BRĪNUMA LIETAS.
3571. Šos vārdus uzraksti ar
asinīm, kas no deguna tek, ar jau-
nu izgrieztu zoss spalvu un nēsā
kaklā pakārtus: "O C P U C U."
/J. Jansons, Rīga./
3572. Raksti ar jaunu izgrieztu
zoss spalvu ar tam asinīm, kas tek
no deguna, uz pieres šos vārdus:
"Konzum altum esti."
/J. Jansons, Rīga./
3573. Dzīva varde jāuzliek uz
skudru pūžņa un pašam jāaizbēg,
lai nedzirdētu vardes spiegšanu.
Ja dabū dzirdēt spiegšanu, tad pa-
liek kurls. Vēlāk uz skudru pūžņa
starp vardes kauliem atradīsies ka-
sītis un kruķītis. Ar kāsīti var pie-
vilkt otra kaislību, bet ar kruķīti
var to atraidīt.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./
3574. Brūtgānu vai brūti varot
pieburt, ja noķerot vardi un tai
piecu aku ūdenī novārot gaļu no
kauliem. Vardei vidū esot tāds
kauliņš, ar kuru, ja trīs reizes pie-
bakstot puišam vai meitai, tas esot
pieburts.
/T. Ziemele, Smiltene./
3575. Pavasarī uzliek vardi uz
skudru pūļa. Pēc trim dienām
skudres ir visu gaļu noēdušas un
kauli vien ir pāri palikuši. Starp
galvas kauliem ir viens kāsītis un
viens kruķītis. Ar kāsīti var katru
jaunu cilvēku sev pievilkt un ar
kruķīti atkal atbaidīt.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Saldus./
3576. Lielā piektā jānoķer di-
vas sapārojušās vardes, tās jāiemet
skudru pūznī un atpakaļ neskato-
ties jāiet uz māju. Pūznī tūdaļ
dzird varen jauki dziedam un spē-
lējam un vēlāk suņus kaucam. Ot-
rā dienā skudru pūznī atrod mazu
kāsīti un kruķīti. Ar šo kāsīti var
visu pievilkt, ko tik vien vēlas, un
ar kruķīti atkal atstumt, ko ne-
vēlas.
/Latvis, 1933, 13. apr./
@ 3577. Meitys, ka gribit, kab jiu-
sus puiši meiļuotu un jimtu sev
par sīvuom, tod kab itū zynuot,
vajag, kod sauļa ryt uz vokoru, sa-
giut div vardivis, pajimt runkuli,
sataisīt runkulī caurumu un ti
ībuost tūs vardivis un otkon aiz-
likt ar tu izgrīztu pusi rukuļa tū
caurumu, kur sēd div vardivis. Tū-
laik itū runkuli vajag nūnest uz
mežu, kur minutys desmit skudri
vys runkuli apēs, a nu vardivi pa-
liks tikai div kauleņi. Tu tūs kau-
leņis pajam un nuosoj pi sevis. Ka
gribeisi kuru puišu pi sevis, kab
jis byutu tovs tikai, aizmet jam ar
tu kauleņi, jau puiss nikur nu te-
vis najīs un ni vīnys meitys vai-
ruok namīļos, tikai tevi, tai padori
dabuosi dreižy sev veiru, skaistu,
kaidu tu patja gribi.
/V. Podis, Rēzekne./
3578. Akmeni, kas katru cilvē-
ku padara neredzamu, tiklīdz to
ieņem rokā, var dabūt, kad izņem
jaunu bezdelīdzēnu no ligzdas un
to redzamā vietā izplēstiem spār-
niem pienaglo pie sienas. Nu at-
skrien liels pulks bezdelīgu un iz-
smej pienaglotā bezdelīdzēna ve-
cākus, ka tie ļaujot tā mocīt savu
bērnu. Nevarēdami ciest tādu iz-
smiešanu, vecais bezdelīgu pāris
aizskrien uz jūrmali un pārnes brī-
numa akmeni, kuru tad ieliek pie-
naglotās bezdelīdziņas knābī, lai
to nevar redzēt. Tiklīdz pienag-
loto bezdelīdziņu nevar redzēt, jā
tausta starp naglām sienmali un
jāizņem akmens no knābja. Cilvē-
ku, kuram tad akmens rokā, ne-
viens nevar redzēt.
