BĪŠANĀS.

3360. Lai ejot nebūtu bailes,
tad līdzi jāņem paegļa vai pīlādža
runga.
/A. Bērziņa, Aloja./


3361. Ja kāds ir ļoti bailīgs, tad
otram vajaga to labi sabaidīt; tad
tam vairs nebūs bailes.
/V. Pavāre, Iecava./


3362. Kad cilvēkam uzmācas
bailes kādā vietā, tad tur nevajaga
palikt, jo tai vietā notiks kāds slik-
tums.
/I. Upenieks./


3363. No sabīšanās var izcel-
celties visādas slimības, visvairāk
roze.
/P. Š., Rauna./


3364. Ja no kāda cilvēka sabīs-
tas, tad no viņa vajaga dabūt ma-
tus vai drēbes lupatiņu, sadedzināt
to un dūmus ap sevi apkūpināt,
tad nekas slikts nenotiek.
/E. Stīpniece, Vērene./


3365. Skolniecei piemeties au-
gons, un nu nosprieduši, ka tā no
skolotāja nobijusies. Tad gribējuši
no skolotāja dabūt kādu drēbes ga-
baliņu jeb matu kušķīti, ar ko sli-
mo kvēpināt.
/Latv. Avīzes, 1877. 7./


3366. Ja cilvēks sabaidās no
kāda dzīvnieka jeb otra cilvēka un
pēc tam saslimst, tad jānocērp šis
dzīvnieks un jāapkūpina slim-
nieks, tad paliek vesels.
/Vidzeme./


3367. Kad kāds nobaidās no kā-
da cilvēka, tad no tā, kas baidījis,
vajagot nocirpt matus, lai nepalik-
tu slims.
/J. Streņģis, Nīca./


3368. Ja kaut kas pārbaida cil-
vēku, tad pārbaidītājs "jācērp".
/J. Zvaigzne, Rēzekne./


3369. Kad sabīstas, tad trīsreiz
jānospļaujas, lai roze nepiemetas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


3370. Kad sabīstas, tad vajaga
nospļauties, jo tad rodze nepieme-
toties.
/J. Līnis, Taurene./


3371. Ja stipri nobaidās, tad trīs
reizes jānospļaujas, lai nepiemetas
roze.
/N. Stepanovs, Nīca./


3372. Ja kādreiz nobaidoties, tad
trīs reizes jānospļauj, citādi pieme-
tas roze.
/K. Lielozols, Nīca. A. Veikere, Rīga./


3373. Ja sabīstas, tad jānospļau-
jas, citādi piemetas roze vai kāda
cita kaite.
/A. Aizsils, Veckalsnava./


3374. Ja cilvēks dienu sabaidās,
tad trīs reizes jānospļaujas un trīs
reizes jāpārmet krusts, lai roze ne-
piemestos.
/V. Līcis, Līgatne.

3375. Ja nobīstas, tad vajaga
piesaukt savu vārdu, tad nedabūs
rozi.
/H. Vilšķērsts, Daugmale./


3376. Kad sabīstas, vajaga no-
spļauties.
/V. Rūnika, Skujene./


3377. No kaut kā sabīstoties,
vienmēr vajaga nospļauties, tad ne-
kāds ļaunums nenotiek; bet ja ne-
nospļaujas, tad var notikt kāda ne-
laime.
/E. Puriņš, Skujene./


3378. Ja sabaidās, tad vajag no-
spļauties, jo citādi vēderā (iekšpu-
sē) ieaug nelabi augoņi.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./


3379. Kad sabaidās, tad jāno-
spļaujas, lai nepiemetas kāda sli-
mība.
/L. Strute, Šķibe./


3380. Ja nobaidās, tad trīs rei-
zes jānospļaujas, tad nekas ļauns
neceļas.
/A. Zvejniece, Lubāna./


3381. Kad sabīstas, tad trīsreiz
jānospļaujas, lai drudzis nepiemes-
tos.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava./


3382. Ja sabīstas, tad trīsreiz
jānospļaujas, jo tas visu ļaunu aiz-
dzen.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./


3383. Ja kādreiz sabīstas, tad
vajaga trīs reizes nospļauties, jo, ja
nenospļaudās, tad nakti murgojot.
/P. Eglīte, Priekuļi./


3384. Kad sabīstas, tad trīs rei-
zes jānospļaujas, lai nepiemetas
indeve.
/B. Blumbachs, Lībagi./


3385. Ja sabīstas, tad trīs reizes
jānospļaujas, un nekāda kaite ne-
piemetīsies.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./


3386. Ja stipri sabaidās, tad va-
jag trīs reizes nospļauties.
/A. Korsaks, Ezere./


3387. Ja kāds ir sabijies, tad, lai
nepiemestos kāda kaite, trīsas rei-
zes jānospļaujas.
/J. Zanders, Zaļenieki./


3388. Ja cilvēks piepēži tiek iz-
baidīts, un lai nenotiktu kāda ne-
laime, vajaga tikai trīs reizes no-
spļauties un viss būs labi.
/K. Corbiks, Ārlava./


