BRĪNUMA ZĀLE.

 

3610. Ja kas dabūjot tādu zā-
līti, kas ejot pret straumi, tad tā-
du sev līdza nēsājot varot atmū-
ķēt visas atslēgas. [Sal. dzelzu zāle.]
/M. Navenickis, Zasa./

3611. Ja sienu pļaujot pļāvē-
jam ieskrien nāsīs jauka zāļu
smarša, tad tam uz labu laimi jā-
ņem zāļu kušķītis un jāiemet upē.
Ja tur atradīsies smaršīgā brīnu-
ma zāle, tad tā atdalīsies no ci-
tām un peldēs pret straumi. Ja
nu tas cilvēks iegriež sev rokā un
ieaudzē tur šo zāli, tad viņam at-
darīsies visas durvis un stieņi, ku-
riem viņš pieskarsies.
/K. Jansons, Plāņi./

3612. Smardīgo zāli, kas upītē
pret straumi tek, sauc par dzelz-
zāli.
/K. Jansons, Plāņi./

3613. Ja sienu pļaujot iemet
zāles tekošā ūdenī, tad visas zāles
aiziet ar straumi, bet smaršīgā brī-
numa zāle kustas pret straumi. Ar
šo brīnuma zāli var attaisīt visas
atslēgas.
/J. Rubenis, Ērgļi. P. Š., Rauna./

3614. Pļāvējiem pļaujot gadās,
ka izkapts izraisās. Tad viņi tic,
ka esot tāda zāle, kas peldot pretī
straumei, un ja to atrod, tad ar
tādu var atslēgt visas atslēgas.
/Br. Puksts, Aglona./

3615. Veci ļaudis zinājuši vie-
nu savādu zālīti, kura augusi ar
saknēm gaisā un ar ziediem zemē.
Atrodot tādu zālīti, vajadzējis to
iešūt maisiņā un uzkārt kaklā, tad
pēc trim dienām varējis velnu re-
dzēt. Vienīgais nosacījums: nedrīk-
stējis šais trīs dienās lūgšanu skai-
tīt
/A. Šķēre, Brukna./