/K. Ķuze, Annas muiža./
@ 3579. Kas grib, ka juo nikas
naradzātu, vajag izmeklēt krauk-
ļa perekli, kad krauklis izperej
krauklānus, pajemt vīnu mozū
krauklānu, pakuort styprā stri-
ķī un tu vītu aizzeimuot. Pēc
tam vajag atīt uz tu vītu pēc tre-
jom dīnom un krauklāna vairs na-
byus. Tymā vītā, kur krauklāns
bēja pakuorts, vajag tausteit, tur
ir naradzams akmins, tu vajag pa-
jemt un tod vairs nikas taida cyl-
vaka naredzēs.
/A. Garijone, Domopole./
@ 3580. Ka meita vai puisis grib,
kab jū vysur meilātu un vysi ru-
nuotu uz jū, ka jis vai jei cīši gud-
ri, tod vajag divpadsmituo muajā
pyrmā stundī naktī, pajimt seipū-
lu, rozplēst uz divēju gobolu, un ar
kotru gobolu pītreit sev kuojis un
tūs seipūlus nūsvīst, runuojūt
vuordus: "Ryukts lai palīks par
madu, a kas grib ituo mada, lai jūs
pajam." Pasceidams itūs vuordus
dreižuok skrīn pi okys izmozguoj
sev treis reizis ar teiru yudini acis
un vaigu, slauceit ni ar ku na-
slauci, a skrīn dreižuok uz sātu un
gultīs gultā. Uz reita tu kai paza-
celsīs nu gultys, redzeisi, kai pi te-
vis vysi radinīki vai pazeistami
vaicuos tovys gudreibys, un tu jīm
vysu runuosi nu tuos reizis tevi
vysi ļauds meiluos un skaiteis par
gudru cylvāku.
/V. Podis, Rēzekne./
3581. Kad grib zināt, ko citā
kādā vietā runā, tad vajaga sala-
sīt septiņu dažādu lopu sēklas un
tās jāsajauc. Ja šādu maisījumu nu
tura rokā, tad var dabūt zināt, ko
kaut kurā vietā runā.
/A. Ķuze, Annas muiža./
3582. Ja nozog to saišķi, ar ku-
ru mironam sasietas kājas, lai tās
atdziestot neizplēstos, tad tādu
saišķi pie sevis turot izpildās vē-
lēšanās.
/M. Navenickis, Zasa./
3583. Ja grib zināt, ko otrs do-
mā, tad vajag vārīt mazu kaķēnu,
kas vēl neredz, kamēr gaļa atlec
no kauliem, un tad šos kaulus
vienmēr nēsāt pie sevis kabatā,
tad varēs zināt.
/Z. Lancmanis, Grundzāle./
3584. Kad atron dzeņa bērnus
koka caurumā un aizbāž to cau-
rumu, tad dzenis atnes dzelzu zāli,
kas attaisa to caurumu. Bet dzelzu
zāle ir ļoti maziņa, kādēļ pie ko-
ka jāpaklāj balta drēbe, ka to var
saredzēt. Ar to zāli var attaisīt vi-
sas atslēgas.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI. 199./
3585. Ja atron mazus ezēnus,
tad tiem jāaptaisa kociņu sētiņa
apkārt. Kad atnāks ežu māte un
ieraudzīs sētiņu, tad tā atnesīs
dzelzu zāli. Kad tik pieliks to zāli
pie sētiņas, tā tūliņ pazudīs. Ar to
zāli var attaisīt katru atslēgu.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./
3586. Dabū ezi, nes uz pļavu,
aptaisi viņam sētu apkārt, vaktē
to un lūko, kur viņš to zāli noliek,
ar ko viņš ārā ticis. Tad vari tu
ar to zāli aizkart kaut kādu at-
slēgu, un tā būs vaļā.
/Zeltenietis, Valmiera./
3587. Jānoķer melns kaķis. Ka-
ķis jāieliek maisā, un tas jāaizsien
ar 9 x 9 mezgliem. Vakarā maisu
ar kaķi jāaiznes pie baznīcas. Pus-
naktī pienāk velns un prasa:
"Kas maisā?" Tad jāsaka: "Cūka."
Velns grib cūku pirkt, bet ātrāk
nevajag maisu velnam dot, kamer
tas nepagādā naudu, cik prasa.