3389. Kad nobīstas, tad vajaga
trīsreiz uz kreiso pusi nospļauties.
/P. Š., Rauna, K. Jansons
Plāņi. J. Jaunsudrabiņš, Nereta./


3390. Kad stipri sabīstas, vajag
trīsreiz pār plecu nospļauties, tad
nemetas nekāda vaina.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


3391. Ja sabīstas, tad trīs reizes
jānospļaujas un jāuzdzer virsū
auksts ūdens, tad nepiemetas sli-
mība.
/A. Aizsils, Kalsnava./


3392. Kad kādu cilvēku otrs sa-
baida, tad tam vajaga baidītājam
trīsreiz pakaļ spļaudīt, lai nekāda
kaite nepiemetas.
/E. Zommere, Rauna./


3393. Ja sabīstas, tad vajaga 3
reizes nospļauties un sacīt: "Ne pie
suņa, ne pie kaķa, ne pie manis
paša."
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./


3394. Ja pārbīstas, tad tūliņ
trīs reizes jānospļaujas un jāsaka:
"Kaut tevi velns parāvis!"
/K. Strautiņš, Mēdzūla./


3395. Kas sabaidās, tam 3 reizes
jānospļaujas un jāsaka: "Lai dru-
dzis, roze nepiekrīt!"
/J. A. Jansons./


3396. Ja nobaidās, ir trīs reizes
jānospļaujas un jāsaka: "Ne roze,
ne drudzis." Tad nekāda slimība
nepiemetas.
/A. Rozentāle, Jaunauce./


3397. Sabaidoties vajaga no-
spļauties un teikt: "Tpfu, tpfu, ne
roze, ne drudzis!" Tad no sabaidī-
šanās nebūs nekādas kaites.
/K. Corbiks, Valgunde./


3398. Ja kāds cilvēks sabīstas,
tad vajaga trīsreiz nospļauties un
teikt: "Tfu, tfu, tfu! Ne drudzis,
ne roze!"
/K. Corbiks, Jelgava./


3399. Kad sabīstas, tad trīs rei-
zes jānospļaujas un jāpiemin tā
diena, tad no sabīšanās nekas ne-
piemetas, piem., jāsaka: "Pi, pi,
pi, šodien trešdiena!"
/A. Skreija, Nurmuiža./


3400. Pārliecīgi uztraucoties, trīs
reizes jānospļaujas un jāsaka:
"Svēts, svēts, svēts", tad nepaliek
slikts iespaids uz veselību.
/K. Corbiks, Jelgava./

3401. Kad bērns nobīstas, tad
māte saka: "Tfi, tfi, tfi! pie suņa,
pie kaķa, ne pie mana bērna", tad
bērnam nepiemetas nekādas lik-
stas.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./


3402. Kad sabaidās, tad jāsaka:
"Suns cecere, kara Marija, pa logu
iekšā, pa durvīm ārā!"
/L. Strute, Šķibe./


3403. Lai no pārbīšanās netiktu
nekāda kaite, tad nobaidītājam jā-
skatās uz kreisās rokas nagiem un
jānospļaujas.
/E. Zommere, Rauna./


3404. Ja ļoti sabīstas, tad vajaga
cieši paskatīties uz nagiem, kamēr
uztraukums pāriet, tad nekas ļauns
nepiemetīsies.
/A. Viklands, Vecpiebalga./


3405. Kad sīvīte kuo navīn stypri
sasabeist, tad vajaga tyulīt pasa-
vērt uz kreisuos rūkas nogīm. Tod
slimība napīlips.
/T. Beča, Preiļi./


3406. Ja no kā sabaidās, tad jā-
nospļaujas un jāpaskatās uz na-
giem vai jāiedzer cukurūdens.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./


3407. Ja sabīstas, tad jānospļau-
jas un jāskatās uz kreisās kājas
mazo pirkstiņu - nekas nenotiks.
/J. Šmits, Ķēči./


3408. Kad sabaidās, tad vai nu
jānospļaunas, vai jānodzeras, vai
arī jāizmiezas, lai nepiekrīt kāda
liga.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./


3409. Ja nobijies, tad vajag trīs
reiz nospļauties vai izmīzties.
/A. Mednis, Limbaži./


3410. Ja cilvēks sabīstas, tad tam
jāiedzer auksts ūdens, lai nekāda
kaite nepieliptu.
/P. Š., Rauna. O. Ronis, Jē-
kabpils. A. Salmāns, Balvi./


3411. Ja sabīstas, tad vajaga iz-
mīzties, lai nepiemestos kāda kaite.
/V. Johansone, Jaunpiebalga./


3412. Kad sabīstas, tad jāmiez
uz maizes krāsns slaukāmās slotas,
lai nepiemestos kāda kaite.
/M.Liniņa, Aizputes apr./


3413. Kas nobijies, tam vajaga
caur pirts slotu izmīzties.
/K. Jansons, Plāņi./


3414. Kad nobīstas, tad vajag
izmīzt caur stupuru, tad nepieme-
tas roze.
/M. Ķaupelis, Nīca./


3415. Ka sieva sabaidās, tai jā-
miez caur slotu.
/Gustus, Penkule./


3416. Ja bērns sabaidās, tad liek
tam caur čauksturi (lapu slota)
mīzt.
/M.Klēbacha, Sātiņi./


3417. Ja esi nobijies, tad izmīz-
nies, 3 reizes nospļaujies un 3 rei-
res apgriezies riņķī - nesaslimsi.
/J. Jakāns, Bebrene./


