BIEZPUTRA.

3182. Agrāk svarīgākais latviešu ēdiens bija miežu putraimu
biezputra, kas noslēdza katru darbu, kā: apsējības,
appļāvības, apkūlības un t. t. Ar biezputru no stellēm
noņēma arī katru lielāku audekla gabalu. Biezputras
bija divējādas: tauku un piena. Tauku biezputras
laiks vilkās no Miķeļiem līdz Māras dienai [pavasara
Mārai], kad iesākās piena un līdz ar to arī piena biezputras
laiks. Sākot ar Jurģiem un beidzot ar Bērtuļiem,
biezputra bija parastais svētdienas pusdienas azaids
ar rūguša vai paniņu piena piestrēbumu. Darbdienās
tāds piestrēbiens bija no rudzu miltiem kultais un
raudzētais skābums [jeb kultene]. Kad biezputra bija
vārīta, tad nekad nedrīkstēja likt galdā maizi. Kas
pie biezputras piekožot maizi, to dzenot uz Sibiriju.
Pie putras poda piedegušos kašumus [piedegas] deva
tikai vīriešiem lai tiem augot lielas bārdas, bet
sievietes no tiem sargājās, baidīdāmās no bārdas
augšanas. /Jaunākās Ziņas, 1932. 161, 22. VII./

3183. Biezputra jāvāra, labību sējot, sienu pļaunot un
aitas cērpot, tad aug bieza labība, zāle un vilna.
Tas pats jādara aužot un velējoties, lai audekls
būtu biezs un drēbes stipras. /A. Upīts, Strenči./

3184. Pēc ikkatra darba beigās vāra biezputru, lai nākamo
gadu būtu laba raža. /A. Bērziņa, Aloja./

3185. Kad biezputru vāra, tad nedrīkst kausu uz grāpja
malas klapēt, jo tad badu saucot.
/O. Lide, Rauna./

3186. Biezputru vārot nedrīkst ar kausu pie katla malas
dauzīt, tad bads nāk mājās. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

3187. Vārot biezo putru, nedrīkst piesist pavārnīcu pie
grāpja malas, citādi biezā putra piedegs.
/O. Eglīte, Glūda./

3188. Kas vārošos biezputru nobaida, tam mute vārīsies
kā putras katls. /J.A. Jansons, Salaca./

3189. Mazām meitenēm nevajagot ēst negatavu, vēl vārošu
putru, tad viņas izaugot lielas pļāpas.
/H. Andersons, Kaugurciems./

3190. Kad biezputra vārās, tad nedrīkst laist bērnus
klāt, jo tad bērni savā dzīvē būs ļoti pļāpīgi.
/I. Menniks, Ainaži./

3191. Ja vārot biezputra lec pār katla malu, tad ēdēji
baras. /E. Laime, Tirza./

3192. Ja biezputra vāroties kāpj pār malām, nozīmē nelaimi.
/P. Jaunzemis, Nīca./

3193. Kod ceplī vuorēj bīžu putru un pūds suoks virt un
putra izkriss nu pūda, itei pīzīmēj tymā sātā
lomuošonu un kaušonu tu vysu dīnu.
/V. Podis, Rēzekne./

3194. Ja vārot biezputra ir piedegusi, tad ar degošo pagali
jāapgriež trīs reizes ap podu pretēji saules virzienam
un jāiedur par pašu vidu, tad ēdot piedeguma smaku
neviens nejutīs. /V. Miķelāns, Asare./

3195. Ja biezputra piedegusi, tad noliek katlu zemē, griež
riņķī deviņas reizes un saka: "Rūgtums velnam ,
saldums Dievam." Ja tā darot, tad piedeguma garšu
vairs nevarot manīt. /O. Grenševica, Vietalva./

3196. Biezputru, ja tā piesvilusi, vajagot, no podiņa
traukā liekot, trīs reizes ņemt no kreisās puses
uz labo pusi pār podiņa stīpu, lai sviluma garša
nebūtu sajūtama. /J. Jansons, Plāņi./

3197. Ja biezputru vārot tā piedeg, tad biezputras vārītājam
(-ai) būs slinks (sieva) vīrs.
/J. Jakāns, Bebrene./

3198. Ja meitai - vārītājai biezputra piedeg, tad puiši
viņu mīlē. /V. Saulīte, Mālpils./

3199. Kad biezputrā mērces bedrīte aizplūst, tad nāks
kāds ciemiņš. /P. Zeltiņa, Rīga./

3200. Ja ēd biezputru, vajaga izēst tukšu trauku, tad rītā
būs sauss laiks. /K. Kalniņa, Katvari./