BITES.
Bites vispārīgi
Bites sapnī
I. Bites vispārīgi.
3256. Priekš 300 gadiem bija
pieņemts, ka bišu koks piederēja
tam, kas pirmais to uzgāja un ap-
zīmēja par savu, neskatoties uz to,
kura zemē tas atradās.
/J. Krūmiņš, B. Zemes pieli-
kums, 193, 28./
3257. Bites neesot pie vārda jā-
piemin, bet jāsauc par sētmalie-
šiem, maziem vai saldiem putni-
ņiem.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
3258. Bites nav jāsauc vārdā.
bet par putniņiem, lai tām neno-
tiktu kas ļauns.
3259. Lai bites labi izdotos, tad
viņas jāsauc par putniņiem, ne par
bitēm.
3260. Bites nevar paciest, ka
pie viņām nāk kaislīgi negodīgi cil-
vēki, jeb arī sievietes ar mēneš-
ziediem. Tāpat viņām nepatīk alus,
brandvīna, ķiploku un rutku
smaka. Viņas necieš arī maitas un
atejas smaku. Tālāku viņas nepa-
nes sāli, lielu troksni, melnu un
sarkanu krāsu.
3261. Bišu tēviņiem ir savs
sargs, kas tos apgulda un atkal pie-
ceļ.
3262. Citi saka, ka bites ir kur-
las un nekā nedzird, bet tas nav
tiesa.
3263. Citi saka, ka līdz ar ra-
su nākot no debesīm arī medus
sula, ko tad bites ievācot.
3264. Bitēm ir daudz ienaid-
nieku, kā: kaķi, zirnekļi, dzeņi,
bezdelīgas, skudres, kaupiņi. Bet
lielākais viņu ienaidnieks ir lācis.
Citi saka, ka lācis meklējot medu
ne tik daudz sava kāruma dēļ, kā
acu dziedēšanas labad.
3265. Cirpuļi aitām gavēnī iz-
cirpuši pieri un ausu starpas un
to vilnu ielikuši bišu stropā, lai
bites dzīvojot kopā kā aitas. [Sal>
Māra.]
3266. Ja grib, lai bites labi
izdodas, tad Māras rītā priekš sau-
les svešā kūtī jānocērp aitu pieres.
3267. Gavēņa laikā bitnieki ejot
otra kūtī aitām uz galvas nogriezt
pa sprogai vilnas; aitām no tā nav
nekādas nelaimes, bet bitēm lai-
me. No tās vilnas adot arī cimdus,
ko pie bitēm iet.
/J. Lancmanis, Lejasciems./
3268. Bitenieki gavēnī ejot zagt
vilnu, cirpdami aitas, no vilnas
adot cimdus.
3269. Bitenieki gājuši ceturt-
dienas naktīs pa svešām kūtīm
aitas cirpt, lai bites izdotos.
3270. Lai bites labi nes medu,
tad vajag aiziet uz kaimiņu mā-
jām un apcirpt aitas.
3271. Ja pa bitēm sāk strīdē-
ties, tad viņas izput.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. J. Dā-
bols, Lielvārde./
3272. Bitēm vislabāk taisīja
dravu vecos ozolos, priedēs un lie-
pās. [Liepās gan tikai pēdējā
laikā.]
3273. Ja tropiņš atgriezts pret
ziemeļiem, tad bites (putniņi) ne-
lienot.
3274. Ja bišu stropu ejas pir-
mā maijā apsmērē ar kazu pienu,
tad viņas drīzi spieto.
/A. Zvejniece, Piebalga./
3275. Bišu stropu caurumiņus
vajaga rītos ar aitu pienu ap-
traipīt.
3276. Kad bites bērnus laižot
laižas projām, tad uz kāda koka
jāuzmauc bērza piepe, kas jāuz-
slien gaisā, jo tad bites ap to aplīp
apkārt.
3277. Bišu spiets maijā ir lī-
dzīgs siena vezumam, bet jūnijā
nav pūliņu vērts.
/Brīvā Tēvija, 1927. 183./
3278. Bišu spiets maijā atsver
lielu siena vezumu.
