BINDUS DIENA (21. marts).

3226. Bindus diena ir latviešiem pussvētdiena, un viņi to
sauc par kustoņu dienu. Tad zeme paliekot silta un
visi tārpi, skudras un kukaiņi sākot kustēties.
/J. Lange, 1772. Smiltene./

3227. Bindes dienā neko nedrīkst mājā ievest. Ja malku
vai žagarus ievedot, tad katrs malkas gabals un
žagariņš pārvēršoties par čūsku. Ja Bindes dienā
sērmūkša koka kūjiņu zemē iemienot, tad pēc pāra
stundām atradīšot pie tās saritinājušos čūskas
zemē guļam. Bindes dienā vajagot garkāta izkapti
tādā vietā izkārt, kur staigājot to vienmēr varot
redzēt, tad tai gadā nevienas čūskas neredzēšot.
Priekš saules lēkšanas vajagot lopu kūtis izslaucīt
un mēslus izsviest pret ziemas pusi, tad mušas
nedzīvošot kūtī. Arī govīm vajagot muguras noslaucīt,
tad vasaru nevienas mušas tās neaiztiekot.
/Mājas Viesis, 1891. 27.
Jaunpiebalga, Gatarta, Drusti./

3228. Ja Binduksī (21. martā) un Gērdutā (17. martā)
ieved mājā žagarus, tad tur vasarā čūskas dzīvo.
/K. Jansons, Plāņi./

3229. Bindiksī nedrīkst žagarus vest mājā, jo tad ar
vasaru garie tārpi iet mājā.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

3230. Benedikta dienā nav brīv ievest mājā ne siena, ne
kā cita, tad ieved "garās" (čūskas).
/V. Loze, Drusti./

3231. Ja kustoņu dienā ved ko no meža mājā, tad vasaru
nāk mājā čūskas. [Sal. P. Māra, Ģertrūdes d., Lielā
piektdiena, gavēnis.]
/P.Š., Rauna. Z. Lancmanis, Lejasciems./

3232. Bindus dienā, Ģertrūdē un gavēņa piektdienās nedrīkst
itin neko nomeža vest, tad čūskas nāk mājā.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./

3233. Benedikta dienā nedrīkst vest malku no meža, tad
čūskas iet tai pakaļ. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

3234. Mājas mātes jau ap marta vidu sākot staigāt pa kūtīm
un staļļiem, slaucīdamas griestus un sienas, lai
vajātu mušas. Kas to neizdarot visvēlāk līdz Benediktam,
tā lopiem vasarā daudz jākaujas ar mušām un visādiem
smūdžiem. /Balss, 1886. 18./

3235. Benedikta diena ir kustoņu diena, kad visi kustoņi
uzmostas no ziemas miega.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

3236. Kustoņi, kas nebūtu pamodušies Ģērdas dienā, ceļas
Bindus dienā, jo Bindus ir vēl spēcīgāks kā Ģērda.
/Aizkrācnieks, Tirza./

3237. Binduļa dienā jānoslauka kūtī sienas un griesti,
tad lopus kukaiņi neēd. /E. Lācis, Tirza./

3238. Benedikta dienā jāslauka griesti, pirms saulīte
uzlec, tad mušu neesot. /V. Loze, Drusti./

3239. Benedikta dienā jāslauka griesti, lai nebūtu mušu.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./

3240. Bimbuļu dienā (Benedikta diena 21. martā) jāslauka
kūts griesti, tad mušas neaug un lopi nebizo.
/E. Laime, Tirza./

3241. Kad Bindus dienā govīm muguras slauka, tad vasaru
mušas nekož. /M. Zaķe, Drusti./

3242. Binduļa dienā nevar ūdeni liet silē, lai lopi nebizo.
/E. Lācis, Tirza./

3243. Kustoņu dienā visi kustoņi pamostas no ziemas miega.
/P.Š., Rauna./

3244. Benediktā lācis vien neuzceļas, bet tikai apgriežas
uz otriem sāniem. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

3245. Bindes dienā mostoties lācis un pagriežoties uz
otriem sāniem gulēt. /Aizkrācnieks, Tirza./

3246. Benedikts jāsvin, jo tad lācis migā uz otriem sāniem
griežoties un visi kustoņi tad esot kājās.
/J. Dambenieks, Rīga./

3247. Bindus rītā nedrīkst ilgi gulēt, jo šinī dienā ceļas
lācis augšā, un kas pēdējais paliek gultā, tam
lācis atstāj savu miegu. /A. Leimane, Mārsnēni./

3248. Bimbuļu dienā (21. martā) visiem bez saules jāuzceļas:
kas neuzceļas, tam lācis atdod savu miegu.
/A. Leimane, Mārsnēni./