BLAKTIS.

 

3436. Blaktis esot cēlušās no
viena velna, kas gribējis daudz asi-
ņu dzert. Tāpēc arī blaktis tik ne-
jauki smirdot, ka esot radušās no
velna. [Skat. velns.]
/J. Plaudis, Dzērbene./

3437. Ar verdošu ūdeni vecā
nesī plaktis izplaucē.
/K. Jansons, Viļāni./

3438. Ja istabā ir blaktis, tad
tās nedrīkst plucināt augošā mē-
nesī; tad tās aug trīskārtīgi.
/A. Broža, Naukšēni./

3439. Ja gribējuši izdzīt blaktis
no istabas, tad ņēmuši pirmo ledu
un svieduši tām virsū.
/E. Krastiņa, Naukšēni./

3440. Blaktis iznīkst no zemes
pūpēža pelniem.
/K. Jansons, Plāņi./

3441. Blaktis var izdzīt no ista-
bas, iesmērējot attiecīgās vietas ar
cūkas taukiem.
/A. Zvejniece, Piebalga./

3442. Kur blaktis aug, tur jāie-
smērē cūkas tauki.
/Zemes Spēks, 1932. 28, 477./

3443. Kad sienas smērē ar cū-
kas žulti, tad blaktis nenāk mājā.
/T. Grinbergs, Dundaga./

3444. Ja istabā ir pulka blakšu,
tad vecā mēnesī ar trauku mazgā-
jamo lupatu jānoslauka sienas un
visas vietas, kur blaktis dzīvā; tad
viņas pašas līdz pēdējai izbēgs.
/H. Skujiņš, Smiltene./

3445. Ja ir mājā blaktis, tad ve-
cā mēnesī vajag sasmērēt ar siļķu
sālījumu, pēc tam vairs nav blak-
tis redzamas.
/A. Klause, Jaunpiebalga./

3446. Kur blaktis grib izcīnīt,
tur vajaga uzliet siļķu sālījumu.
/P. Š., Rauna. O. Ronis, Jē-
kabpils. A. Salmāns, Balvi./

3447. Lai blaktis izdzītu, tad
gultas kājas apsmērējamas ar mā-
liem, kas pēc tam jāaiznes un jā-
noliek uz kāda ceļmalas akmeņa.
/A. Bērziņa, Aloja./

3448. Ja blaktis grib iznīdēt, tad
ar pārgrieztu skābu gurķi jāap-
smērē blaktainās vietas.
/A. Bērziņa, Aloja./

3449. Lai blaktis iznīdētu, jānes
istabā papardes.
/M. Ozola, Koknese./

3450. Lai blaktis iznīcinātu, is-
tabā vajaga nest papardes.
/V. Rūnika, Skujene./

3451. Plaktis izbēg no mājas, ja
tur ienes dzīvu meža plakti.
/K. Jansons, Plāņi./


3452. Istabā, kur daudz plakšu,
ir jāienes augu plaktis, tad pirmās
izbeidzas.
/A. Skrūze, Saikava./

3453. Plaktis pazūd, ja tur, kur
tās dzīvo, izbārsta egļu skujas, kas
mironu izvadot piebirušas istabā.
/K. Jansons, Plāņi./

3454. Ar to ūdeni, ar ko ir mi-
rons mazgāts, jāapslaka istabas
griesti un grīda, tad tur izbeigsies
prūši un blaktis.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI. 197./

3455. Kad redz vedot mironi, tad
satin pāra blakšu papīrā un sviež
pakaļ, ticēdami, ka mironis blaktis
aizvedīs uz kapsētu.
/A. Smagars, Ludzas apr./

3456. Ja grib blaktis izdzīt, tad
trijos gavēņa piektdienas vakaros
no vietas jāņem cepļa slota un jā-
jāj trīs reizes apkārt istabai. Ot-
ram šinī pašā laikā jāskatās pa lo-
gu iekšā. Jājējs jautā: "Ko dara
sarkanie vācieši?" Otrs atbild: "Ēd
cits citu augšā." Jājējs saka: "Lai
viņi ēd, viņi cits citu saēdīs."
/K. Lielozols, Nīca./

3457. Blaktis izdzen tā: vajaga
dabūt pirmdzimto un pastarīti.
Pirmdzimtais jāj uz ogļu raušamā
skruķa apkārt mājai, piejāj pie at-
vērta loga, kur iekšpusē stāv pas-
tarītis, un jautā: "Ko tās jūsu Vā-
cas dara?" Pastarītis: "Viņas ēdas
cits citu." Pirmdzimtais: "Lai ēdas,
kamēr visas apēdas!" Tā jāatkārto
trīs reizes.
/J. Apsalons, Sērpils./

3458. Lai blaktis iznīdētu, jāņem
sērmūkša nūja un jāsit pret gultu
deviņas reizas, pie kam pirmdzim-
tais aiz loga ārā pēc katra sitiena
prasa: "Ko tu tur sit?" Sitējs, pas-
tarīts, atbild: "Blaktis situ." Tad
pirmdzimtais trīs reizes saka: "Sit,
sit, kamēr izsit!"
/K. Krastiņš. Jaunpiebalga./

3459. Lai blaktis iznīktu, tad za-
ļā ceturtdienā jānoķer kāda, jāie-
liek vīzē un jāizvelk pār slieksni.
/A. Pliens, Meirāni./

3460. lai blaktis neaugtu, jāliek
dažas blaktis karotē un jānes, at-
pakaļ neskatoties, uz upi.
/E. Laime, Tirza./

3461. Kad blaktis kož, tad būs
lietus.
/S. Gūberts. 1688./