns, Vārkava./

1942. Kad barvika, tārpu saēsta, sakrītot, tad tā
sakot: "Audz bērziņi, audz ozoliņi, nu mana
galviņa kukuru pļeks."
/K.Skujiņš, Lielvircava./