Tad pašam ar visu naudu jābēg,
ka tiek krustceļam pāri, jo velns,
attaisījis maisu un redzēdams, ka
ir pievilts, dzenas pakaļ. Krustce-
ļam pāri velns netiek, bet ja bē-
dzējs nav paspējis tik tālu aiz-
skriet, tad velns to paņem sev lī-
dzi.
/V. Vecvanags, Sauka./
3588. Deviņi piektvakari jāiet
uz kapsētu jeb baznīcu un jālūko
tur mīzt caur gredzenu uz smil-
tīm ar šādiem vārdiem: "Manām
domām un gribēšanai būs notikt
Dieva tā trīsvienīgā vārdā! Mūsu
Tēvs debesīs..." Trīs piektvakari
šīs smiltis jāber uz izvēlēto un jā-
saka: "Tev būs mani mīlēt, kā Jē-
kabs Raēli un kā Jāzeps Mariju
mīlēja, tā mūžīgā dzīvā Dieva vār-
dā un viņa vēlēšanās dēļ!" Tad jā-
lūkā dabūt, lai izvēlētais arī to
gredzenu uzvilktu savā pirkstā.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./
3589. Pavasarī jāizdur ar adatu
caur divām sasējušamies vardēm
un ar to adatu jālūko iešūt diegu
izvēlētas meitas drēbēs, tad tā mei-
ta ļoti mīlēs to vīrieti, kas šuvis.
Ja grib no tās meitas vaļā tikt, tad
jāšuj ar to pašu ačgārniski, t. i. ar
adatas aci pa priekšu.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./
3590. Kad pavasarī pirmo reiz
ierauga vardi, tad ar melnu diegu
vardei 3 reizes jāapņem. Ar šo
diegu iešuj patīkamā cilvēka krei-
sās rokas piedurknē. Tad šis cil-
vēks kā sietin piesienas.
/A. Aizsils, Meirāni./
3591. Jāsaķer sikspārnis, jāiet
uz mežu un jāiemet tas skudru pū-
lī, bet pēc tam ātri jābēg projām,
lai nedzirdētu sikspārni spiedzam.
Ja dzird tā spiegšanu, tad cilvēks
paliek kurls. Pēc trim dienām jā-
iet atkal uz to skudru pūli, tad tur
atradīs sikspārņa kaulus. Viens
kauls tur būs kā kāsītis, otrs kā
kruķītis. Ko aizķers ar kāsīti, tas
kāsīša turētāju ļoti mīlēs; bet ja
to aizkars ar kruķīti, tad mīlē-
tājs atkal atsvešināsies.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./
3592. Ja meita grib, lai to kāds
puisis paņem, tad ar sikspārņa
kaulu jāiedur puisim labās rokas
delnā.
/A. Aizpurve, Lubāna./
3593. Ja gribi, lai kāds tevi mīl,
tad noķer čūsku, nosit to un iemet
skudru pūznī; rītā atradīsi tajā
skudru pūznī āķīti, ar kuru varēsi
pievilkt kāroto. Kad čūsku iemet
skudrās, jāsteidzas ātri prom, lai
nedzird čūskas kliegšanu, jo citādi
var palikt kurls.
/J. Jakāns, Bebrene./
3594. Ja grib pievilkt sev patī-
kamu cilvēku, tad klusu jāpiezo-
gas pie koka, kurā lakstīgala dzied,
un jānolauž āķītis un skruķītis;
pēc tam atkal klusām jāaizzogas
projām. Ar nolauzto skruķīti un
āķīti pievilks katru, kas patiks, un
atstums nepatīkamo.
/J. Jakāns, Bebrene./
3595. Par to laiku, kamēr dze-
guze kūko kādā kokā, vajaga klu-
su pieiet tam kokam un izgriezt
no tā mazu ķeksīti. Ar to ķeksīti
tad meita var pievilkt tādu puisi,
kādu tik vēlas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
3596. Kas otram aizkars ar
vecas pakavas naglu, tas tūliņ ie-
gūs tā mīlestību.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./
3597. Vajaga noķert bezdelīgu,
izraut tai no astes vienu spalviņu
un uzlikt kādam gulētājam uz krū-
tīm, tad tas izstāstīs visus savus
noslēpumus.