3418. Ja cilvēks sabaidās tad
viņu kūpina ar svētītām zālītēm, ja
saslimst - tad mazgā jeb dod
dzert svētīto ūdeni.
/A.Sprūdžs, Varakļāni./


3419. Ja kāds ir stipri sabijies
un paliek slims, vajag ņemt ūdeni
kādā traukā, ielikt tanī trīs karstas
ogles. Slimniekam nu jādzer trīs
malki tā paša ūdens, un arī tanī
pašā ūdenī jānomazgājas, tad
ūdens jāizlej, un slimnieks paliek
vesels.
/A. Brūvele un A. Suse, Ape./


3420. Ja kas stipri sabijies, tad
tam esot trīs reizes uz zemes jāsit,
lai no lielām izbailēm slims ne-
paliek.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./


3421. Ja, viesim nākot, sabīstas
mazs bērns, tad bērna mātei jāiet
uz ciemiņa māju un jānocērp tās
mājas suns, tad bērns paliekot ve-
sels.
/J. Vīksne, Lubāna./


3422. Ja bērns no sabīšanās da-
bū krampjus, tad jāsadedzina viss,
kas bērnam mugurā, un pelni jā-
iedod bērnam.
/E. Laime, Tirza./


3423. Ja bērns nobaidās no su-
ņa, tad no šī suņa vajag nocirpt
drusciņ vilnu, to sadedzināt un ar
ūdeni dot lai bērns iedzer; tad ne-
kas nekaitēs.
/M. Klause, Jaunpiebalga./


3424. Ka bērna māte nobijusies,
tad nomazgā bērnu un tanī ūdenī
mātei kreiso kāju. Tad mazā bēr-
na māte paliek vesela.
/A. Ozoliņa, Taurene./


3425. Ka mazs bērns ir nobijies,
tad jāņem krāsns slota, jāieliek
bērns šūpulī, un apakš šūpuļa slota
jāsadedzina. Slotas vietā var ņemt
arī bezdelīgu perekli. Tad bērns
paliek vesels.
/A. Ozoliņa, Taurene./


3426. Kad maziņš bērniņš sabīs-
tas, tad mātei vajaga nolaizīt trīs
reizes ar mēli bērniņam pieri un
pārspļaut sev pār kreiso plecu, jo
ta bailes nenodarīs viņam nekādu
ļaunumu.
/V. Krieviņš, Daugmale./


3427. Bērnu, kas sabaidījies, kas
miegā raustās, kvēpina ar svētī-
tām zālēm (dillēm, mētrām). [Sal.
bērns.]

3428. Ja bērns sabijies no pēk-
šņas suņa riešanas un kļuvis slims,
tad jāpagādā sari no vainīgā kus-
toņa astes galiņa, un tie sadedzi-
nāti jāiedod slimniekam.
/K. Corbiks, Vilce./


3429. Kad no kā satrūkstas, tad
no tā jānocērp vilna (mati), jāsa-
grauzdē un ūdenī jāiedzer.
/J. Apsalons, Sēļpils./


3430. Ja bērns sabīstas no kāda
cilvēka vai kustoņa, tad no tā jā-
dabū mati vai vilna, kurus dedzi-
not bērns ir jākvēpina.
/P. Š., Rauna./


3431. Ja bērns sabijies no dego-
šas mājas, tad viņam jāiedod sa-
berzta ogle, kas ņemta no uguns-
grēka vietas.
/K. Corbiks, Vilce./


3432. Kad bērns sabīstas un no
izbaiļa paliek slims, tad salasa vi-
sādus mēslus paslieksnē vai citur
istabā, uzmet uz uguns, lai tur
gruzd. Gruzdējuma dūmos tur sli-
mo bērnu, ko sauc par svēpēšanu,
caur ko tad bērns paliek vesels. -
Tāpat dziedina ar istabā sagrābstī-
tām smiltīm, kuras iemet ūdenī un
tajā mazgā bērnu, iepriekš no tā
bērnam iedodot dzert.
/Etn. I, 1891. 66./


3433. Naktī ja saņem piepēžas
bailes, tad esot kāds miruša cilvēka
gars klāt; vajagot minēt tik viņa
vārdu, un viņš izstāstīšot visu, ko
tik vēloties.
/J. Šmits, Ķēči./


3434. Lai izdziedētu slimības,
kas radušās no bailēm, tad jāēd
trīs kumosi zagtas maizes vai ari
jāiespļauj divās riekstu čaumalās.
/T. Ķenga, Jelgava./


3435. Ja, gulēdams svešā vietā,
kāds baidās no ēniem, tad jāņem
nazis, jāapvelk ar to ap gultu un
ar to pašu nazi jāuzmet krusts uz
gultas; tad vairs nebūs jābaidās
no ēniem.
/F Brīvzemnieks, 1881. VI, 198./