BITENIEKS.
3341. Par bitenieku nevar būt
ikkatrs cilvēks, bet tikai tas, kam
bišu laime. Bišu laime ir tiem cil-
vēkiem, kam skrituļaini pirksti.
Par skrituļainiem sauc tādus pirk-
stus, kam ādas rieviņas pirkstu ga-
los saiet gredzenā. Tādēļ ir daži bi-
tinieki, kam vareni padodas bites,
citiem tās atkal nepadodas. Tas ir
sakarā ar to, cik kuram skrituļu
pa abām rokām kopā. Jo vairāk
skrituļu, jo laimīgāk sbitenieks.
/A. Lejiņa, Talsi, Vandzene./
3342. Kam uz rokām daudz
spalvu un arī kājas un krūtis spal-
vainas, tāds ir liels bitenieks (drav-
nieks).
/A. Leimane, Mārsnēni./
3343. Tam cilvēkam, kam esot
spalvainas krūtis, tam izdodoties
bites.
/H. Skujiņš, Smiltene./
3344. Ja Ziemassvētkos, Jaunā
gadā un Triju kungu dienā vaka-
ros bitenieki citu kūtīs cērp aitas
un no tādas vilnas uztaisa cimdus,
tad viņiem bites labi padodas.
/A. Salmāns, Balvi./
3345. Lai biteniekiem nekostu
bites, tad bija, citiem nezinot, jā-
apcērp svešu cilvēku aitām purni
un no tās vilnas jānoada cimdi,
kurus tad lieto bites kopjot.
/G. Pols, Vecgulbene./
3346. Ja bitenieks grib, lai vi-
ņam bites labi izdodas, tad tam va-
jaga no kaimiņu aitām nozagt
kaut tik vilnas, cik vajadzīgs cim-
diem pirkstus pieadot.
/A. Zeltkalns, Lubāna./
3347. Bitenieki jaungada naktī
iet kaimiņu kūtī, apcērp aitas ap
galvu, un no šās vilnas ada cim-
dus. Ar šiem cimdiem iet pie bi-
tēm, tad bites daudz medus nes.
/A. Zālīte, Bērzpils./
3348. Ar bitenieku (cilvēks,
kam bites) nevar sarunāties ārpus
sētas stāvot, tad bites nepadodas.
/Z. Lāce, Veclaicene./