3279. Māņticīgi cilvēki pie svē-
tā vakarēdiena izņem no mutes
Dievmaizi, aiznes uz māju un ie-
liek bišu stropā, lai pie bitēm svē
tība vairotos.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
3280. Kad tirgū, savam ienaid-
niekam neredzot, nomaucot viņa
zirga apaušus un uzmaucot atkal
otrādi, tad paša bites izdodoties
labi, bet viņa bitēm klājoties
slikti.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
3281. Spalvainam cilvēkam bi-
tes izdodas. [SaL. spalvas, cilvēks.}
3282. Biteniekiem bitēs kāpjot,
jātaisa bišu balle, lai labi veiktos
ar bitēm.
3283. Ja dravinieks gribēja, lai
kaimiņa buņģos, ķozuļos jeb pul-
ceņos kokos uzvilktos stropos ne-
ietu šā bites, tad vajadzēja pie tā
koka saknes iedurt adatu bez acs.
Tas nu bija jāizdara ar cimdiem
un slepeni, lai otrs to neredzētu.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune.
D. L. f. 1888. 28./
3284. Ja btes taisās iet prom
(spietot), tad vajaga vakarā no-
klausīties, ko bites runā. Ja viena
māte saka: "Prom, prom!" un ot-
ra: "Palikt, palikt!" tad bites nā-
košās dienās spietos.
3285. Tie bitenieki zina, kad
bites grib no tropa iziet un bēgt,
tad tie bitenieki tās bites var uz-
turēt ar klinkstēšanu, kad ar at-
slēgām jeb uz katlu, jeb beķeni
sit un skandina.
/G. Mancelis, Lett. Postill I.
1654. 318./
3286. Kav bites sieto, tad jā-
skrien ar zvaniem pakaļ, lai vi-
ņām sajūk ceļš.
3287. Kad bites nestāv sropā,
tad jāpaņem dzīva varde un ar to
strops jāizsmērē un atkal jāpalaiž
vaļā.
3288. Kad sameklē trīs pagas-
tu ecēžu tapas un, mājās pārne-
sot, divas atstāj ārpus un trešo
ienes bišu dārzā, tad bites labi pa-
dodas.
3289. Bišu dārzā nedrīkst bār-
ties, nedz arī tur ieiet basām kā-
jām.
3290. Bites naida negribot, ja
pār medu kāds sabaroties, tad tam
viņas izputot.
3291. Kad bites rauga un bied-
ram nedod pusi [medus], tad bi-
tes mirstot vai citur aizejot.
3292. Kad iet pie bitēm, tad ne-
drīkst bezdēt, jo tad bites ļoti dzeļ.
3293. Bičoļiem (bišu brāļi) jā-
dala medus ļoti taisnīgi, jo citādi
bites nepadodas.
3294. Kuru bišudārzu zagļi ie-
zog, tur nav laimes.
3295. Kuru bišu dārzu zagļi ie-
zog, tur nav vairs laimes.
/Veca vārdnīca no 17. g. s./
3296. Ja bites dzirda ar spirtu,
tad tās iet laupīt pie citu bišu stro-
piem.
3297. Priekš bērnu laišanas pie
bišu tropa varot dzirdēt, ka vecais
bišu tēvs sakot: "Prom, prom,
prom!" bet jaunais lūdzoties: "Tē-
tīt, tētīt, tētīt!"
3298. Priekš bišu spietošanas,
viena māte skaita smalki: "Iet, iet,
iet." Otra rupjāk: "Stāv, stāv, stāv."
3299. Ja bites spieto jaunā mē-
nesī, tad tās ir strādīgas, ja vecā
mēnesī, tad slinkas.
3300. Taurkalnē izlieto, bites
apslakot (kad tās bērnus laiž), pēc
iespējas tikai krūklu slotiņas un
tāpat arī krūklu koku, krātiņu pa-
gatavojot un ierīkojot.
3301. Bites tikai ievu ziedu ne-
ņemot.
3302. Bites neiet pie sarkanā
āboliņa medus sūkt tādēļ, ka
Dievs tām to aizliedzis. Pie sarkana
āboliņa viņas gājušas svētdienā un
sūdzējušās Dievam, ka darba die-
nās bieži lietus līstot, kāpēc tām
jāstrādājot svētdienā.
3303. Bitēm Dievs aizliedzis
sarkano āboliņu, tādēļ ka tās svēt-
dienā gājušas medus meklēt.
3304. Dievs aizliedza bitītei
Sarkano āboliņu, Kam bitīte ne-
svinēja Svētās dienas launadziņu.