/E. Abece, Tukums./
3598. Jānosit čūska un jāno-
griež galva, viņas mutē jāliek
zirnis. Galva jāieliek zemē, jāļauj
zirnim uzaugt un ienākties zir-
ņiem. Ja no ienākušamies zirņiem
kādu cilvēks ieliek mutē, tad vi-
ņam visas lietas saprotamas un
zināmas.
/L. Reiteris, Lubāna./
3599. Ja nosistai čūskai, kura
tiek ierakta stāvus zemē, ar galvu
uz augšu, ieliek zirni mutē, un kad
tas izaug, tad, kas apēd viņa pāk-
stī atrasto vienīgo zirni, tad tam
sāk naktīs rādīties gari no viņpa-
saules, no kuriem viņš var dabūt
zināt visu, ko vēlas.
/A. Aizsils, Lubāna./
3600. Vajagot uziet kapsētā
tādu krustu, kam cauras zaru vie-
tas, t. i. kam izkrituši zari un pali-
cis caurums. Ar to krustu vajagot
iet baznīcā un caur caurumu ska-
tīties, tad varēšot redzēt vellu. Vel-
lam vajagot noraut cepuri, ar visu
bēgt no baznīcas ārā. Vells tad
ķeršot, bet vajagot iebēgt kādā
tukšā ēkā un aizmest krustu priek-
šā, tad vells netikšot iekšā. Kad
vella cepure esot galvā, tad neviens
cepures nesēju nevarot redzēt. Tad
varot iet, kurā bodē gribot, un
ņemt mantas, cik vajagot.
/D. Dama, Smiltene./
3601. Kad tu gribi, lai citi tevi
neredz, tad ņem to zāli, kas caur
maitas galvas kausa acs caurumu
cauri izaugusi, saberzē to un ie-
smērē ar to savas acis, tad vari iet,
kur gribi, citi tevis neredzēs. Kad
gribi redzams būt, tad nomazgā-
jies, pārmet krustu un saki: "Dievs
Tēvs, Dievs Dēls un Dievs svētais
Gars, Āmen!"
/H. Skujiņš, Smiltene./
3602. Kad gribi, lai citi tevi ne-
redz, tad ņem to zāli, kas caur mai-
tas galvas kausa acs caurumu iz-
augusi, saberzē un ar to savas acis
iesmērē . Tad vari iet, kurp gribi,
citi tevi neredzēs. Un kad gribi va-
ļā tikt, nomazgā un apmet
krustu un saki: "Dievs tas tēvs,
Dievs tas dēls un Dievs tas svētais
gars! Āmen!"
/Zeltenietis, Valmiera./
3603. Ja gribi tikt neredzams,
tad jāuzmeklē tāda zāle, kura ir iz-
augusi cauri caur galvas kausu vai
acs, vai deguna dobumu. Ar iz-
spiesto sulu jāsarīvē acis un tad
paliks neredzams. Tad var iet vi-
sās bankās ņemt naudu cik patīk.
/M. Macpāne, Alsunga./
3604. Jaunām meitām vajagot
ieskrāpēt patīkamam puisim ar
gaiļa krūšu kaulu rokā, tad tas to
meitu iemīlēšot.
/M. Ezertēva, Cirsti./
3605. Ja grib dabūt meita kādu
puisi, tad jānokauj vista un ar vis-
tas kāju jāaizmetina aiz puiša
drēbēm un jāvelk pie sevis.
/A. Ozoliņa, Taurene./
3606. Ja meita negrib kādu
puisi, kurš tai neliek miera, tad
viņai jāiztaisa no salma skruķītis
un ar to jāgrūž prom.
/A. Ozoliņa, Taurene./
3607. Ar veca pakava naglu
var pievilkt otra cilvēka mīlestību.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./
3608. Ja meita grib dabūt vīru,
tad tai jāsakrāj no avenu kulēm
vilna, un no šīs vilnas noadītie
cimdi jāuzdāvina iecerētam.
/K. Zilbers, Meņģele./
3609. Ja vecāki grib, lai viņu
bērni viens otru mīlētu un appre-
cētos, tad viņiem jāuzmeklē kap-
sētā laulāta pāra kopējs krusts un
jānoņem no tā diegs, ar ko tur
bija piestiprināts kāds izgrezno-
jums. Ar to diegu jālūko abi jaunie
kopā sēdot sašūt. Ja to nevar, tad
diegs jāpārrauj un katram sava
puse jāapliek ap kaklu. Tad viņi
viens otru iemīlēs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./