BOGI.
3541. Bogi bijuši velniem līdzī-
gi ļauni gari, kas dzīvojuši tikai
dažos apgabalos. Bogu apsēsti bi-
juši Meirānu pagasts, viens gals
Saikovas pagasta un tad plašs ap-
gabals uz Lubānas pusi līdz krie-
vu robežai. Retumis viņi piemituši
arī Kalsnavas apgabalā. Bogu ap-
sēstos apgabalos neviens nedrīk-
stējis ēst bez saimnieku atļaujas,
citādi ļaudis palikuši slimi. Ja se-
višķi godībās ieēduši kaut vienu
kumasu, tad bijis jāmirst vai nost.
Tādos gadījumos tad meklējuši
kādas drusciņas tai vietai, kur
slimniks ēdis. Tās drusciņas tad
ielikuši dūlī un apkvēpinājuši slim-
nieku, kas tad palicis vesels.
/E. Vēvere, Ļaudona./
3542. Ja pret bogu gribu kāds
gribējis sākt ēst, tad priekš ēšanas
vajadzējis stiprā balsī sacīt: "Tad
ēdīšu gan kā vilks!"
/E. Vēvere, Lubāna./
3543. Kas kādu bogu turējis,
tam bijis arvien jānes bogam dā-
vanas. Kas devumu nenesis, tam
tūliņ pie lopiem bijuši kādi slik-
tumi. Kad darījuši alu, tad bogam
bijis jānes alus spainis.
/E. Vēvere, Lubāna./