3305. Skan mežiņis rītā agri,
Skanēj#' sebu vakarā, Dienas vidu
neskanēja, Tad bitīte ābulā.
3306. Sasadzīra div#' bagāti Zie-
mu ciest, nesasalt: Bitīt#' koka na-
miņā, Rudzīts zemes gabalā.
3307. Div#' bajāri lielījās Cietu
ziemu izmituši: Bitīt#' koka serdītē,
Rudzis sniega apakšā.
3308. Bitīt#' Dieva kalponīte,
Dievam dara gaišumiņu; Pati sēd
ozolā, Sveces deg baznīcā.
3309. Kad bites labā laikā pa-
liek stropos jeb nelaižas tālu pro-
jām, tad būs lietus.
3310. Bites steidzas ātri stropā
iekšā un ārā, kad lietus gaidāms.
3311. Ja bites ar bariem laižas
atpakaļ pie saviem tropiem, būs
lietus.
3312. Ja bites agri iet gulēt, tad
būs lietus.
3313. Ja bites, saulei noejot,
vēl laižas ziedos, tad rītā līs lietus.
/L. Daugaviete, Smiltene./
3314. Ja no rīta bites nelaižas
ārā, tad gaidāms lietus.
3315. Ja bites ilgi guļ - gai-
dāms lietus.
3316. Ja bites vakarā ātri beidz
iet ziedos, tad otrā dienā jauks
laiks.
/A. Pidriks, 60 g. v., Sauka./
3317. Priekš sausa laika bites
paliek niknākas un biežāki dzeļ.
3318. Ja bites, cilvēkam gar
stropu garām ejot, klūp virsū, tad
būs lietus.
3319. Bites sēd čupiņās uz
tropa sienām uz karstu laiku.
3320. Ja mākoņiem tuvojoties
bites neslēpjas tropos, bet turpina
darbu, tad lietus nelīs.
3321. Ja bites augstu lido -
būs labs laiks.
3322. Bites dzeļ tikai skaudī-
giem cilvēkiem.
3323. Kad bite iekož, vajag ko-
dumu sarīvēt ar sīpolu.
3324. Bitēs jākāpj īsi priekš
pilnas gaismas.
3325. Pret bites kodumu ir de-
rīgi ausu sviedri; ar šiem jāap-
smērē tā vieta, kur iekosts.
3326. Kad iedzeļ bites vai lap-
senes, tad tur steigšus jāuzliek ze-
me virsū un jāsaberzē; tad nebūs
nekāda tūkša.
/P. Š., Rauna. K. Saržants,
Blīdene./
3327. Kad bišu īpašnieks mi-
ris, tad bites iznīkst.
3328. Pārdotas bites atgriežas
atpakaļ, kad pircējam caur vārtiem
ejot saka: "Eu, panāc šu! Ne, ne,
brauc vie!"
3329. Bites izbeidzas, ja ap
stropa caurumiņiem aptraipa vel-
na sūdu.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205./
3330. Ja lielā piektā noķer kā-
du biti un liek tai izlaisties caur
vilka muti, tad visas bites nobeig-
sies.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205./
3331. Ja kāds grib aizņemties
medu savu bišu edināšanai, un
aizdevējs pie medus pieliek maizes
raugu, tad nobeigsies visas bites,
kas ēdīs to medu.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 205./
3332. Ak, tu Dievs, nu es būšu
Dravenieka līgaviņa: Man bitīte ie-
sameta Vainadziņu cekulā.
II. Bites sapnī.
3333. Ja sapņos redzot bites,
tad drīz būšot lietus vai sniegs.
3334. Ja sapnī redz bites, tad
ugunsgrēks.
3335. Ja sapnī redz bites, tad
būs ugunsgrēks.
3336. Ja sapnī redz bites spie-
tājot, tad būs sniegs.
3337. Kad sapnī redz bites bēr-
nus laižam, tad tas ir uz puteņa
laiku.
/Āronu Matīss. Bērzaune./
3338. Kad sapnī bites spiež, tad
būs ugunsgrēks jeb sniegs.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./
3339. Kad sapnī redz bites spie-
dam, tad nodegs mājas.
3340. Juo sapynā radz bitis,
tod guņsgrāks voi kars.
/A. Borozinska, Barkava./