BLUĶA VAKARS.

 

3463. Ziemas svētku vakarā, kā
arī jau iepriekšējā vakarā viņi svin
bezkaunīgus svētkus ar ēšanu,
dzeršanu, lēkāšanu un kliegšanu,
iedami no vienas mājas uz otru
un vilkdami vienu bluķi līdz, kuru
beidzot sadedzina.
/P. Einhorns, 1656./

3464. Bluķa vakars bija vakars
priekš ziemas svētkiem. Tad tie
ciemos taurējuši, lai varētu sapul-
cēties un jānēt, danci vest. Tad
viens otru uzrunājis: "Iesim ka-
ļadā!"
/Veca vārdnīca (17. g. s.)./

3465. [Senos laikos] vidzemnieki
un kurzemnieki savu bluķu vakaru
pavadīja, kas tiem ap mūsu ziemas
svētku laiku bija svētījums un kur
tie lielu ozola bluķi no vienām mā-
jām uz otrām ar gavilēšanu vadīja.
/Latviešu draugs, Piel. 1839, 49./

3466. Kad bluķu vakarā, kas ir
dvēseļu vakars, vērpj, tad peles
dzijas izkapājot. Tāpēc vispāri Vid-
zemē un Kurzemē ceturtdienas va-
karā, gavēņu laikā meitieši ne-
vērpj; citās malās nevērpj ceturt-
dienas vakarā arī cauru gadu, jo
tā esot Mārijas piedzimšanas diena.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

3467. Bluķa vakars sakrīt kopā
ar mūsu svētku vakaru ap ziemas
svētkiem. Šis bija tiem īsti plosī-
šanās un dzeršanas laiks, kur tie,
visādi izērmojušies, it bezkaunīgi
un lopiski dzīvoja. Tad mēdze
lielu smagu bluķi apkārt vazāt, to
vilkdami ar lūku virvēm, un vēla
to ar lielu gavilēšanu no viena cie-
ma un nama uz otru un galā sa-
dedzināja.
/K. Šulcs, Kurzemes stāstu gr. 1832./

3468. Rudenī, kad vasaras grū-
tie darbi jau ir pabeigti, puiši no-
cērt mežā kādu bluķi un veļ to
dziedādami no vienas mājas uz
otru. Agrāk šī ieraša bijusi tālu
izplatīta, bet tagad jau atmesta un
aizmirsta. Nav arī droši zināms,
vai bluķa vakari noturēti arī Lat-
galē.
/B. Eriņa, Latgale./

3469. Ap Ziemas svētkiem bija
bluķa vakars. Tad vēla bluķi un
pēc tam viņu sadedzināja.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


3470. Bluķi vēluši veļu laikā, tā
no Miķeļa līdz Mārtiņam ceturt-
dienas vakaros.
/Z. Lancmanis, Sauka un Sunākste./

3471. Bluķa vakarus svētījuši no
Mārtiņa līdz Sveču dienai.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

3472. Sākot no Ziemas svētkiem
un beidzot ar Zvaigznes dienu mei-
tas sanāca vakaros kopā kādā ista-
bā. Viņas dziedāja, adīja un iz-
šuva dažādas lietas, bet vērpt tai
laikā bija aizliegts, jo šie vakari
skaitījās par svētkiem.
/Mackēviča-Saulīte, Preiļi./

3473. No Ziemas svētkiem līdz
jaunam gadam ir bluķu vakari jeb
svētku starpas, kad nedrīkst strā-
dāt. Ja neklausa, tad notiek kāda
nelaime ar lopiem. Ja vij vai vērpj,
tad govīm un aitām var notikt grū-
tības un sarežģījumi dzemdēšanā.
/V. Kancāns, Asare./

3474. Bluķa vakarā esot vilkuši
bluķi ap māju un to gavilēdami
un dziedādami sadedzinājuši.
/A. Bīlenšteina man. J. Kram-
pis, Skujene, 1865./

3475. Bluķi vēluši no vienām
mājām uz otrām dziedādami un
beigās to sadedzinājuši. Bluķa va-
karos stāstījuši pasakas un devuši
mīklas minēt.
/Z. Lancmanis, Sauka un Sunākste./

3476. Dažā Vidzemes pusē ļau-
tiņi dažureiz vēl tagad svētī ceturt-
dienas vakaru un sauc to par blu-
ķa vakaru. Kad tanī vakarā mājas
cilvēki neko nestrādā, tad jautā:
"Vai nu svētījat bluķa vakaru?"
/L. Hērvāgens, "Skolas Maize" I./

3477. Bluķa vakars svinēts piekt-
dienas [piektā vakarā?] vakarā.
Bluķim pielikuši vangas un vilkuši
to no mājas uz māju un beidzot
atkal atvilkuši uz pirmo māju at-
pakaļ.
/P. Š., Vijciems./

3478. Gavēņa ceturtdienas vaka-
ri saukti par bluķa vakariem, tā-
dēļ ka tad vāļājuši vecu piestu no
vienas mājas uz otru.
/E. Zommere, Rauna./

3479. Katrs ceturtdienas vakars
tika saukts par bluķa vakaru. Tad
nedrīkstēja vērpt un citus darbus
mājā darīt.
/A. Irbe, Rūjiena./

3480. Senāk ļaudis ceturtdienas
vakarā vilājuši bluķi pa istabu.
/O. Darbiņš, Birži./

3481. Ceturtdienas vakars ir blu-
ķu vakars, tad nedrīkst strādāt ar
vilnu, lai aitas augtu.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži./

3482. Ceturtdienas vakaru sauc
par bluķa vakaru. Tad nesukā vil-
nu un nevērpj. [Sal. piektvakars,
gavēnis.]
/E. Lācis, Tirza./

3483. Kas bluķa vakarā vērpjot,
tā aitām vēders sagriežoties.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

3484. Bluķu vakarā (katrā ga-
vēņa ceturtdienas vakarā) nedrīkst
vērpt, lai nenīktu aitas.
/H. Skujiņš, Smiltene./

3485. Bluķu vakaru svētīja piek-
tā vakarā, tad nedrīkstēja vērpt.
/G. Pols, Baldone./

3486. Ceturtdienas vakarā, t. i.
bluķu vakarā, neviens nedrīkst
strādāt.
/M. Eglīte, Pāle./

3487. Piektdienās (piektos vaka-
ros?) svētījuši bluķa vakaru.
/M. Navenickis, Zasa./

3488. Ceturtdienās nebija brīvu
vērpt, jo tos vakarus svētīja un
sauca par bluķa vakariem.
/G. Pols, Vecgulbene./